blogs.gif
18:51 26.03.2012

Reflektīvas pārdomas par fotoklubiem Latvijā.

Autors: Citagaisma
Reflektīvas pārdomas par fotoklubiem Latvijā.
Reflektīvas pārdomas par fotoklubiem Latvijā.

Manas pārdomas saistās ar fotoklubiem kā tādiem, un vai tie vispār vidējam Latvijas fotogrāfām vai digigrāferim, nu piemēram man, ir vajadzīgi. Un ja tomēr ir vajadzīgi, tad pēc kādiem kritērijiem un principiem tos izvēlēties.


Latvijā ir tāds subjektīvs, viena aktiera teātris, ko apmaksā valsts un ko sauc par Fotokvartālu. Papīra formātā tas bija stipri baudāmāks, un ne tikai tamdēļ, ka varēja rokās paturēt, bet arī aiz to, ka pie tā strādāja drusciņ plašāks autoru kolektīvs ar stipri labākām zināšanām par mākslu un fotogrāfiju vispār. Bet ko nu padarīsi, ja Latvijā ir tikai kādi paris tūkstoši cilvēku, kuri ir gatavi ne tikai bildēt, bet arī lasīt un domāt un jebkurš drukāts izdevums par fotogrāfiju Latviešu valodā, ja vien pats par sevi nepretendē par vērtību ir lemts finansiālai neveiksmei. Taču manas pārdomas šoreiz ir ne tik ļoti par Fotokvartālu kā tādu, bet par rakstu tajā, kas skar fotoklubu Rīga.

Tas, ka ir cilvēki, kuri nemīl šo klubu ir saprotams, jo ne jau katrs tur varēja tikt iekšā un kādam varbūt aiz to ir saglabājušās bērnības traumas, citiem tas savukārt ir konkurents fotoklubu jomā, un dažam labam ir vieglāk nopulgot konkurentu un nevis ko labu izdarīt. Taču pārdomas nav arī par konkrēto fotoklubu Rīga. Manas pārdomas saistās ar fotoklubiem kā tādiem, un vai tie vispār vidējam Latvijas fotogrāfām vai digigrāferim, nu piemēram man, ir vajadzīgi. Un ja tomēr ir vajadzīgi, tad pēc kādiem kritērijiem un principiem tos izvēlēties.
Vienu brīdi jau tā ka biju sarosījies uz to pašu Rīgu, taču tā nu sanāca kā sanāca un vēl aizvien esmu meklējumos un pārdomās.

Vai man, jebšu kādam citam vajag fotoklubu, manuprāt, jāvērtē izvērtējot fotokluba funkcionālo lietderību. Tātad kādus „labumus” es saskatu cilvēka dalībai fotoklubā -
1. Tusiņu ar pazīstamiem bildētājiem;
2. Plenēri.
3. Iespēju dabūt dzīvus kritiķus saviem darbiem;
4. Iespēju izstādīties kopus izstādēs Latvijā un gauži reti aiz tās robežām;
5. Piedalīties ES finsētu fondu pasākumos;
6. Prestižs, ka esi kāda pasaulē pazīstama kluba biedrs.
7. Blatu sistēma, kas izveidojusies katram fotoklubam;
8. Lētāki fotokursi un apmācība;
9. Ar rokām pataustīt, patestēt to foto- vai digiparatūru, kas ir citu kluba biedru rīcībā.
Varbūt ir vēl kāds „labums”, ko fotoklubi var piedāvāt, taču šķiet, ka tos būtiskākos esmu minējis.

