Kā datoriķis var būt tāds muļķis? Ne viņš ir spējīgs apjēgt ko nozīmē ''paredzēts slodzei 1,5T uz kvadrātu'' (tas ir 20cm tīra DZELZS vai 1500cm ūdens utt. - kāda te var būt vāvuļošana par slapjiem oļiem, maisiem utt.?) ne arī ieraudzīt, ka piķis uz jumts svila pie pašas kantes ne tur kur tas viss ievēlās.
Tirgustanta.
Te ir redzamas pirmās sekas tam fakatam ka 90to gadu sākumā-vidū kā obligātos priekšmetus skolā svītroja fiziku un ķīmiju.......ja nekas šai jomā nemainīsies tad sekas nākotnē būs vēl lielākas
versatile:_VA_ traģēdija nav iebrukušais jumts; traģēdija ir, ka tai brīdī tur bija cilvēki, kas varēja nebūt. Balsojums ar maciņu ir labākais signāls, kas liks nākamreiz pie pirmās trauksmes visiem iziet ārā.
Trauksme -> evakuācija -> razborkas. Tikai šāda secība. Vienmēr. Visur. Bez variantiem un kādām atkāpēm!!! Sis algoritms ir ar asinīm rakstīts un nevar tikt mainīts aizbildinoties ne ar ko. Savoku "avosj, ņebosj" mentalitātātei šito iepotēt nav cerību, bet pārējiem, kam dārga sava un sev tuvo drošība ir vērts par to padomāt.
Oliss: ...90to gadu sākumā-vidū kā obligātos priekšmetus skolā svītroja fiziku un ķīmiju.......
Cik man zināms, tās tika izsvītrotas no ģimnāzijas humanitārā kursa programmas, bet nevienam, kurš jūt, ka dzīvē būs vajadzīgs, nav aizliegts iet uz vispārīgo kursu, kur fiziku un ķīmiju turpina mācīt, vai uz dabaszinātņu, kur tās māca pastiprināti. Nez kādam mārrutkam programmētājam vajadzīgi benzola gredzeni, kovalentās saites un elektronu izvietojums atomu līmeņos.
Maris:toties mok viņš tekstos drukas kļūdas neielaiž - 150cm ūdens uz kvadrātu ne 15metri
Ticamāk, ka drukas kļūda par tiem 1500 cm - vai nu viena nulle par daudz, vai nu "c" "m" vietā... bet nu, ja projektētāji kaut ko stāsta par aprēķināto slodzi ar 15 cm uzbēruma, tad te, visai ticami izskatās, ka nav tikai 15 cm, un velk uz tiem ~20-25 cm, tas ir 33-66 % vairāk par rēķināto ar visām izrietošajām par maksimālajām slodzēm un aprēķinu koeficientiem. Un jā - ugunsgrēks noteikti konstrukciju nepadarīja izturīgāku nedz arī samazināja potenciālās deformācijas nākotnē, kas zem paneļu (ne monolītā) betona pārseguma ir visai svarīgi...
Pieļauju, ka nav viena iemesla kas lika tam nogrūt, tā ir visticamāk dažādu sīkumu, nedarēķinu, gan jau saies un citu sīkumu summa. Jo, ja viss būtu bijis kārtībā, jumtam taču nevajadzēja nobrukt, vai ne?
Oliss: ...90to gadu sākumā-vidū kā obligātos priekšmetus skolā svītroja fiziku un ķīmiju.......
Nez kādam mārrutkam programmētājam vajadzīgi benzola gredzeni, kovalentās saites un elektronu izvietojums atomu līmeņos.
Tamdēļ, ka programmētāji *irš visaktīvāk visās tēmās. Par sodu vajag viņus arī tehniski izglītot, savādāk ar nepietiekošām zināšanām (nezinot, ka tik daudz visu ko nezin) viņi pārāk bieži *irš. A tā, RTU studētu ne tikai fiziku un ķīmiju, bet vēl nepatīkamākus priekšmetus, piemēram, materiālu pretestību.
Maris:toties mok viņš tekstos drukas kļūdas neielaiž - 150cm ūdens uz kvadrātu ne 15metri
Ticamāk, ka drukas kļūda par tiem 1500 cm - vai nu viena nulle par daudz, vai nu "c" "m" vietā... bet nu, ja projektētāji kaut ko stāsta par aprēķināto slodzi ar 15 cm uzbēruma, tad te, visai ticami izskatās, ka nav tikai 15 cm, un velk uz tiem ~20-25 cm, tas ir 33-66 % vairāk par rēķināto ar visām izrietošajām par maksimālajām slodzēm un aprēķinu koeficientiem. Un jā - ugunsgrēks noteikti konstrukciju nepadarīja izturīgāku nedz arī samazināja potenciālās deformācijas nākotnē, kas zem paneļu (ne monolītā) betona pārseguma ir visai svarīgi...
