Patīk, kā Hugo raksta - "[cilvēki] pērk tādus un tādus ierakstus". Kā senos laikos - zemnieks stāsta otram, ka zoss garšīga. Vai tad tu esi ēdis? Nē, mans dēls redzēja, kā barons ēd. Latvijas laukos nemainās pilnīgi nekas. Mazais cilvēks ar lieliem kompleksiem nekad nebūs mierīgs. Vienmēr kaut kādi ponti.
P.S. Ir dzirdēts no pirmavotiem, ka padomju gados cilvēki mēdza vairāk lasīt daiļliteratūras grāmatas. Un gadījās, ka, vēlmē kļūt par kulturālu cilvēku, labie ļaudis bieži apmeklēja grāmatu antikvariātus un pirka romānu sērijas (Balzaks, Dikenss u,c,), lai tie aizpildītu sekciju. kas savukārt izgreznoja viesistabu. Kaut kas līdzīgs, kā fetišs, šodien ir plates. Industrijai ir iespēja ierubīt augstāku cenu, īstenajiem audiofīliem ir iespēja diskutēt par parametriem, kuros plate šķietami pārspējot CD, ražotājam ir iespēja vienkāršam bleķim uzlikt augstu cenu un ražot visādus "siltās skaņas" lampu pielikteņus un regulārai nomaiņai paredzētas detaļas, galviņas, siksnas, adatiņas, visi ir laimīgi. Tas ir tas jaunais Balzaks un Dikenss 12 sējumos, kurus pirktkārais izstāda goda vietā, lai visi redz, ka šis nu gan ir dikti smalku ļaužu.
Znaroka laikos cilvēki klausījās plates vai I tipa (dzelzs oksīda) kasetēs vai lenšu magnetafonu spolēs pārkopētus ierakstus un bija laimīgi par mūzikas pieejamības faktu. Tagad vipendronu māktie metroseksuāļi nejūt, kur viņu modes diktētās audiovēlmes pārvēršas ārišķībās. sākot ar faktu, ka pēc 40 gadiem jau tikai fizioloģisku iemeslu dēļ vien dzirde sāk pasliktināties, Un kas notiek, ja tu reāli klausies to ripuli nevis tikai izkarini apskatei kā degunradzis pautus? Tas mehāniskā kontaktā sāk bojāties un čirkstēt. Vāki zaudē visus tos mint, VG++ apzīmējumus, Utt. Tiešām, jāpiš bortā! Dziedamās balss nav, notis nepazīst, nevienu mūzikas instrumentu labi nespēlē. ar mūziku reāli vienīgais sakars tāds, ka tagad pērk visa veida dzelžus ko mamma pusaudža gados neļāva, un piekrāmē māju lietām, kuras vajadzētu labi ja vienā eksemplārā, bet Ebay dēļ nopērk tikpat daudz, cik vecus objektīvus, un tad mēģina piekrāmēt ar tiem (un ar sēnēm, kas tajos aug) arī Facebook LV sludinājumus.
Blogfotokopis:P.S. Ir dzirdēts no pirmavotiem, ka padomju gados cilvēki mēdza vairāk lasīt daiļliteratūras grāmatas. Un gadījās, ka, vēlmē kļūt par kulturālu cilvēku, labie ļaudis bieži apmeklēja grāmatu antikvariātus un pirka romānu sērijas (Balzaks, Dikenss u,c,), lai tie aizpildītu sekciju. kas savukārt izgreznoja viesistabu. Kaut kas līdzīgs, kā fetišs, šodien ir plates. Industrijai ir iespēja ierubīt augstāku cenu, īstenajiem audiofīliem ir iespēja diskutēt par parametriem, kuros plate šķietami pārspējot CD, ražotājam ir iespēja vienkāršam bleķim uzlikt augstu cenu un ražot visādus "siltās skaņas" lampu pielikteņus un regulārai nomaiņai paredzētas detaļas, galviņas, siksnas, adatiņas, visi ir laimīgi. Tas ir tas jaunais Balzaks un Dikenss 12 sējumos, kurus pirktkārais izstāda goda vietā, lai visi redz, ka šis nu gan ir dikti smalku ļaužu.
