Voldemorts: Māris! Atceries - nesit pa pasi / diplomu. MIRUŠO tuvinieki. Pa galvu sit Iespējams, nežēligi...
Ko Tu vēlējies ar šo sētas murgu teikt? Ka iemeslam obligāti ir jābūt trulam? Ķip uzbēra pa daudz jo tas ir vienīgais ko es, uz pohām, spēju saprast/uzģenerēt?
Voldemorts: Māris! Atceries - nesit pa pasi / diplomu. MIRUŠO tuvinieki. Pa galvu sit Iespējams, nežēligi...
Ko Tu vēlējies ar šo sētas murgu teikt? Ka iemeslam obligāti ir jābūt trulam? Ķip uzbēra pa daudz jo tas ir vienīgais ko es, uz pohām, spēju saprast/uzģenerēt?
apskatījām šo komentu nopietnā kompānijā - datorists-inženieris, vēst.zin.doktors un vadošs filosōfs. Neviens tā īsti nespēja izlobīt... bet apskatot citus komentārus un vēl apskatot kādus vārdiņus pasažieris raksta sērčā... ieteica atturēties no komunikācijas... diagnoze, poņimeješ...
Daudz te sarakstīts,man kā no būvniecības tālu esošam negribās mēli kulstīt. Ja notiek dzelzceļa katastrofa VIENMĒR visu salasa,atrod avārijas iemeslu vai detaļu,izpēta ,noskanē un vienmēr atrod vainīgo. Riteņpāriem un buksēm līdz pat konkrētiem virpotājiem vai atslēdzniekiem. Negribu te dramatiski gaudot vai matus plēst,bet vēlētos gan,lai vainīgos izvelk gaismā.Kolēģi daudz itur iepērkas,bet par laimi todien neviens tur negadījās
Rolands66:Daudz te sarakstīts,man kā no būvniecības tālu esošam negribās mēli kulstīt. Ja notiek dzelzceļa katastrofa VIENMĒR visu salasa,atrod avārijas iemeslu vai detaļu,izpēta ,noskanē un vienmēr atrod vainīgo. Riteņpāriem un buksēm līdz pat konkrētiem virpotājiem vai atslēdzniekiem. Negribu te dramatiski gaudot vai matus plēst,bet vēlētos gan,lai vainīgos izvelk gaismā.Kolēģi daudz itur iepērkas,bet par laimi todien neviens tur negadījās
...dod taisīt dzelzs konstrukcijas vienā rietumu kantorī un paneļus otrā rietumu kantorī.... nu tak nevajag iedomaties, ka metala konstrukcijas netaisa parsvaraa Grobinjaa un Riigaa un paneljus neljepii katraa trauksmainajos gados uztaisiitajaa betona razhotnee... r&r bja 101 apakshuznjemeejs un jau labi pasen nekadi "valsts" buvinspektori neko neparbauda, buvuzraudziibu veic sertificeti buvinzhenieri. Lai nu katrs pats iztelojas ka var parbaudiit samonteetu terauda konstrukciju atbilstibu normatiiviem vai terauda stiegrojuma esamibu uzliktaa panelii. Visa ta parbaude - skataas vai salikts atbilstoshi projektam...
btw metals vispaar ir samera nederiigs materials parsegumos, visu shito kastiishu jumti bruuk no sniega visaa eiropaa ar lielu regularitaati. Liepajas depo jumts ir iebrucis, skjiet, 2x no deelj sniega. Shoreiz saveda melnzemi, meibii kads daunis nebija saprojektejis vai uztaisiijis lietus udens drenazhu + uguns pagatnee un viskas.
Edipa galerijā Apollo tuvlpāni un tās trīs jumta bildes pirms, pirmais iebrukums un otrais: tieši kreisā puse, pēc vakardienas konferencē rādītajām bildēm bija degusi visvairāk un tur arī viss iegāzies pilnībā. Pie kam man šķiet pārsteidzoši maz betona kluču atliekās izskatījās armatūras. Iespējams, tieši bloku nesasaistīšanā arī skaidrojama visa pārsedzes laidiena iegrūšana vienlaicīgi. Kā arī, tais pašās Apollo bildēs redzamas fermu pārrāvumu vietas to stiprinājumu plāksnēs, skrūves vienkārši pārrautas. Kādu slodzi tās 8 skrūves var izturēt? Neesmu celtniecības projektētājs, bet man nešķiet prāta darbs tādiem objektiem izvēlēties atseviķu fermu saskrūvēšanu nevis viengabala.