Tagad pamēģināju padomāt, vai tas ko piedāvā fotoklubi var man personīgi noderēt –
1. Tusiņus ne pārāk mīlu, jo lielāks tusiņš, jo mazāk laika bildēšanai, un vēl no rītiem galva sāp.
2. Plenēri. Ja bildētu plikņus varētu būt aktuāli, jo barā ir vieglāk nolīgt gan modeles, gan arī klusu vietu. Tas ir reāls „labums”, ko fotoklubs var sniegt. Uz studiju kopīgu īri tas nav tik aktuāli, jo to tik daudz jau internetā var savākties. Savukārt cita veida plenēri tādi tusiņi vien ir.
3. Kritiķi. Kritiķu ir pilna pasaule, un katrs izsaka savu neakadēmisko spriedumu izejot no sava personīgā skatu punkta. Protams, atšķirībā no interneta, spriedums tiek izteikts par „dzīvām” bildēm. Un tas ir pluss. Taču tas, ka man fotokluba biedru kritika nemaz nav vajadzīga, jo vienīgais jēdzīgais kritiķis, manuprāt, ir pircējs, šo labumu padara par nevajadzīgu.
4. Izstādes. Šī iespēja varētu šķist interesanta, taču ne manā gadījumā, jo –
a. Digitāli drukāju bildes ar noteiktu lielumu, kas varētu neiederēties kopus izstāžu koncepcijā, jo tur jau darbus būtu jānoformē dikti līdzīgi.
b. Autordrukas bildes, vēl vairāk „leks” ārā uz citu dalībnieku fona, jo tās ir uz akvareļu papīra un vēl alternatīvā veidā druķierētas.
Tātad arī šis „labums” it kā ir interesants, taču mazticams īstenošanā. Šajā jautājumā labāk strādāt ar kuratoriem, galerijām un nevis laiku tērēt fotokluba pasākumiem.
5. Eiropas nauda nesmird! Taču uzliek savus ierobežojumus jaunradē, un tas mani pilnīgi neapmierina. Taču kādam citam jaunam bildētājam eironauda, ja ir labas attiecības ar kluba vadību un netīk bāzt savu garo degunu kur nevajag, var dot savu labumu.
6. Prestižs, tā ir lieta! Mums visiem patīk rotāties ar krāšņām spalvām, uzvarēt konkursos un iegūt spīguļojošas nozīmītes, ko mazbērniem arī rādīt, taču FIAP un citus medāļus var dabūt bez fotoklubu palīdzības, vienkārši no jaunības „atkožot” katra konkursa organizētāja pieeju un tieši šim konkursam bildējot bildes. Būs i prestižs, i vēlāk pats varēsi rīkot fotokursus iesācējiem vai ne tik lieliem iesācējiem, prasīt par tiem naudu un mācīt visu ko, tik ne to, kā dabūt medaļas.;-) ..jo citādi uzradīsies vēl kāds konkurents uz iesācēju apmācību.;-)
7. O blatu sistēma! Tai ir spēks! Tā bija pirms padomēm un būs vēl ilgi pēc Eiropas Savienības, tik mūsdienās nezin kāpēc to sauc par savstarpējo izdevīgumu un pat korupciju. Kuram, ko un cik daudz pateikt, iedot uzslavēt, šādas zināšanas ir vērtīgas. Tātad šis labums ir reāls un iespējams pat noderīgs.
8. Lētāki fotokursi un cita veida zināšanas ir noderīgas tiem, kuri nemīl paši mācīties, bet tas neattiecas uz manu necilo personu. Jau no bērnības laikiem viens no mīļākajiem vārdiņiem, un līdz pat šai dienai ir „kāpēc?”. Tā kā šo „labumu” atstāsim citiem.
9. Fotoaparatūras testi. Kādus gadus atpakaļ varbūt varētu bijis interesanti, bet ne tagad jo tāpat zinu ko man vajag, kur ko var dabūt un cik maksā. Tāpat zinu, ka brendiem nav nozīmes, ka profesionāla kamera profesionālai darbībai ir labāka, savukārt vienkāršam digimīlim profesionālismam aparatūrā ir stipri mazāka nozīme.