Schneider:Aizejiet pie LORa uz audiometriju, viņš pārbauda tik diapazonu 125-8000 Hz, vairāk dzirdēt cilvēkam vispār nav vajadzības. Klavieres ir 27,5 - 4186 Hz, augstākais cilvēka balss reģistrs, koloratūrsoprāns ir zem 1500 Hz, bungu šķīvju džinkstoņa ir ap 7000 Hz. Tas ir viss, kas jums jāzina par mūziku.
Šneider, tembram ir svarīgi virstoņi. iespējams, ka, tos nedzirdot, uz vecumu mana gaume citiem sagādā ciešanas.
Jolan:...par LP precīzi.Man pat čomam ir kaudze ar platēm kuras neklausās(dārgi,reti eksemplāri).Galvenais ir lai būtu,mūzika ir otršķirīga
Atbilde Tev: Bija kaut kur pētījums, par ASV, ka daudzi vienkārši kolekcionē plates, nemaz neklausoties tās. Kādiem 20% plašu pircēju vispār neesot plašu atskaņotāja. Protams, varbūt tas viss jau ir mainījies.
(Vispārīga piezīme: Es mūziku uztveru kā tiešu un praktisku lietu. Ko dara cilvēki, kam mājās ir pianīno? Ja spēlē, tad mēģina dažādus risinājumus, lai to nebūtu jāskaņo pārāk bieži. Un šajos starpposmos starp skaņošanu tas vienalga neskan ideāli. Ko tad ar to darīs patiesais 96 KHz audiogejs? Izmisumā sacirtīs korpusu malkā, vai tomēr nē? Mūzikas radīšanas, spēlēšanas un atskaņošanas procesā nav iespējams pārvietoties tikai ar perfektiem soļiem. Piemēram, ja salīdzina itāļu un amerikāņu ražotos elektroniskos instrumentus, katram ir savas nianses, bet nevienu no tiem tāpēc nevar pasludināt par etalonu citiem. Bet ar LP rodas iespaids, ka mēģina to darīt. Oi, māt, kā mēdza sprakšķēt un lēkāt manas iecienītākās plates, jo tās tika reāli spēlētas diendienā (un tā bija visiem), nevis pirktas, lai lielītos līdzīgu ļaužu priekšā ar abstraktu kolekciju. Tad tās drīzāk ir investīcijas ar mērķi vēlāk kaut ko pārdot. Mans maksas Spotify skan telefona austiņās, kad esmu uz ielas, nevis skaņu sistēmās, kurās kāds ar spektrogrāfu varētu mēģināt meklēt kādai referencei vistuvāko skaņu. Katra lieta kaut kam savam.
Blogfotokopis:Patīk, kā Hugo raksta - "[cilvēki] pērk tādus un tādus ierakstus". Kā senos laikos - zemnieks stāsta otram, ka zoss garšīga. Vai tad tu esi ēdis? Nē, mans dēls redzēja, kā barons ēd. Latvijas laukos nemainās pilnīgi nekas. Mazais cilvēks ar lieliem kompleksiem nekad nebūs mierīgs. Vienmēr kaut kādi ponti.
Ko te muldi, no sākuma atbildi labāk par kuru Si no Do jautāji! Citādi izskatās, ka Blogfotokopis pats nesaprot neko, vO!
Blogfotokopja sarakstītie palagi un saturs liecina, ka cilvēkam nekad nav bijusi, nav , un nebūs kaut cik necik jēdzīga apratūra, Viņam nav ne vismazākās nojausmas ar ko atšķirās lēta, no daudz maz jēdzīgas, kā skan disks, vinīls , tāpēc ieņem klaji noraidošu, ņirgājošu attieksmi
Katrā jokā ir daļa patiesības....nu ir tas vinila lietotāju snobisms jau piegriezies.Katrs kausās ko un kā grib,tik vinila lietotāji uzskata,ka vinils ir galvas tiesu pārāks par pārējiem.
