Varētu droši teikt nedeļas nogales prieki: Virtuves nosūcējam nomainīts gaisavads no 100 mm uz 150 mm. Skaņas samazinājums zinātniski (ar telefonu) uzmērīts no 67db uz 48db. Viss izveikts ar specifiski montētu mēbeļu noņemšanu, čaļa ar 150 mm urbi pieaicināšanu, un salikšanu atpakal pa tikai 3 stundām.
Un beidzot pārvarēc slinkums un uztaisīts jauns plauktu skapītis visādu parpalu labākai uzglabāšanai...
Otrā puse pa darīšanām Itālijā ieskrējusi arī Ravennā, uz kurieni arī pats sen taisos, bet tā i neesmu sataisījies. Apraudzījusi visu teikto, atgriezusies saka, ka nu gan saprotot, ko es koklējis un kāpēc tāda nezināma pilsētele mūsu plānos.
Te jau tikai terminoloģija, daudz kur pasaulē "nationality" nozīmē nevis radu rakstus, bet pilsonību. Turklāt Dollis taču teica arī "Latvija svin". Sveicinu!
Lapprāt paklausītu komandai "Priekā!" un paceltu kādu graķīti, bet jāiet bildēt dievkalpojumu, svecīšu iedekšanu, svinīgo pasākumu, koncertu (kurā vēl arī pašam jādzied)...
Bet, kāds tam visam sakars ar Dienas Prieku? Ja par tēmu: Šodien paziņoja U-16 Latvijas izlases sastāvu... esmu lepns dalībnieka tēvs, Priekā Par hokeju ir runa... Un ielidoju uz Iphone 6s
T hat rakstnieks izklausās gudrs cilvēks man. Pārāk bieži, kad mēs sākam darbu, ko mēs nesam pārāk daudz zināšanu, pārāk daudz aizspriedumu par to, kā mēs sagaidām, ka darbs izrādīties. Tik daudz, jo fakts, ka mēs galu galā krampjveida mūsu iztēli, lai atbilstu mūsu cerības, nevis ļaujot tai mūs pārsteigt ar kaut ko negaidītu.
Un kā mēs zinām, ka negaidīts "kaut kas" ir avots radošā maģijas. Pārāk daudz zināšanu, nepietiek nezināšana, un radošums būs labi redzamā tā prombūtnes laikā.
Tas nav teikt, tur nav vietas zināšanu, prasmju un pieredzes. Kā radošā pro, mēs nevarētu darboties bez tiem. Bet, kad mēs sākam jaunu gabals darbu, mums ir nepieciešams paskatīties uz to ar svaigām acīm, atcelt savus pieņēmumus un atvērt mūsu prātus svaigu iedvesmas avotiem. Mums dažreiz ir nepieciešams, lai aptvertu mazliet nenoteiktības un radošo nezināšanu.
Šī nav jauna ideja. Keats lieliski rakstīja par "negatīvu spējas, tas ir, kad cilvēks spēj atrašanos neskaidrības, mistērijas, šaubas, bez jebkāda uzbudināms sasniedzot pēc faktu un iemeslu." Džonatans Fields rakstīja veselu grāmatu par to, ka neskaidrība ir neatņemama radošumu , un nepieciešamība radītāji paciest un pat "cildināt" nenoteiktību.
Bet tas ne vienmēr ir viegli sajust spēku negatīvās spējas, vai prieku radošā nezināšanu, kad jūs saskaras ar tukšu ekrānu, audekls, vai skatuves, un balss šaubu sākas nagging no atpakaļ jūsu prātā. Tajā brīdī, tas ir tikai cilvēks, lai sasniegtu par jebkāda veida drošību, lai atvieglotu spiedienu.
Un spiediens ir intensīvāks, ja tu esi radošs profesionāli. Kad klienti maksā par profesionāli, viņi gaida, lai nolīgt kādu, kurš zina, ko viņi dara. Cik daudzi no mums varētu justies komfortabli skaidrojot, lai potenciālajam klientam, ka "tas ir patiešām svarīgi, lai man nav pilnīgi zināt, ko es daru pie šī projekta"?
Tas ir catch-22: pienākums piegādāt "rezultāti" padara to grūtāk palikt šajā radošajā tukšajā daļā "nezinot" pietiekami ilgi, lai patiesi radošus rezultātus parādīties.
Flipping bailes priekā nezināšanu Nezināšana var būt biedējoši. Bet tas var būt arī avots zinātkāri, aizrautību, un pat izklaides. Ikreiz, kad es jūtos krampjveida manu iztēli, vēloties pārāk daudz zināšanu un noteiktību, es atceros šos vārdus no dzejnieka Philip Larkin:
Lai uzrakstītu dzejoli ir prieks: dažreiz es apzināti ļaujiet tai konkurēt brīvajā tirgū, tā sakot, ar citām brīvā laika aktivitātēm, šķietami, pamatojoties uz to, ka, ja dzejolis ir ne vairāk izklaidējošs rakstīt nekā klausoties ierakstus vai izbeigs tas nebūs interesants, lai lasītu.
Mani pašu labākie mēģinājumi rakstot dzeju parasti notiek, kad es atceros Larkin ir prieks principu, un uzņemt pie sevis uzreiz, ka man nav ne jausmas, kāda radīsies no rakstīšanas sesijas.
Tā vietā, lai izdarītu spiedienu uz sevi, vai mēģināt prognozēt iznākumu, es vienkārši ceru redzēt, kas notiek - tāpat es ceru skatoties filmu vai futbola spēli. Kaut kā, tas padara šo procesu vēl interesants un patīkams. Un, protams, tas ir, kad durvis ir, visticamāk, lai atvērtu to negaidīti.
Nākamreiz, kad jūtaties pārāk lielu spiedienu, lai zināt radošo rezultātu, pirms sākat strādāt, izmantot Larkin ir "atvērta tirgus" tehniku, lai no jauna atklāt prieku radošā nezināšana:
Pajautājiet sev, vai citas darbības (piemēram, skatoties TV, sērfošana internetā, vai goofing off ar draugiem), varētu tiešām būt patīkamāk, nekā radīt. Nebūtu jūs garām sajūta, ka savā radošajā zonā? Atbrīvot sevi no atbildības par radošās iznākumu - tas ir darbs no jūsu iztēle, lai izklaidētu jūs, ko jūs pārsteidz ar kaut ko negaidītu. Parādās savā darba vietā ar to pašu sajūtu patīkamu gaidot jūs dotu, lai skatoties filmu, un sākt spēlēt aptuveni ar saviem materiāliem, tikai, lai redzētu, kas notiek.
"Jā, bet man ir klienta termiņu," jūs varētu teikt. "Nav sniegusi nav risinājums."
Šeit ir divi varianti par tehniku, kas var palīdzēt:
A. 1. stadijā izlikties jums nav darīt to darbu. Tas var būt pārsteidzoši efektīvs, pat ja jūs zināt, jūs izliekoties!
B. Atgādiniet sev, ka, galu galā, jums nav jāstrādā kā radošu pro. Jūs varētu vienmēr iet uz darbu bankā. Atcerieties, kas lika izvēlēties šo ceļu, nevis vairāk vienmuļība eksistenci. Iespējams, tas bija kaut ko darīt ar prieku radošo atklājumu ...