Tātad kāds no tā mums ir secinājums? Tik tāds, ka no man zināmiem un saprotamiem „labumiem” personīgi man no fotokluba var noderēt tikai „blats”!:-)

Hm, bet varbūt es nepareizi domāju, varbūt der padomāt, kāds labums fotoklubam no manis, un tad es vēl ko jaunu uzzināšu par iespējām tajos. Tad nu kāds labums varētu būt no manis vai kāda cita Latvijas pilsoņa vidējam Latvijas fotoklubam –
1. Biedra nauda. Tā ir reāla, ja tiek ieksēta un nevis statūtos ierakstīta kā teorētiska norma.
2. Jaunas asinis, jauns vai cits redzējums uz dažādām lietām un parādībām. Ja piedalies tusiņos tad varbūt tas ir noderīgi, bet tā kā es vairāk pa savu miestu dzīvojos tad mazreāli. Un ar laiku šī citādība un jaunavība pārvēršas par normāli vidējo fotokluba personāžu, pretējā gadījumā kolektīvā neiedzīvosies ..un atkal jāsāk meklēt jaunas asinis.;-)
3. Jaunas zināšanas un informācijas apmaiņa. Var jau būt, ka mans skatījums kādam ir interesants, taču mūsdienās jau vairāk runātāju nekā klausītāju, vairāk rakstītāju un nevis lasītāju… Taču vienalga, aiz pārpratuma, tas varētu būt mans reāls pienesums.
4. Pats drukāju bildes uz paša izvēlēta papīra. Tas ir gan pluss, gan mīnuss, mīnusi tika iepriekš minēti, bet pluss ir tamdēļ, ka bildes jau aizvien retāk un retāk drukā dzīvā veidā. ..un es esmu viens tiem retajiem.
5. Cilvēks, kuram ātri var iestāstīt, ka viņš neprot bildēt un fiksi aizsūtīt uz fotokursiem apmācībā. Kursi protams ar atlaidi, bet protams ka pie klubam labi pazīstama pasniedzēja vai pat pie kluba vecbiedra, kurš noteikti prot labi bildēt. Uz jaunajiem tas noteikti strādās, bet es to nepaķeršos.
6. Biedru masa, ko uzrādīt atskaitēs par eironaudas izlietošanu. Te arī es deru.:-)

Tā nu tagad pārlasīju to ko te sarakstīju un sapratu, ka tā arī nevaru saskatīt reālu pamatu mūsdienu fotoklubu darbībai. Fotogrāfu profesionālajām organizācijām, dažādām kāzu bildētāju apvienībām, reklāmas fotogrāfu ģildēm, skolas digigrāferu asociācijām, manuprāt, ir reāls pamats, bet Latvijas fotoklubiem tādiem kādi tie ir šobrīd, nav nekāda dižā pamata dzīvotspējīgai darbībai, tikai eksistencei un atmiņām par slaveno pagātni, tiem kuriem tāda bija. Pat otrādi, esošajiem fotoklubiem jauni biedri ir vajadzīgāki, nekā tiem tie klubi. Cits, pavisam cits stāsts ir tie šaurie nodibinājumi, kas izveidoti lai apsaimniekotu eironaudu. Bet tie jau nav tradicionāli klubi…


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM

Komentāri:

Mensrea | 19:51 26.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Respekt, par ļoti skaidri un saprotami paustu viedokli iztirzājot doto tēmu, par cik pats nēesmu neviena fotokluba biedrs līdz šim bijis (jāpiebilst, ka arī uz to neesmu tiecis), tā kā bilst vairāk par tēmu man nav ko, atliek pateikties autoram par izglītošanu.

Anonymous | 21:01 26.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Tas cepiens ir f.k."Rīga" jubilejas izstādes sakarā? Mandomāt, tad kontekstam vajadzēja pārpublicēt visu Balčus rakstu no Fotōkvartāla, arī to, kur viņš fotoblogu nosauc par kiču :)

Citagaisma | 21:06 26.03.2012 |

Raksta autors ir iedvesmojies no tā Balčus raksta, taču šeit raksta par ko drusciņ citu... Tas, ka daudziem balčiem, marniciem un sazin vēl kam citam nepatīk Rīga, Ogres fotoklubs ir viena un viņu dziļi personiska lieta. Cita lieta ir tāda, ka personīgi man, ir grūti saprast tāda kluba lietderību un funkcionālo vietu Latvijas fotodzīvē. Ceru, tas ir aiz to, ka neesmu pietiekami asredzīgs.