Jolan: ... tik vinila lietotāji uzskata, ka vinils ir galvas tiesu pārāks par pārējiem.
Nu nepārspīlē te, vinils vienkārši ir savādāks. Galvas tiesu pārāks ir studijas ieraksts - tātad Hi-Res (pie nosacījuma, ka tas ir labi ierakstīts)
Man patīk, ka: 1. vinils ir taustāma manta (atšķirībā no failu formātiem) 2. labāks grafiskais dizains un patīkamāks materiāls kopumā (pret CD) 3. atbildīgāks klausīšnās process ... 4. skaņa ir patīkamāka, bet tas nenozīmē, ka tehniski labāka! (Par nodreijātām un ieraksta-ražošanas brāķiem nerunāsim). 5. pie tā, ka viss tas pasākums nav bezmaksas krietni piedomā, ko pirkt (pērku tikai zināmus un mīlētus māksliniekus, kurus bieži klausos)
Paralēli tāpat klausos CD, DAT, un FAILUS nekompresētus vai CD kvalitātē,
Te var tikai piekrist. Vinils ir patīkams, bet formātam ir trūkumi. 17-to reizi, boga vēsturē, iepostēšu paziņas viedokli. Viņa politiskās aktivitātes nekomentēšu, bet ierakstu / aparatūras jomā, man viņš ir autoritāte klasika.lsm.lv...
Nav jau tā, ka te viens otrs apmierināts klausās to, ko mīl. Viņš vēl ņem un latviski pierasti uzdriš tev, ka tu neesi pietiekami smalks un audiofīls ezotēriskā līmenī. Nē, es uz tusiņiem vairs nekad nevedīšu CD kastes vai ārējo cieto disku. Pietiks ar maksas Spotify.
Aklajos testos mūziķi 256-320 kbps ierakstus neašķir no FLAC. Punkts. Dārzkopis-santehniķis forumā atšķir, un turklāt izsaka ezotēriskas pretenzijas. Mūziķi, industrijas pārstāvji un tehniķi ir apmierināti ar māsteringu un skaņu, atkarībā no formāta, ezotēriskais forumists nav! Vissirslikti!
P.S. Man nekad nav paticis regulēt vai vest uz apkopi/remontu lielas, smagas kastes, un domāt par konkrētiem ierakstu nesējiem īpaši piemērotiem apstākļiem. CD ir vienkārši Dieva dāvana.
Kaukur nesen lasīju, ka kāda audiotehnikas kompānija veikusi eksperimentu, nosēdinājusi grupu ekspertu un likusi uz aklo noklausīties skaņdarbu no dažādiem skaņu aparatūras paraugiem. Vērtējumi bijuši visai kategoriski - vienam basi kropļoti, otram kaut kura spektra daļa neesot riktīga... Liels bijis pārsteigums, kad atvēruši aizkaru un aiz tā izrādījies dzīvu mūziķu ansamblis, kurš spēlējis vienu skaņdarbu ar vieniem instrumentiem.
Publius:Protams, aizkari kaut ko slāpēja, tātad, eksperiments bija orientēts uz nepilnvērtīgu spektru.
Nu gan jau organizatori bija padomājuši par necaurspīdīguma/skaņas caurlaidības apvienojumu. Pie tam, viens aizkars visus izpildījumus ietekmē vienādi.
Blogfotokopis:... Aklajos testos mūziķi 256-320 kbps ierakstus neašķir no FLAC. Punkts. Dārzkopis-santehniķis forumā atšķir, un turklāt izsaka ezotēriskas pretenzijas. Mūziķi, industrijas pārstāvji un tehniķi ir apmierināti ar māsteringu un skaņu, atkarībā no formāta, ezotēriskais forumists nav! Vissirslikti!
P.S. Man nekad nav paticis regulēt vai vest uz apkopi/remontu lielas, smagas kastes, un domāt par konkrētiem ierakstu nesējiem īpaši piemērotiem apstākļiem. CD ir vienkārši Dieva dāvana.
