Sveiki! Jautājums ir par to kā pareizi forogrāfēt dūmus! Pamācības ko internetā skatījos apspriež melnu fonu ar zibspuldzes pielietojumu savukārt es mēģināju tumšā telpā notvert dūmus, kas jau ir izgaismoti no prožektora , bet nekādīgi nevaru dabūt tik asu bildi kā gribētos, būtu ļoti pateicīgs par ieteikumiem! Mans gala rezultāts sanāca šāds: i.imgur.com...
P.S Kameras uzstādījumi ir f1.8, ISO3200 un 1/400sec
Ar prožektoru ir par garu ekspozīcija - vajag zibeni tumšā telpā, ja gribas asus dabūt. Tiesa, zibeni vēlams nost no kameras, lai varētu dabūt dūmus kaut cik skatāmus.
vazup:Sveiki! Jautājums ir par to kā pareizi forogrāfēt dūmus! Pamācības ko internetā skatījos apspriež melnu fonu ar zibspuldzes pielietojumu savukārt es mēģināju tumšā telpā notvert dūmus, kas jau ir izgaismoti no prožektora , bet nekādīgi nevaru dabūt tik asu bildi kā gribētos, būtu ļoti pateicīgs par ieteikumiem! Mans gala rezultāts sanāca šāds: i.imgur.com...
P.S Kameras uzstādījumi ir f1.8, ISO3200 un 1/400sec
Pamācies kā asuma dziļums pie 1,8 fragmas ietekmē bildīti.... un padomā vai der konkrētam gadījumam.
1/400 pietiek tik skaties, lai gaisma trāpa dūmiem, bet nemaz netrāpa uz fona.
Ar zipeni pasākums ļoti viegls jo tur slēdža garums neko neietekmē ( ja nepielec kādēļ neietekmē, tad lasi grāmatu) - tik stāsts vecais - skaties kur tā trāpa
Pareizie pacani bildē tikai ar lieliem un melniem verķiem...
Un ne reizi nav turējuši rokās bezspoguli, lai zinātu, ka tādi, kuriem kā opcija ir pieejams elektroniskais slēdzis, ir, labākajā gadījumā, uz abu roku pirkstiem skaitāmi modeļi.
Friidis:
Pareizie pacani bildē tikai ar lieliem un melniem verķiem...
Un ne reizi nav turējuši rokās bezspoguli, lai zinātu, ka tādi, kuriem kā opcija ir pieejams elektroniskais slēdzis, ir, labākajā gadījumā, uz abu roku pirkstiem skaitāmi modeļi.
Ok - vainīgs. Biju nožēlojami neprecīzs - ar kamerām, kurām kā slēdzis strādā diafragma... Tālmēri, vai kā viņus tur...
Tiesa nedomāju, varbūt te smagi kļūdos, ka bezspoguļi kadru ķer tāpat kā spogulenes ar aizvara (slēdža) šķirbiņu... Priekš kam lieks mehānisms elektroniskā risinājumā?
Būtu labāk apgaismojis nezinīšus, nevis nodarbojies ar botāniku uz sejas...
Piemēram, normālam haselim slēdža funkcijas veic fragma bibī, līdz ar to visādi high speed synchro nav nepieciešami, bibis atver fragmas lapiņas līdz vajadzīgā diametra caurumam uz slēdža noteikto laiku... Tāpat strādā nu jau sen nelietotais vismaz 80 gadus vecais fotoplašu plēšinieks, visādas Smenas, utt aparāti... Iepsējams, ka tikai ar elektronisko EVF aprīkotie aparāti speciāli elektroniski imitē spogulenes aizvara dabības principus (HVZ kāpēc), ja pieņem, ka elektronika teorētiski ir nesalīdzināmi ātrāka par jebkuru mehāniku un attiecīgi kadru eksponē pa visu matricas laukumu teju vienlaicīgi, visādā ziņā uz to nenoliedzami spējīgāka par dajebkādu mehānisko aizvaru...