Anonymous | 21:14 26.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Attiecībā par šo tēmu, pēdējā žurnālā "Fotomasterskaja" bija intervija ar vienu kuratori no Pēterburgas, detaļas neminēšu, raksts lasīts pasen, tad jāmeklē kkur dziļajos plauktos, bet doma bija diezgan interesanta - viņi piesaista jaunos fotogrāfus, dod vērtējumus viņu bildēm, šo to pieņem, šo to atmet atpakaļ - kurš pa īstam gribēs, tas to lietu darīs un pēc laiciņa atgriezīsies - ja autors ir perspektīvs, tad arī notiek darbs, kaut vai, piemēram, pamāca kā veidot portfolio, kā prezentēt sevi u.t.t., kā veidot reportāžu, stāstu u.t.jpr. organizē seminārus u.tml...
Tur bija vēl viena interesanta doma - mūsdienu jaunie fotogrāfi (rakstā gan bija domāta Krievija, bet to var arī attiecināt uz jauno paaudzi vispār) stipri slīgst pašapmierinātībā un uzskata, ka katra bilde ir ģeniāla, konstruktīvu kritiku vairums nav spējīgi uztvert, tāpat kā labot savus darbus, strādāt, izpētīt tēmas līdz galam... ja ir fotogrāfija viņiem neizprotamā stilistikā, viņi to automātiski noliedz, nepūloties iedziļināties - kas un kāpēc (MPS un viss...), līdz ar to stipri tiek kultivēts kaķu/suņu/puķu žanrs un mākslu publika vienkārši nav spējīga ne uztvert ne saprast... līdz ar to nav pieprasījuma pēc modernas fotomākslas un īpaši nerodas arī spilgti jaunie mākslinieki...
nu, kaut kā tā...

Citagaisma | 21:19 26.03.2012 |

Nu tas jau ir normāls galeristu un kuratoru darbs, lai audzinātu jaunās un uzlecošās fotozvaigznes. Kuratora kritika jau arī jāuztver nopietni, ja gribi tikt eksponēties un publicitāti...

Anonymous | 21:21 26.03.2012 |

tb, runa ir par to, vai tāda sociālā forma kā fotoklubs vispār ir vēl aktuāla?

Citagaisma | 21:51 26.03.2012 |

Jautājumu varētu arī varbūt tā stādīt. Tas, ka viņi bija aktuāli, par to šaubu nav. Ja Ķengaraga mājas pagrabiņā ir pašvaldības uzturēta fotolaboratorija ap kuru grozās ļauži un jaunieši, tad šāds klubs ir arī vajadzīgs. Bet kādas funkcijas pilda esošie klubi, kas man un citiem fotoblogistiem varētu būt noderīgas es nezinu. Dzīve rāda, ka funkcionalitāte ir viens no svarīgākajiem nosacījumie kādas struktūras pastāvēšanai. Es neesmu pret fotoklubiem, gluži pretēji, aiz nostaļģijas vai aiz ko cita, man šķitās, ka labi būtu ja tie būtu, taču, manuprāt, ja nebūs funkcionalitātes, nebūs pamata klubu rosīgai darbībai.

Paldies par kritiku

Bildes | 22:28 26.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Kas var vienot... it kaa fotograafi=amatieri, es saprotu, ja kopiigas profesionaalas intereses ir profesionaaljiem, ja "klubaa" apvienojas amatieri, tad nekas vairaak kaa celtnieka pirts vai ministra jumts kur savstarpeeji glaimoties - nevar sanaakt. tikpat diivainas, ar savaam noslieceem bija/ir/buus lielaakaa dalja shaadas "radoshas" apvieniibas. Hokeisti iet laukumaa un noskaidro attieciibas, nevis seezh kaadaa pagrabinjaa un runaa par hokeju. tur taa saals - dariishanaa un fotografeeshana, manupraat, ir pietiekami intraverta padariishana. Tad, kad tas kljuust ekstraverts - tad rodas rezultaats, kas biezhi apluukojams tepat sadaljaa reportaazhas peec lielaakiem vai mazaakiem tusinjie. odiozas tantes, odiozi onkulji, alkohola klaatvuutne un pilniiga pashapmierinaatiiba ar rezultaatu.