Atkal muld un neatbild uz konkrētu jautājumu. Kādi tad bija tie mūziķi, linku uz konkrēto materiālu lūdzu. Vai Blogfotokopis vispār nojauš kādus formātus un kvalitāti lieto studijas ierakstiem un, kas tas par zvēru mastering... saiti lūgtums uz rakstu, citādi muldi bez pamatojuma.
Schneider:Kaukur nesen lasīju, ka kāda audiotehnikas kompānija veikusi eksperimentu, nosēdinājusi grupu ekspertu un likusi uz aklo noklausīties skaņdarbu no dažādiem skaņu aparatūras paraugiem. Vērtējumi bijuši visai kategoriski - vienam basi kropļoti, otram kaut kura spektra daļa neesot riktīga... Liels bijis pārsteigums, kad atvēruši aizkaru un aiz tā izrādījies dzīvu mūziķu ansamblis, kurš spēlējis vienu skaņdarbu ar vieniem instrumentiem.
Ir bijuši arī šādi testi vijoļniekiem - aizsien acis, ķepās iedod Gvarneri, vēl ko tur, mūsdienu izstrādājumus, un prasa identificēt, pateikt, kura tad skan labāk. Ne $ūda pārliecinoši nesanāk!
Blogfotokopis:... Aklajos testos mūziķi 256-320 kbps ierakstus neašķir no FLAC. Punkts. Dārzkopis-santehniķis forumā atšķir, un turklāt izsaka ezotēriskas pretenzijas. Mūziķi, industrijas pārstāvji un tehniķi ir apmierināti ar māsteringu un skaņu, atkarībā no formāta, ezotēriskais forumists nav! Vissirslikti!
P.S. Man nekad nav paticis regulēt vai vest uz apkopi/remontu lielas, smagas kastes, un domāt par konkrētiem ierakstu nesējiem īpaši piemērotiem apstākļiem. CD ir vienkārši Dieva dāvana.
Atkal muld un neatbild uz konkrētu jautājumu. Kādi tad bija tie mūziķi, linku uz konkrēto materiālu lūdzu. Vai Blogfotokopis vispār nojauš kādus formātus un kvalitāti lieto studijas ierakstiem un, kas tas par zvēru mastering... saiti lūgtums uz rakstu, citādi muldi bez pamatojuma.
Spektrāli apdāvinātajiem te sen nevajag nevienu citu viedokli, atslābsti.
Ja formāti tā interesē, palasi, teiksim, Ableton Live aprakstus (tā ir mūsdienās ļoti bieži izmantota virtuālā studija). Es pamatā izmantoju Cakewalk, Ableton Live vairāk kā beta testētājs (mazliet traucē nošu pieraksta atbalsta neesamība).
Schneider:Kaukur nesen lasīju, ka kāda audiotehnikas kompānija veikusi eksperimentu, nosēdinājusi grupu ekspertu un likusi uz aklo noklausīties skaņdarbu no dažādiem skaņu aparatūras paraugiem. Vērtējumi bijuši visai kategoriski - vienam basi kropļoti, otram kaut kura spektra daļa neesot riktīga... Liels bijis pārsteigums, kad atvēruši aizkaru un aiz tā izrādījies dzīvu mūziķu ansamblis, kurš spēlējis vienu skaņdarbu ar vieniem instrumentiem.
Ir bijuši arī šādi testi vijoļniekiem - aizsien acis, ķepās iedod Gvarneri, vēl ko tur, mūsdienu izstrādājumus, un prasa identificēt, pateikt, kura tad skan labāk. Ne $ūda pārliecinoši nesanāk!
Man līdzīgi, kaut arī Rotko centrs tepat blakus, arī gleznu oriģinālus, pēc metālu detektora pārbaudes un pat salieceņa atņemšanas un atsevišķas fotografēšanas samaksas, esmu skatījies, to noti šedevros, kuru vērtība ir kā puse Daugavpils gada budžeta, nespēju pamanīt...
Mazais cilvēks ar lieliem kompleksiem nekad nebūs mierīgs. Vienmēr kaut kādi ponti.
Jā, ar ko nu kuram gadās...HA!