Gribi teikt, ka nemaināma objektīva aparāti - arī faktiski bezspoguļi - ir aprīkoti ar slēdzi? Es pie bezspoguļiem skaitu arī visparastākos digiziepjus! Neapvainojies, bet tie arī ir bezspoguļi...
Man šķiet, ka tikai sīka sauja bezspoguļu proti tikai tie, kam maināma optika ir ar mehānisku slēdzi...
Muļķadesa - mūžā neesi apjēdzis kas ir centrālais slēdzis - kad sapratīsi, ka lauru vainags (lai arī vizuāli līdzīgs) nav tas pats kas klozeta vāks, tad arī pieleks, ka hasselim, plēšiniekiem utt. slēdzis fragmas funkciju nepilda
Maris:Muļķadesa - mūžā neesi apjēdzis kas ir centrālais slēdzis - kad sapratīsi, ka lauru vainags (lai arī vizuāli līdzīgs) nav tas pats kas klozeta vāks, tad arī pieleks, ka hasselim, plēšiniekiem utt. slēdzis fragmas funkciju nepilda
točna - āmers, fragmu un centrālo slēdzi sametu vienā maisā... Jaukti dzērieni rada blakusefektus...
Vēl veco plēšinieku arī padīdīju, lai pārliecinātos...
Un tomēr lielakā daļa digiaparātu kuros konstruktīvi nav spoguļa, nav arī nedz centrālā nedz kāda cita slēdža... Un vai parastakos digiziepjus nedrīkst saukt par bezspoguļiem?
Nu ņazi, cik nu kruts vai nekruts, piemēram, tāds canon powershot a640 - laikam tāds - ko pēdējo jaucu. Tam i fragma, i slēdzis atsevišķi, ar abiem paspēlējos. Ej ka nu, uzkarini kaklā poda vāku un apsēdies uz lauru vainaga
versatile:Nu ņazi, cik nu kruts vai nekruts, piemēram, tāds canon powershot a640 - laikam tāds - ko pēdējo jaucu. Tam i fragma, i slēdzis atsevišķi, ar abiem paspēlējos. Ej ka nu, uzkarini kaklā poda vāku un apsēdies uz lauru vainaga
palaidniex: ja pieņem, ka elektronika teorētiski ir nesalīdzināmi ātrāka par jebkuru mehāniku un attiecīgi kadru eksponē pa visu matricas laukumu teju vienlaicīgi
Atslēgasvārdus izcēlu. Želejas efekts - ir dzirdēts?
Signāls ta ceļo ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam - abet apstrāde un buferis nav tik ātri.
Jonatan - nu ta paņem jebkuru ziepi - un paklausies kā šis strādā. Tu nofokusē, šams parāda bildīti - tur fragma ir jau pievērta! Un tad ir tāds kā kluss klikšķis - baidos, ka vismaz 99% no visiem ziepjiem, ko esmu turējis rokā tā ir - nošancē elektromagnētiskais centrslēdzis. Ja skatīsies cauri optikai, redzēsi, ka ir 2 mehānismi... Saproti, ka slēdzim jāatveras tik ātri, cik iespējams - tur nav reāli kkāda gradācija.
Nesaprotu kāpēc mani sauc par kautkādu jonatanu. Arī lieto alko, kā es šobrīd? Neko neesi sajaucis?
Želejas efekts - video, kur jāsacep ilgstoši 25 kadri/sekundē. Loģiski ka buferis rijas ciet. Nedomaju ka baigi vienkārši ir iegūt "saželētu" fotoattēlu (nejaukt ar kadru no video)...
Un vienalga nesaprotu, būs javer nākošā vaļā... Blice parasti Spīd čum īsaku laiku Izņemot HSS režīmus, kas faktiski ir blices mirgošana, kamēr slēdža šķirba pārvietojas pāri sensoram...
Un tātad mehāniskais centrālais slēdzis atveras 1/4000... Sensors pēkšņi spēj nolasīt visu kadru uzreiz, bet ja to dara elektroniski - vairs nespēj?