Pieļauju, ka nav viena iemesla kas lika tam nogrūt, tā ir visticamāk dažādu sīkumu, nedarēķinu, gan jau saies un citu sīkumu summa. Jo, ja viss būtu bijis kārtībā, jumtam taču nevajadzēja nobrukt, vai ne?
Nulli es pats savā pirmā postā piemetu pa daudz drukājot paskaidrojumu ko nozīmē 1,5T uz kvadrātu. - Projektā ir paredzēta nonstopa slodze 1,5T uz kvadrātu - tātad vēl ar koeficentu - neviens idiots nerēķina jumta dārzu, lai tas iztur 15cm kūdras, sniega kārtu un 50 cilvēkus. Tur uz tā jumta nebija ne 1/4 no tā ko tam vajadzētu izturēt aci nemirkšķinot.
Kā datoriķis var būt tāds muļķis? Ne viņš ir spējīgs apjēgt ko nozīmē ''paredzēts slodzei 1,5T uz kvadrātu'' (tas ir 20cm tīra DZELZS vai 1500cm ūdens utt. - kāda te var būt vāvuļošana par slapjiem oļiem, maisiem utt.?) ne arī ieraudzīt, ka piķis uz jumts svila pie pašas kantes ne tur kur tas viss ievēlās.
Tirgustanta.
Šāda tipa konstrukcijām svarīga ir vienmērīga slodze - ja uzkrīt sniegs (tās pieļaujamās 1.5 tonnas uz kvadrātmetru), tad vienmērīgi. Ja tiek slogots vienā vietā, tad šī visa kontrukcija elastīgi deformējas (sāk kaukt signalizācija, jo tiek pārrauti kontakti).
Ja armatūra ir izdediznāta, tai elastīgums pazūd. Bet tās funkcija pārsedzēs ir tieši darboties uz stiepi.
Respektīvi - Blūmentāla rakstam ir points, pat ja viņš ir datorgrafiķis.
Vēl uzziņai - kubikmetrs visādu asfaltu, betonu, šķembu (blīvu), smilšu sver 2,3 tonnas. Attiecīgi pieļaujams būtu to jumtu nokrāmēt maksimums 40cm slānī.
Teorētiski Blūmentālam nav taisnības (rezerve ir kārtīga), bet ugunsgrēka faktors (tur izdega ārkārtīgs laukums un kārtīgi izdega - goglējiet paši un lasiet komentārus no tiem, ka tur pa logu skatījās, plus feisbukos salikuši vecās bildes).
Ņemot vērā, ka slogots nevienmērīgi un bruģis 25cm slānī skarāmēts (bildē redzams), tas veidoja nevienmērīgi slodzi, šķiebojot visu to konstrukciju, līdz dašķiebās pasākums.
Oliss: ...90to gadu sākumā-vidū kā obligātos priekšmetus skolā svītroja fiziku un ķīmiju.......
Cik man zināms, tās tika izsvītrotas no ģimnāzijas humanitārā kursa programmas, bet nevienam, kurš jūt, ka dzīvē būs vajadzīgs, nav aizliegts iet uz vispārīgo kursu, kur fiziku un ķīmiju turpina mācīt, vai uz dabaszinātņu, kur tās māca pastiprināti. Nez kādam mārrutkam programmētājam vajadzīgi benzola gredzeni, kovalentās saites un elektronu izvietojums atomu līmeņos.
diezin vai 7-8 klases skolnieks zin vai viņam būs vajadzīga ķīmija, fizika vai nē. Es tai vecumā nezināju ka man iepatiksies ķīmija un mana turpmākā dzīve būs saistīta ar ķīmiju. Un pēc loģikas bērni izvēlās vieglākos priekšmetus.
Reāls piemērs.....zvaniju uz vienu ķimikāliju tirdzniecības firmu uzdevu jautājumu.... Vai jums ir pārdošanā kālija nitrāts? atbilde: Nē, no kālija mums ir tikai kālija salpetris.........Lūk, cilvēks šajā ekonomiskajā situācijā nezin par ko viņš strādās rīt......
Izcila komanda, profesionāla attieksme un ievērojama pieredze uzņēmumam RE&RE nodrošinājusi stabilu izaugsmi jau kopš darbības uzsākšanas 1993. gadā. Šobrīd RE&RE neapšaubāmi ir viens no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas īsteno dažāda mēroga būvniecības, rekonstrukcijas un restaurācijas projektus arī ārvalstīs. Attīstot sniegto pakalpojumu klāstu, uzņēmums veiksmīgi īsteno infrastruktūras un ceļu būves, kā arī ūdenssaimniecības uzlabošanas projektus. Kvalificētu un nozarē atzītu speciālistu komanda garantē izcilu kvalitāti un ilglaicīgu rezultātu ikvienam mūsu klientam.