viecha | 23:09 26.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Nu veči,jūs nu gan neesat vidējie latvju fotoamatieri,ko var labi redzēt arī no jūsu bildēm kaut vai tepat blogā.Ar tik augstām prasībām un pretenzijām uz mākslu(šī vārda labā nozīmē) dabiski,ka vidējā amatieru klubiņā nav ko meklēt un neko jums tas nevar dot.Un otra lieta-nekad nevienos laikos nevienā klubā(par veco Rīgu nezinu teikt)nav bijis tik viendabīgs un augsta līmeņa dalībnieku sastāvs.Tur vienmēr ir grozījušies arī nu tādi....teiksim pašvaki bildētāji un iesācēji,ar kuriem jums,protams,pat runāt nav par ko.Tas ir nopietni teikts un bez jebkādiem zemtekstiem un ironijām.Un nodrāztais Kenedija citāts par to došanu valstij te nebūs vietā.

Anonymous | 00:37 27.03.2012 |

Kāds tad apmēram būtu vidējais latvju fotoamatieris? Pa fotolīniju nekādās organizācijās pagaidām sastāvējis neesmu, tamdēļ interesanti būtu uzzināt...

Citagaisma | 09:40 27.03.2012 |

Varu tik pievienoties Vienam Muzikantam, es arī gribu zināt kāds ir vidējais fotokluba dalībnieks, jo šāda tipa organizācijās nekad sastāvējis neesmu.

Bildes | 10:51 27.03.2012 |

apmeeram shitaads http://img5.fotoblog.lv/585/908/900.jpg

viecha | 12:28 27.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Hi,hi!Es jūs gribēju paslavēt,a jūs te mani pratņāt!iMārrutks tur var noteikt kādu vidējo līmeni un ar ko tad lai to izmēra?Man personīgi ļoti simpatizē Ogres klubs.Bet tas gan būs no augšgala ,ne vidējais(pēc manas saprašanas).

Citagaisma | 12:45 27.03.2012 |

Varbūt Tu varētu nedaudz noraksturot Ogres klubu. Vēsturiski tas bija pretmets Rīgai, bet kāda tā situācija ir šobrīd? Ar ko tas ir atšķirīgs no tā vidējā līmeņa? Es jau saprotu, ka publiski grūti ko stāstīt par tām organizācijām, bet ja tikai labu vien, labu vien, tad tokš neviens neuzmetīs lūpu.:-) Ar ko ir laba Ogre, ar ko laba Rīga, arī RVR klubs vēl pastāvot, utt. ..

Paldies par kritiku

viecha | 17:57 27.03.2012 |

Kāds nu es tur raksturotājs,kas man tādas tiesības devis un daudzi no Ogres jau te arī grozās,ko ta nu es tā tiesāšu?Visiem galvenajiem klubiem ir mājas lapas.Guglē tik un skaties,spried pats par bildēm.

Citagaisma | 11:23 29.03.2012 |

Viecha, Tu nesodi, Tu paslavē.:-) Mūsdienās jau pozitīvā motivācija esot modē..:-)

Bormans | 14:44 12.04.2012 |

19. aprīlī, 18:00 Latvijas fotogrāfijas muzejā http://fotomuzejs.lv/jaunumi/4-kopums/226-fotoklubi ietvaros Ogres fotoklubs atrādīsies.

Anonymous | 13:00 27.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Kā klubu neapmeklētājs izlasīju ar interesi, arī to Fotokvartālu. Tur gan viss ir pārlieku dramatizēts un pacelts dzīves jēgas līmenī. Par rakstu balsoju pozitīvi, tāpēc piedodiet, ka atļaušos vecu anekdoti:
Kāds angļu džentlmenis izglābjas pēc kuģa katastrofas un nokļūst uz neapdzīvotas salas. Pēc vairākiem gadiem piestāj nejaušs kuģis, atbraucēji ierauga, ka uz salas uzbūvētas 3 mājas. "Kas tās par mājām?", viņi jautā.
-Tā viena ir mana dzīvojamā māja, bet tie divi ir klubi.
-Bet kāpēc divi?
-Nu tāpēc, ka uz to vienu es eju, bet uz to otru es neeju!