Un tomēr es nevaru saprast... Nu nepielec un viss... man gan nav zināms, kāda konstrukcija ir tam meh slēdzim uz tā Fujika...
... ja centrālais slēdzis - kadrs ir vaļā precīzi vienu 1/4000, tad var visu kadru fiksēt bez želejas? Bet darot to elektroniski pēkšņi nespēj...
Ja ir slēdzis ir kā spogulenei, katrs konkrētais pikselis ir vaļā 1/4000, bet ņemot vērā sensora izmēru laiks, kas ir nepieciešams pavērt no pirmās līdz pēdējai kadra līnijai ir ilgāks par 1/4000, pieņemsim 1/2000 vai vēl lēnāk, tehniski būtu jābūt tai pašai želejai, bet nu jau mehānikas radītai, jo vetilators tak negaida - turpina griezties... Ja nu tomēr nav želejas, tad nav skaidrs kāpēc tas pats sensors aiz mehānikas spēj izvairīties no želejas, bet bez mehānikas nespēj...
Redzi, Tu jauc 2 lietas - mehānisku slēdzi (un po vai centra, lapiņu vai zenīta lupatštorka, kad nu šamie ar importzameščaņiju sāks nodarboties fotojomā) un elektronisku. Elektroniskam nekas nekur nevirinās, ir vienkārši vienlaicīgi jānolasa visi kadra pikseļi - kas nav tik easy kā izklausās, jo, lasi kā gribi, nolasās secīgi un tad sanāk želeja - ok, ne želeja, bet rolling shutter, bet fizika viena un tā pati. A mehāniskai štorkai viss po - viņa ir vaļā konkrētu brīdi un savāktos datus no sensora nolasa pēc tam, pat sevišķi nesteidoties - respektīvi, štorka aizveras, sensora dati nonullējas, štorka atveras, aizveras, nākamreiz atveras, kad dati nolasīi - un lasa nevis precīzu brīdi, bet katra pikseļa VISUS datus par periodu - nevajag sinhronizēt - tas mirrorlessiem un spogulenēm iekš laiv vjū. Ir visādi mēģinājumi ķīmiķot un bez viena cikla iztikt - kas nu tur sanāk, figzin, neesmu baigi eksperimentējis un arī nez, vai produkcijas modeļos bieži nonāk.
A centrslēdzis nevar būt fragma, jo slēdzim pē definicijas a) ir 2 pozīcijas vaļā un ciet b) jāatveras un jāaizveras maks ātri - parasti ir 2-3 lapiņas centrslēdžiem, vismaz tiem, ko esmu redzējis. A fragmai savukārt vajag kaut kādu starpstāvokli. Nu un uztaisīt PRECĪZI līdz tam starpstāvoklim ahūni ātri šancējošu un ilgmūžīgu mehānismu ir challenge. Kaut vai tāpēc vienkāršāk, lētāk, racionālāk ir 2 atsevišķi aizvari.
Redzi, Tu jauc 2 lietas - mehānisku slēdzi (un po vai centra, lapiņu vai zenīta lupatštorka, kad nu šamie ar importzameščaņiju sāks nodarboties fotojomā) un elektronisku. Elektroniskam nekas nekur nevirinās, ir vienkārši vienlaicīgi jānolasa visi kadra pikseļi - kas nav tik easy kā izklausās, jo, lasi kā gribi, nolasās secīgi un tad sanāk želeja - ok, ne želeja, bet rolling shutter, bet fizika viena un tā pati. A mehāniskai štorkai viss po - viņa ir vaļā konkrētu brīdi un savāktos datus no sensora nolasa pēc tam, pat sevišķi nesteidoties - respektīvi, štorka aizveras, sensora dati nonullējas, štorka atveras, aizveras, nākamreiz atveras, kad dati nolasīi - un lasa nevis precīzu brīdi, bet katra pikseļa VISUS datus par periodu - nevajag sinhronizēt - tas mirrorlessiem un spogulenēm iekš laiv vjū. Ir visādi mēģinājumi ķīmiķot un bez viena cikla iztikt - kas nu tur sanāk, figzin, neesmu baigi eksperimentējis un arī nez, vai produkcijas modeļos bieži nonāk.