Kur garantija, ka projektētāji vai celtnieki savā darbā nepielaida šādas "drukas" kļūdas? Nu tīri tā...
x10 mīnusā kļūda būvkonstrukcijās..... - mācījies par dzejnieku?
Māri, kur es rakstīju, ka celtnieki/arhitekti nokļūdījās par 10x? Tu nekad nekur nekļūdies? Ja jau viss bija tik kolosāli sarēķināts un uzbūvēts, tad kāpēc sagāzās kā kāršu namiņš? Nu tīri vai "debils" jautājums dzimst... Tas ka - "u nas fse dakumenti f porjadke" - ir paraksti un zīmogi, neliecina, ka nav kļūdu...
Tas ka bija kļūdas un neizdarības, kā visneapgāžamākais pierādījums ir notikušais fakts. Jo ne jau nu kasieris ar neparedzēti lielu enerģiju darbināja svītru kodu lasāmo, lai būvkonstrukcija sabruktu...
P.s. Kur garantija, ka nenotika nepietiekamas/nepilnīgas/nekvalitatīvas ģeoloģiskās izpētes trūkuma dēļ? Mākslas muzeja rekonstrukcija jau ir uzkāpusi uz līdzīga grābekļa, tik to necenšas baigi afišēt... Izpēte nepietiekama, darbi nesaskaņoti vai nepareizi sagatavoti un aidā - plaisas sienās... Starp citu, arī tur būvuzņēmējs ir sagadījies re&re
variants par pārseguma paneļu armatūras izdegšanu maz ticams, jo tos vispirms tura fermas, kuras savukārt, balstās uz vertikālām kolonām vai nesošām sienām. Pat ja izdega viens panelis, tad nebūtu tik plaši iegāzies. Skaidrs, ka ferma neizturēja, bet kāpēc, to lai skaidro eksperti.
Kā datoriķis var būt tāds muļķis? Ne viņš ir spējīgs apjēgt ko nozīmē ''paredzēts slodzei 1,5T uz kvadrātu'' (tas ir 20cm tīra DZELZS vai 1500cm ūdens utt. - kāda te var būt vāvuļošana par slapjiem oļiem, maisiem utt.?) ne arī ieraudzīt, ka piķis uz jumts svila pie pašas kantes ne tur kur tas viss ievēlās.
Tirgustanta.
Šāda tipa konstrukcijām svarīga ir vienmērīga slodze - ja uzkrīt sniegs (tās pieļaujamās 1.5 tonnas uz kvadrātmetru), tad vienmērīgi. Ja tiek slogots vienā vietā, tad šī visa kontrukcija elastīgi deformējas (sāk kaukt signalizācija, jo tiek pārrauti kontakti).
Ja armatūra ir izdediznāta, tai elastīgums pazūd. Bet tās funkcija pārsedzēs ir tieši darboties uz stiepi.
Respektīvi - Blūmentāla rakstam ir points, pat ja viņš ir datorgrafiķis.
Vēl uzziņai - kubikmetrs visādu asfaltu, betonu, šķembu (blīvu), smilšu sver 2,3 tonnas. Attiecīgi pieļaujams būtu to jumtu nokrāmēt maksimums 40cm slānī.
Teorētiski Blūmentālam nav taisnības (rezerve ir kārtīga), bet ugunsgrēka faktors (tur izdega ārkārtīgs laukums un kārtīgi izdega - goglējiet paši un lasiet komentārus no tiem, ka tur pa logu skatījās, plus feisbukos salikuši vecās bildes).
Ņemot vērā, ka slogots nevienmērīgi un bruģis 25cm slānī skarāmēts (bildē redzams), tas veidoja nevienmērīgi slodzi, šķiebojot visu to konstrukciju, līdz dašķiebās pasākums.
Nu ko muldi - pie pusotras tonnas nominālās slodzes maksimāla ir daudz lielāka - ir pilnīgi poh, ka tur bija nokrautas rindiņas ar bruģa paletēm un melnzemes maisi - nevienā bildē, kas redzētas, ne tuvu nav nekādu šausmu.
Oliss:[ diezin vai 7-8 klases skolnieks zin vai viņam būs vajadzīga ķīmija, fizika vai nē. Es tai vecumā nezināju ka man iepatiksies ķīmija un mana turpmākā dzīve būs saistīta ar ķīmiju.