Anonymous | 23:22 27.03.2012 |

:D labaiss :D

Ledainais | 10:42 30.03.2012 |

+1 :)

Maris | 17:17 27.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Tiku līdz pusei. Par ko tādu domāt ir bezjēdzīgi. Īpaši 3. punkts ir grāvī līdz ausīm.

Citagaisma | 17:38 27.03.2012 |

Grūti saprast Tavu domu. Vai nebūtu tik laipns un nepaskaidrotu par ko ir domāt bezjēdzīgi?

Maris | 20:32 27.03.2012 |

par fotoklubiem (šāda tipa un formāta)

Ojaars | 19:29 29.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Kur tik daudz laika cepties par šādām tēmām....

agriss | 12:26 30.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Es biju pilnīgs ''antiklubists'' līdz brīdim, kad izdomāju kaut ko arī citu labā izdarīt un tad saskatīju visā tajā fotokluba padarīšanā daudzas pozitīvas lietas :)
Mans uzstādījums cilvēkiem kas piedalās Saldus fotokluba dzīvē - iesaisties kluba pasākumos tieši tik daudz, lai tas netraucētu un nebojātu sevis paša radošo attīstību ;)

Citagaisma | 14:22 30.03.2012 |

Vai drīkstētu uzzināt to pozitīvo? Ja neskaita to, ka jums pa rokai labs druķieris ir..:-)

viecha | 12:15 31.03.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Cilvēks ir sociāla būtne,viņam grūti vienam eksistēt.Man pašam bija tāds periods,kad ar citiem fotogrāfiem vispār nekontaktējos-vecie klubi pajukuši,kapitālistiskais darba ritms,tautas masas bliež ar ziepīšiem un izmanto stundas servisu Kodak bodītē uz stūra....nu un es pats savā nodabā,kad nu iznāk laiks.Nu tā ne visai man tas patika.Ar interneta ienākšanu jau sāku skatīties ko citi dara un kļuva interesantāk.Pozitīvais jau slēpjas kaut vai pašā biedrošanās faktā kā tādā.Agriss ļoti labi pateica-čupojies tik daudz,kamēr tas tevi netraucē iet savu ceļu.

Anonymous | 03:06 01.04.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Ja vajag klubu, tad sanāk kopā un taisa, kādu kuram grupējumam vajag. kad vairs nevajag, klubs izjūk.

Citagaisma | 14:14 01.04.2012 |

Jautājums ir nevis "ja vajag", bet gan "vai vajag"..

Anonymous | 01:41 02.04.2012 |

mana pieredze- kādreiz man vajadzēja viena veida klubu, tajā biju un vairs neeju, jo manas vajadzības tas klubs vairs neapmierina. Bet eju uz diviem citiem, tātad, vajag. kad nevajadzēs, atkal iešu uz citu vai organizēšu jaunu.

Citagaisma | 11:16 02.04.2012 |

Nu redz. Tagad jau esam tuvāk atbildei.:-) Kāpēc Tu ej uz tiem klubiem un maini tos? Tikai socializēšanās pēc? Vai ir kāds manu pārdomu neskarts motīvs...?

Anonymous | 00:33 03.04.2012 |

Gāju, jo Padomju laikos nebija Fotoblog, tur varēju atrast domubiedrus, plenēros gājēju kompāniju. Pēcāk tie, ar kuriem gāju plenēros, novecoja, vairs nebija gājēji. izveidoj'm citu klubiņu, kas funkcionē. pamats ir kopēji pasākumi studijā un plenēros.

Citagaisma | 12:12 03.04.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Paldies. Šāda pieredze jau palīdz cilvēkiem izvērtēt to vajadzību pēc klubiem. Vēlreiz paldies par viedokli.



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklet:

kategorija

RAKSTA INFO:

Nosaukums: Reflektīvas pārdomas par fotoklubiem Latvijā.
Autors: Citagaisma
Kategorija: Pārdomas par lietām, dzīvi
Datums: 18:51 26.03.2012
Reitings: 17
Skatīts: 37933
Balsots: 9

Šobrīd online (0):