A centrslēdzis nevar būt fragma, jo slēdzim pē definicijas a) ir 2 pozīcijas vaļā un ciet b) jāatveras un jāaizveras maks ātri - parasti ir 2-3 lapiņas centrslēdžiem, vismaz tiem, ko esmu redzējis. A fragmai savukārt vajag kaut kādu starpstāvokli. Nu un uztaisīt PRECĪZI līdz tam starpstāvoklim ahūni ātri šancējošu un ilgmūžīgu mehānismu ir challenge. Kaut vai tāpēc vienkāršāk, lētāk, racionālāk ir 2 atsevišķi aizvari.
Par centrālslēdzi un fragmu es nestrīdos. Laikam nelasi, ko rakstu...
Vēlreiz atkārtoju jautājumu - kāda problēma ir nolasīt visu kadru uzreiz bez štorkas? Ja jau to izdarīt ar štorku ir iespējams? Kur problēma to pašu izdarīt bez tās? da kaut pussekunde melna ekrāna, kamēr tiek nolasīs kadrs, aparātam tikai ar EVF - neko ļaunu lūzerim nenodarīs...
palaidniex: Vēlreiz atkārtoju jautājumu - kāda problēma ir nolasīt visu kadru uzreiz bez štorkas? Ja jau to izdarīt ar štorku ir iespējams? Kur problēma to pašu izdarīt bez tās?
Pats Tu nelasi - tak saka Tev, ka ir problēma nolasīt visu reizē - ar fizisku štorku to nav jādara. Pamēģini REIZĒ nosaukt visus skaitļus no 1 līdz 10 - sanāk?
Rakstu lēnām... Lai labāk saprotās... Pat tad ja štorka iet pāri kadram vai nu:
1. a) ir "aktivizēta" visa matrica. ja pieņem ka ir tikai 10 pikseļu līnijas un štorka atver tikai pa vienai līnijai, katru uz - tērējot 1/4000, Slēdzimn jānolasa 10 līnijas pa 1/4000 katru dodot summāro ekspozīcijas laiku 1/400 (visu to laiku proti 10x pa 1/4000 deviņas rindas bļauj nulles un tobrīd vienīgā slēdža neaizsegtā bļauj vieniniekus vai dajebkādu citu cīparu rindu... Pareizi? Kas beigās sanāk - mums viss kadrs nav vairs 1/4000, kadrs ir 1/400, bet katra atsevikšķā pikseļu rinda 1/4000 - rezultāts - želeja... Un tāpat visi reizē 10 reizes bļauj! 1. b) otrs variants viss kadrs tiek taisīts 1/4000, bet katra līnija eksponēta 1/40000 - vienalga - želeja! Tikai mazāk izteikta... Atkal - visi bļauj 10 reizes, tik tas notiek 10x īsākā laikā
2. a) Vai arī aktīva ir tikai viena rindiņa. Ja aktīva ir tikai viena rindiņa, kura seko štorkas atvērumam - tad jau tā ir elektroniski mehāniska shēma, kas ir papildus jāsinhronizē... Ja tā - ir iespēja uzņemt kadru ar elektronisko šutteri mehāniku nemaz neizmantojot, vai ne tā? Bļauj tikai viena rindiņa.
2 b) Vai arī izmetam slēdzi vase elektroniski uzliekam sensoram takts frekvenci (mega un gigaherci elektronikā sen nav nekas svešs, vai ne), lai katru sensora rindu aktivizētu uz 1/4000, secīgi 1/400 laikā iegūstam tādus pašus 10 nolasījumus un nav jāpieraksta nulles... Atkal bļauj tikai viena rindiņa
3. Vai nu tomēr uzliekam sensoram un tā apkalpojošajai atmiņas un vadības platei 10, 100 vai 1000 reižu lielāku frekvenci un varam tajā pat laikā nolasīt datus no 10 rindām teju vai faktiski vienlaicīgi, izmantojot elektronisko buferi, ja nepieciešams. Šādi izvairoties no želejas attēlā un no mehāniski kustīgām detaļām, kam ir nenoliedzami ilgāks MTBF kalpošanas ciklu skaits... Tāpat bļāuj rindas secīgi, bet fiksācija visam kadram notiek vienlaicīgi. Katra rinda pieraksta savus cīpaiņus un pēcapstrāde notiek vēlāk, da kaut tas aizņēm kaut 1/10 sekundes - lūzerim vulgaris tas neko nemainīs, pat nepamanīs...