Man loģika saka priekšā, ka Tev ķīmija - tas jau gēnu līmenī, vai arī es esmu kaut ko pārpratis un sagadīšanos aplami noturējis par likumsakarību.
Nu ko muldi - pie pusotras tonnas nominālās slodzes maksimāla ir daudz lielāka - ir pilnīgi poh, ka tur bija nokrautas rindiņas ar bruģa paletēm un melnzemes maisi - nevienā bildē, kas redzētas, ne tuvu nav nekādu šausmu.
Bet jums iebruka. Un ja visvienkāršāko skaidrojumu - slodze par lielu, Tu atmet, tad Tev ir noteikti kāds cits racionāls izskaidrojums? Vai arī tas ir JHVH pirksts?
talavietis:variants par pārseguma paneļu armatūras izdegšanu maz ticams, jo tos vispirms tura fermas, kuras savukārt, balstās uz vertikālām kolonām vai nesošām sienām. Pat ja izdega viens panelis, tad nebūtu tik plaši iegāzies. Skaidrs, ka ferma neizturēja, bet kāpēc, to lai skaidro eksperti.
Un uguns nesamazināja kolonnu un fermu nestspēju, neizmainija stiepies un vērpes pretestības... Kā tos metāla konstukcijas elementus pārbaudīja, kā vai) notika ekspertīze un vai tikai ekonomijas nolūkos šos būvkonstrukcijas elementus atstāja un nenomainīja pret jauniem, ugunsgrēkā necepinātiem, jo ilgi, dārgi, ķēpīgi...
Maris:
Nu ko muldi - pie pusotras tonnas nominālās slodzes maksimāla ir daudz lielāka - ir pilnīgi poh, ka tur bija nokrautas rindiņas ar bruģa paletēm un melnzemes maisi - nevienā bildē, kas redzētas, ne tuvu nav nekādu šausmu.
Māri, piekritīsi - būve taču ar visu "nenormālo" un "pareizi aprēķināto" slodzes noturību taču tomēr sabruka... Jo, jau viss kārtībā, tak nevajadzēja brukt, vai ne?
Nu ko muldi - pie pusotras tonnas nominālās slodzes maksimāla ir daudz lielāka - ir pilnīgi poh, ka tur bija nokrautas rindiņas ar bruģa paletēm un melnzemes maisi - nevienā bildē, kas redzētas, ne tuvu nav nekādu šausmu.
Bet jums iebruka. Un ja visvienkāršāko skaidrojumu - slodze par lielu, Tu atmet, tad Tev ir noteikti kāds cits racionāls izskaidrojums? Vai arī tas ir JHVH pirksts?
Kasieri pārāk enerģiski noalasīja svītru kodus vai kāds iešāva ar šampanieša korķi pa griestiem...
Pēc bildēm gan secinu, ka tieši izdegušais posms vispirms iebruka, lai cik UZ PAPĪRA tās slodzes rezerves bijušas un lai kāda fiktīva ekspertīze būtu savus zīmogus, nemaz neredzot objektu salikusi. Kā arī visa tā nedrošā šļura tikusi iztricināta, kad blakus tika dzīti pāļi tai daudzstāvenei.
talavietis:variants par pārseguma paneļu armatūras izdegšanu maz ticams, jo tos vispirms tura fermas, kuras savukārt, balstās uz vertikālām kolonām vai nesošām sienām. Pat ja izdega viens panelis, tad nebūtu tik plaši iegāzies. Skaidrs, ka ferma neizturēja, bet kāpēc, to lai skaidro eksperti.
nu kads panelis izdedzis - pie pasas kantes pasvilinaja jumta piķi - ne tuvu tai ķezas vietai:
palaidniex:Ja jau viss bija tik kolosāli sarēķināt un uzbūvēts, tad kāpēc sagāzās kā kāršu namiņš? Nu tīri vai "debils" jautājums dzimst...
Debīls ir nav jautājums, bet ideja, ka ''par daudz sakrāva - tāpēc apgāzās'' vai ''uzprojektēja par švaku'' - ēka primitīva kā pagale - cerības uz projekta kasjakiem ir.... nulle - būs ļoti interesants materiālu brāķa, izpildījuma brāķa vai ekspluotācijas sviesta (nezinu... izlējuši kādu ķīmiju ne tur) kasjaks kādā galīgi nelāgā punktā...
ja vienkārši pārkrautu vienu paneli, tad tas nespētu paraut līdzi visu rāmi - būtu 10 kvadrātu coķis maksimums.
Eltons:Pēc bildēm gan secinu, ka tieši izdegušais posms vispirms iebruka, lai cik UZ PAPĪRA tās slodzes rezerves bijušas un lai kāda fiktīva ekspertīze būtu savus zīmogus, nemaz neredzot objektu salikusi. Kā arī visa tā nedrošā šļura tikusi iztricināta, kad blakus tika dzīti pāļi tai daudzstāvenei.
_VA_:Tu saki? Un kas notiks februārī - plānojas jumta iebrukšana, teiksim, Prizmā, jeb tavai "sociālajai atbildībai" derīguma termiņš aiztecēs?
Zināšanai: Maksima JAU ir norāvusies pēc pilnas programmas. Pirmkārt, saistības debitoru-kreditoru mijiedarbībā, otrkārt, milzīgi ārkārtas izdevumi kompensācijām, treškārt, tiešie zaudējumi noliktavas/pamatlīdzekļu uzskaitē. Ja Tu kaut nedaudz zinātu par tirdzniecību, mārketingu un grāmatvedību, Tu saprastu, ka Tavai nevēlmei, he, he, līdz februārim iepirkties, uz tādu apjomīgu uzņēmumu, ilgtermiņā, nekādu iespaidu neatstās. Šādos uzņēmumos ir diezgan pieredzējuši ekonomisti, kuri noteikti šo aspektu jau būs paredzējuši un vienkārši ņems uz realizāciju mazāk preces. Vienīgie cietēji šajā shēmā ir ražotāji, vairumtirgotāji un pircēji. Nu, jā, darbinieki, protams. Zemākā ranga.
Ja iespējams, turpmāk atturies lietot jēdzienus, tādus kā "Sociālā atbildība", kuru nozīme konkrētos apstākļos ir izplūdusi un bezsaturiska. Un, kas attiecas uz privātuzņēmuma darbības principiem, tad visas rebes, sākot no šādu Olgu slenga tekstiem, beidzot ar vidējā posma vadošo speciālistu kompetenci, ir uzņēmuma iekšējā lieta. Arodbiedrības un citas, strādnieku intereses pārstāvošas grupas, nerodas sabiedrības spiediena rezultātā un pavisam noteikti - no Laimīgās zemes neierodas feja ar burvju zizli un nenomet tādām Olgām pie kājām kilogramu prāta, kilogramu izpratnes par darbinieka tiesībām( UN pienākumiem) un kilogramu drosmes - nostāties pret darba devēju un atcīnīt savu tiesu. Esi tak reāls - mēs par Latviju runājam! Šeit taču pieņemts blenzt apkārt un meklēt pūlī līderi, kuram uzgrūst savas nedienas, lai tak tas muļķis pacīnās, a mēs ko? A mēs smuki un skaļi par Sociālo Atbildību paklaigāsim...
p.s. pierādījums maniem vārdiem ir kaut vai tas, ka Olga tādu līderi - šestaku, kurš viņas vietā problēmu risinās, ir atradusi - Tevi....
Kalp, pieliec muguriņu vēl zemāk!
Sociālā atbildība lieliski darobjas gan Latvijā, gan āfrikā. Un termins nav izplūdis, tas ir ļoti skaidrs un konkrēts. Vergiem (tev) nesaprotams.
Brīdī, kad Nike pieķer, ka ir epizodiski izmantojuši Bangladešas bērnu darbaspēku, viss lielais kantoris ganrīz aiziet pa skuju taku (protams, tādus nīkuļus kā naika managerus ar Maksimas ekonomistiem un superbossiem - kas viu paredzējuši - salīdzināt nevar).
Attiecīgi, pērkot kafiju, visa maksātspējīgā pasaule skatās vai tā ur UTZ CERTIFIED - tas nozīmē, ka šo kafiju audzējuši normālos kafijas laukos, tur Eiropas sertificētāji regulāri brauc, novērtē darbaspēka dzīves apstākļus un vēl visādas prasības uz 30 lpp.
Makdonalds, printējot lapas, ko ielikt paplātēs par savu bulciņu kaloriju līmeni, viņi pat šo drukātāju izvēlas konkursa kārtībā - kuram ir sertificēta sociālā atbildība, tiek izmantoti FSC sertificēti materiāli, ir sertificēta vides vadības sistēma. Un ne kapeiku mazāk. Ja izrādīsies, ka Makdonalds izmanto savu produktu iepakojumu ražošanā celulozi, kas nāk no mežiem, kurus ļaunie izcērt un vāverītēm vairs nav kur dzīvot - tas būs kārtējais simtu miljonu sitiens pa sociālo atbildību.
Katrs mazais cilvēks ar savu rīcību šeit ietekmē kopējo attieksmi. - dzirdēju, Maksimā slikti pret darbiniekiem izturas? Nepērku tur neko; - dzirdēju, Maksimā briesmīgas e-vielas pievieno tortēm un izmanto palmu eļļu, ko iegūst izcērtot SUmatras mūžamežus - nepērku tur neko. - nobrūk Jumts veikalam - nepērku tur neko. - nobrūk Jumt PRISMAI - nepērku tur neko. Pagaidām nebrūk.