p.s. Ātrfilmēšanas kamerām 4000 kadru/sekundē sekundes taču nav nekāds robežātrums... Un tur taču nedarbojas ar mehāniskiem slēdžiem... Nedz arī ticu, ka tur strādā mehāniskais "obķurātors" kā filmu kamerās, lai panāktu īsāku ekspozīciju par 1/24...
1/4000 ir laiks, kurā slēdzis pāriet pāri VISAI matricai, IMHO. Vienlaicīgi eksponēto matricas rindu skaits ir atkarīgs no slēdža ātruma, tobiš - cik plati tā sprauga veras. Ja pieņem Tavu teoriju pa 1 rindiņu platu slēdzi, tad izrēķini pats skepozīcijas ilgumu uz vienu pikseļu rindu pie 2x3 formāta 24 megapikseļu matricas
Es neprecīzi izteicos - nav problēma nolasīt visu, problēma bija to izdarīt a) lēti (phantomi, cik zinu, sākas no 50k dolāru par prastākajiem) b) mazā korpusā, kas nepieciešams kansjūmer un prosjūmer kamerām - tādi sīkumi kā procesoru dzeses, zinies, baigi vietu aizņem.
Reku soņa ar kaut ko tādu nākusi klajā - neapstrādātu signālu saglabās ram'ā un tikai tad nodos apstrādes procim.
versatile:1/4000 ir laiks, kurā slēdzis pāriet pāri VISAI matricai, IMHO.
Viena štorka atveras un slīd pāri matricai, līdz otrai kadra malai vēl nav tikusi, kad jau otra sāk vērties ciet. Un 1/4000 ir nevis, kad abas štorkas pārslīd visam kadram, bet, kad otrā ir tikusi līdz tai vietai, kur tiko bija pirmā.
No punkta A līdz punktam B ir 1000 metri, tev mašīnai no bufera līdz buferim ir 5 metri. Tātad, braucot ar ātrumu 5 m/s tu mašīnas garumu nobrauc 1 sekundē (ko simboliski pielīdzināsim slēdža ātrumam 1/4000), bet visu distanci 200 sekundēs.
Jā, taisnība. Pusdienas ēdot ieslēdzu logīku un to pašu izštukoju
The rolling shutter effect as it applies to digital video is quite a different and quite unrelated effect to the one described above. Actually, a rolling shutter effect does not actually involve a physical shutter, but it's called that as a convention because it is analogous to the way a film cinema camera has a shutter that moves across the frame. In digital video, the rolling shutter effect is the result of the way a CMOS sensor is read.
CMOS sensors exhibit a rolling shutter effect when they are in live view or video mode, in which they are being read for every video frame. Instead of capturing the entire frame at once, information is read from each row of the frame one after the other, top to bottom. The whole process takes up to 1/30 of a second on most cameras. This creates a jelly-like wobbling effect in recorded video when the camera is handheld or moves a lot.
In a given sensor, this rolling shutter happens equally regardless of the shutter speed, though with slower shutter speeds it may be less noticeable in subject movement because of the extra motion blur. The effect is not usually noticeable when the camera is fixed on a tripod or panned steadily, but is more obvious when the camera is hand-held or during fast camera movements.
CMOS sensors capable of higher frame rates than 30 frames per second (and not just through repeating frames) will exhibit less rolling shutter effect because their sensors will have been designed to be read faster.
CCD does not suffer from the rolling shutter effect.