(Jā, Palmu eļļas ražošanu arī sertificē - zinu divas starptatusikas auditorfirmas, kur latviešu pārstāvniecību auditori lido un sertificē).
palaidniex:Ja jau viss bija tik kolosāli sarēķināt un uzbūvēts, tad kāpēc sagāzās kā kāršu namiņš? Nu tīri vai "debils" jautājums dzimst...
Debīls ir nav jautājums, bet ideja, ka ''par daudz sakrāva - tāpēc apgāzās'' vai ''uzprojektēja par švaku'' - ēka primitīva kā pagale - cerības uz projekta kasjakiem ir.... nulle - būs ļoti interesants materiālu brāķa, izpildījuma brāķa vai ekspluotācijas sviesta (nezinu... izlējuši kādu ķīmiju ne tur) kasjaks kādā galīgi nelāgā punktā...
ja vienkārši pārkrautu vienu paneli, tad tas nespētu paraut līdzi visu rāmi - būtu 10 kvadrātu coķis maksimums.
Ja jau bija nepareizi izgatavots - brāķis, tad tāpat to noklusēja būvnieks (izlikās neredzam vai pieņēma, ka saies), pieņēma būvuzraugs un noignorēja arhitekti... Tātad visu iesaistīto pušu nihilisms no sērijas - saies...
Un tātad būvkonstrukcija jau tikai uz papīra nestspējīga, bet iebrūk tad, kad tur sāk uzkraut paredzēto slodzi, kas tomēr pagaidām uz pieņēmumiem bāzējoties ir lielāka nekā izskanējusī aprēķinātā...
starp citu, arī es esmu savā laikā dedzinājis jumta piķi Zaubē skolas jumtam. katls smuki burbuļoja un nemanījām, ka mākonītis parādījies... tas piķa katlam ir vāks, jo nedod dies- lietutiņš, tā šams uzreiz skrien pāri malām.. bet lai izdegtu apakšas konstrukcijas, ar padedzināšanu būs par maz, jo karstums jau uz apakšu tik traki neiet...
Personīgi, uzskatu ka baigā sērošana un karogu likšana ir nevajadzīgi pārspīlēta. Stop! pirms metaties man pie rīkles - izlasiet manu domu līdz galam!
Katru dienu negadījumos mirst cilvēki kuru traģēdijām mēs nepievēršam uzmanību. Un tas ir tikai normāli, jo mēs tak nevaram pārdzīvot par katru nelaimi, kas notiek mūsu valstī, kur nu vēl pasaulē... Tajā pašā laikā ja nelaimē vienlaicīgi cieš vairāki cilvēki -mēs to pataisam par valstisku traģēdiju, kā šie cilvēki būtu svarīgāki par citiem.
Šeit arī ir mana doma: Es uzskatu, ka katra dzīvība ir vienlīdzīgi dārga un katras zaudéšana ir vienlīdz traģiska. Līdz ar to es neredzu, kādēļ par 50 vienlaicīgi zaudētām dzīvībām būtu jāsēro vairāk, nekā par 50 atsevisči zaudētām dzīvībām.
Vēl jo vairāk - uzskatu ka pasludinātās sēras ir pat nedaudz aizvainojošas cilvēkiem, par kuru tuvinieku nāvēm netiek izliktas sēru lentītes, jo viņiem nepaveicās, zaudējot dzīvību vienatnē.
Tik pat labi nestrādāja ūdens notekas un lietusūdens drenāžas ssistēma kā tāda... Teorētiski jau betona nestspēju nevajadzētu bojāt... Bet nepietiekama ģeoloģiskā izpēte, nestabila grunts un neatbilstoša pamatu konstrukcija, nevienmērīga grunts sēšanās, kas noved pie kritiskām būvkonstrukcijas deformācijām, kas komplekā ar citiem sīkiem nedarēķiniem, pārslogojumiem un ekspluatācijas pārkāpumiem noved, kur noved. Toties ieekonomēja uz izpēti, projektu un celtniecību... Beigās celtne " kas vienkārša kā zābaks" tik pat vienkārši atspēlējās un nu visi to atbildības nastu no sevis cenšas aizspert cik vien iespējams tālu...
Beigās iesūdzēs tiesā un ieliks cietumā gruntsgabalu?
Še, ierauj balderjānīti.. Manis pēc, Tu vari pārtikt tikai no mežā salasītām saknītēm. Es esmu ar tiem, kurus pārstāv 3rdHalf savā komentārā. Un vēl, es netaisos risināt svešu uzņēmēju un viņu darbaspēka problēmas, tam domāti citi resursi, iestādes un kompetences. Punkts.
Eltons:Pēc bildēm gan secinu, ka tieši izdegušais posms vispirms iebruka, lai cik UZ PAPĪRA tās slodzes rezerves bijušas un lai kāda fiktīva ekspertīze būtu savus zīmogus, nemaz neredzot objektu salikusi. Kā arī visa tā nedrošā šļura tikusi iztricināta, kad blakus tika dzīti pāļi tai daudzstāvenei.
nu ieliec tās bildes
Edipa galerijā Apollo tuvlpāni un tās trīs jumta bildes pirms, pirmais iebrukums un otrais: tieši kreisā puse, pēc vakardienas konferencē rādītajām bildēm bija degusi visvairāk un tur arī viss iegāzies pilnībā. Pie kam man šķiet pārsteidzoši maz betona kluču atliekās izskatījās armatūras. Iespējams, tieši bloku nesasaistīšanā arī skaidrojama visa pārsedzes laidiena iegrūšana vienlaicīgi. Kā arī, tais pašās Apollo bildēs redzamas fermu pārrāvumu vietas to stiprinājumu plāksnēs, skrūves vienkārši pārrautas. Kādu slodzi tās 8 skrūves var izturēt? Neesmu celtniecības projektētājs, bet man nešķiet prāta darbs tādiem objektiem izvēlēties atseviķu fermu saskrūvēšanu nevis viengabala.
palaidniex:Ja jau bija nepareizi izgatavots - brāķis, tad tāpat to noklusēja būvnieks (izlikās neredzam vai pieņēma, ka saies), pieņēma būvuzraugs un noignorēja arhitekti...
Laikam mūžā neesi nekādu dalību šādos projektos ņēmis
Arhitekts no tā visa ir tik pat tālu kā kasieris Tam jau nu toč slodzes nav pienākums (kompetence) rēķināt Pārbaudes iet kārtu kārtām - konstrukcijas rēķina atsevišķs kantoris, tad tās pārbauda būvvalde un pārbauda būvnieks - tālāk tas (šinī gadījumā) dod taisīt dzelzs konstrukcijas vienā rietumu kantorī un paneļus otrā rietumu kantorī (abiem ir tādi sertifikāti kas reunre nemaz nav) - tad to visu stellē kopā un būvuzraugs (tas pārstāv valsti ne reunre) to visu, kārtu pa kārtām čeko + ved paraugus uz analīzēm. Divas instances nemitīgi čeko laika apstākļu atbilstību materiāliem utt. Un kad konstrukcijas gatavas vēl tās pārslogo uz pārbaudi.
Atbilde noteikti būs ļoti interesanta... iespējas konstrukciju brāķim ir ļoti mazas, projekta brāķim vēl mazākas - ''cilvēciskais faktors'' iespējams kā sajājot jau uzbūvēto no malas (nezinu izgāžot kādu ķīmiju, idiotiski komunikācijas saborējot... nu hvz) - šim projektam, pēc konstrukcijas uzstādīšanas tak bija slodzes pārbaude nesalīdzināmi baigaka par bruģi uz jumta - nekas negāzās
Edipa galerijā Apollo tuvlpāni un tās trīs jumta bildes pirms, pirmais iebrukums un otrais: tieši kreisā puse, pēc vakardienas konferencē rādītajām bildēm bija degusi visvairāk un tur arī viss iegāzies pilnībā. Pie kam man šķiet pārsteidzoši maz betona kluču atliekās izskatījās armatūras. Iespējams, tieši bloku nesasaistīšanā arī skaidrojama visa pārsedzes laidiena iegrūšana vienlaicīgi. Kā arī, tais pašās Apollo bildēs redzamas fermu pārrāvumu vietas to stiprinājumu plāksnēs, skrūves vienkārši pārrautas. Kādu slodzi tās 8 skrūves var izturēt? Neesmu celtniecības projektētājs, bet man nešķiet prāta darbs tādiem objektiem izvēlēties atseviķu fermu saskrūvēšanu nevis viengabala.
nu Elton tu jocīgs - manis ieliktā bildē smuki redzams, ka piķis svilināts otrā pusē ne tur kur jaunceltne.
Maris: Arhitekts no tā visa ir tik pat tālu kā kasieris...
Kurš tad? Konstrukciju nerēķina arhitektu biroja konstruktori?
Kkāda laikā progresējoša ķeza tur dabūta gatava.
Ģeodēziskā grunts izpēte un atbilstošu konstruktīvo risinājumu izvēle objektam ir kā kompetencē? Maksimas kasiera, pasūtītāja vai fermu ražotāja kompetencē?
Māri, iepējams, ka tā bilde ir tieši no tā objekta (un tieši tā arī izskatās primārā iebrukuma vieta, nu kuras sākās tas domino efekts), bet vakardienas ētera rādītajā bija dikti efektīva uguns... nu labi, bet kā atspēkosi tos aculiecinieku izteicienus, ka tad kad blakus cēla to daudzstāveni, pāļu dzinēji krietni iztricināja šo objaktu un kā tas iespaidoja tā pārsegumus? Pāļu dzīšanu Arēna-Riga celtniecībā piedzīvoju, kad man pārplīsa gāzes pievada caurule savienojuma vietā sienas saplaisāja netālajā ēkā...
palaidniex:Ja jau bija nepareizi izgatavots - brāķis, tad tāpat to noklusēja būvnieks (izlikās neredzam vai pieņēma, ka saies), pieņēma būvuzraugs un noignorēja arhitekti...
Laikam mūžā neesi nekādu dalību šādos projektos ņēmis
Arhitekts no tā visa ir tik pat tālu kā kasieris Tam jau nu toč slodzes nav pienākums (kompetence) rēķināt Pārbaudes iet kārtu kārtām - konstrukcijas rēķina atsevišķs kantoris, tad tās pārbauda būvvalde un pārbauda būvnieks - tālāk tas (šinī gadījumā) dod taisīt dzelzs konstrukcijas vienā rietumu kantorī un paneļus otrā rietumu kantorī (abiem ir tādi sertifikāti kas reunre nemaz nav) - tad to visu stellē kopā un būvuzraugs (tas pārstāv valsti ne reunre) to visu, kārtu pa kārtām čeko + ved paraugus uz analīzēm. Divas instances nemitīgi čeko laika apstākļu atbilstību materiāliem utt. Un kad konstrukcijas gatavas vēl tās pārslogo uz pārbaudi.
Atbilde noteikti būs ļoti interesanta... iespējas konstrukciju brāķim ir ļoti mazas, projekta brāķim vēl mazākas - ''cilvēciskais faktors'' iespējams kā sajājot jau uzbūvēto no malas (nezinu izgāžot kādu ķīmiju, idiotiski komunikācijas saborējot... nu hvz) - šim projektam, pēc konstrukcijas uzstādīšanas tak bija slodzes pārbaude nesalīdzināmi baigaka par bruģi uz jumta - nekas negāzās
Kkāda laikā progresējoša ķeza tur dabūta gatava.
Māris! Atceries - nesit pa pasi / diplomu. MIRUŠO tuvinieki. Pa galvu sit Iespējams, nežēligi...
Izskatās, ka tas ir pārlūzis pats panelis, kuram nav bijusi nekāda armatūras satura iekšā, kā arī paši paneļi bez kādas sasaistes sakrauti ķap-ļap un tāpēc viss domino klucīšu krāvums sabruka... neesmu gan speciālists, te Māris lai pastāsta labāk...
Izskatās, ka tas ir pārlūzis pats panelis, kuram nav bijusi nekāda armatūras satura iekšā, kā arī paši paneļi bez kādas sasaistes sakrauti ķap-ļap un tāpēc viss domino klucīšu krāvums sabruka... neesmu gan speciālists, te Māris lai pastāsta labāk...
==========
es kā izbijis celtnieks, atceros, ka pārseguma paneļu stiprība ir tikai vienpusēja un tie nedrīkstēja savādāk balstīties, kā tikai uz galiem. šķērsienas jau mūrēja pēc tam iekšā, bet tās nebija nesošās. Pat pēc bildes skatoties, šķiet, ka vai nu tur ir armatūras caurumi, kuras izrautas vai arī tur paneļi balstījušies uz fermas pāris cm, kurus arī svars ieliecot vēl vairāk saīsināja un tie vienkārši nogāzās no malas. Tālāk, domino efekts- fermas sašķieba un dabūja sānu slodzi, tika rautas skrūves...
Maris: Arhitekts no tā visa ir tik pat tālu kā kasieris...
Kurš tad? Konstrukciju nerēķina arhitektu biroja konstruktori?
Kkāda laikā progresējoša ķeza tur dabūta gatava.
Ģeodēziskā grunts izpēte un atbilstošu konstruktīvo risinājumu izvēle objektam ir kā kompetencē? Maksimas kasiera, pasūtītāja vai fermu ražotāja kompetencē?
Nu, bet būvkonstruktors - šinī gadījumā SIA «HND Grupa» - kāds arhitektam ar to sakars? Kas ģimenes ārstam jaatbild par taviem zobiem vai? Pofig, ka tik balts ķitelis?