Te jaf var izlasīt kādu reālu domu graudu, kas arī var būt par galveno iemeslu. Detaļām, ja naf IDEĀLI ieurbti caurumi un IDEĀLI nesaskan skrūves un cauruma diametrs, slodzi neuzņem visas astoņas skrūves vienādi, un pie jauna noslogojuma skrūves , kuras bija galvenās turētājas, sāka deformēties uz cirpi. Tāpat liela atšķirība, no kāda tērauda skrūves izgatavotas. Bet, lai saprastu manu vārdus, aizejiet uz dzezsceļa tiltu, un atrodiet kādu skrūvi savienojumos... tikai kniedes, kuras tika liktas uz kārstās tehnoloģijas (tas ir kniedes iestrādājot, tās piepilda visas neprecizitātes)
Nu tak neviens slodzi uz skrūvēm neprojektē... tās nocirstu tikko pirmo paneli uzliktu Slodze ir uz plauktiem, fermām, vertikāliem bomjiem - skrūves tikai satur , lai montāžā neizkustās - pat dzīvokļa balkoniņu vai privātmājas kāpņu laukumiņu pliki uz skrūvēm neliek.
Tas ko saka Haiduks tiltiem tā ir cita lieta - tad nemetināja. Šobrīd slodzes vietas metina un montāžas skrūvē. Arī mazajiem dzelzs tiltiņiem - tiltiņš sametināts vienā klucī un pieskrūvēts pie dzelzbetona balstiem. Tāpat sliedes kuras kādreiz klaudzēja "izsplešanās šķirbu'' dēļ, tagad metina kopā maķ ku garos gabalos.
Maris:Nu tak neviens slodzi uz skrūvēm neprojektē... tās nocirstu tikko pirmo paneli uzliktu Slodze ir uz plauktiem, fermām, vertikāliem bomjiem - skrūves tikai satur , lai montāžā neizkustās - pat dzīvokļa balkoniņu vai privātmājas kāpņu laukumiņu pliki uz skrūvēm neliek.
Kamēr naf redzēts viss projekts, neko nevaru pateikt... bet fakts ir , ka kamēr nesošajā horizontālajā detaļā nenotiek avārija, jumts nevar iebrukt... var salūzt viens, 5ci, 10mit paneļi, bet nesošajam rāmim bija jāpaliek. Te ir deformējusies horizontālā, nesošā detaļa... un noziegums (manisprāt) nenotika 21.11.2013., bet gan 2 gadus atpakaļ, kad būvēja pirmo kārtu. ...bet Māri, nekad nesaki neviens. Liels jumts balstās uz divām slīpām kolonām, kuras ir uz 1 skrūvi katra gaļā kronšteinos iestiprinātas... kur, ejot lielveikalos paskatiet, atradīsiet . Tātad tur ir projektēta slodze uz skrūvēm. Saliekamās dzelzsbetona, metāla savilču 18-24 m fermas arī ir uz skrūvēm...
ne mans, bet aculiecinieka jautājums no notikuma vietas. Ko ved projām ātrās palīdzības, kas viena aiz otras piebrauc veikalam no aizmugures puses un projām brauc bez bākugunīm?
Maris:Tas ko saka Haiduks tiltiem tā ir cita lieta - tad nemetināja. Šobrīd slodzes vietas metina un montāžas skrūvē. Arī mazajiem dzelzs tiltiņiem - tiltiņš sametināts vienā klucī un pieskrūvēts pie dzelzbetona balstiem. Tāpat sliedes kuras kādreiz klaudzēja "izsplešanās šķirbu'' dēļ, tagad metina kopā maķ ku garos gabalos.
Jā, tādas izskatās tavā variantā sametinātas sliedes, kuras naf nodrošinātas ar aptuveni vienādu temperatūru www.google.lv...
Uz skrūvēm savelkās tas fakts, bet uz skrūvēm nekas nebalstās - tur liela starpība.
Visticamāk, ka ķeza nav trulā smagumā no augšas kas ''pārlauza paneli'' - tad izkristu salīdzinoši sīks robs ne simtiem kvadrātu - ķezai jābūt ar vertikālu balstu, lai aizietu tāds ''domino''.
Nu tur kungi ar lielāku pauri un 100x vairāk informācijas tiks skaidrībā - gan ēka, gan Maxima ir labi apdrošinātas - un apdrošinātājiem patīk atrast vainu ne maksāt pašiem.
A kniedes nebija dēļ tā, ka deformējošās konstrukcijās pastāv risks skrūvēm atiet vaļā? Cik man zināms, smago mašīnu rāmji tiek kniedēti tieši tā iemesla dēļ. Gan jau arī tilts kļaustās, kad tam pāri vienlaicīgi iet divi kravas sastāvi.
kruts... vienkārši nokrīt plakaniski un vertikālie mieti paliek... tur toč ir stipri maz plaukta vietas kur fermām balstīties...
------------- kaut ka pavēras platumā tā ēka? Tak fermām vajadzētu būt pieskrūvētām pie vertikālām kolonām? Vai tiešām visas sarunāja reizē lūzt uz pusēm?
Kadra kreisā stūri izskatās, ka ferma vienkārši pārlūzt vidū..
kruts... vienkārši nokrīt plakaniski un vertikālie mieti paliek... tur toč ir stipri maz plaukta vietas kur fermām balstīties...
------------- kaut ka pavēras platumā tā ēka? Tak fermām vajadzētu būt pieskrūvētām pie vertikālām kolonām? Vai tiešām visas sarunāja reizē lūzt uz pusēm?
Kadra kreisā stūri izskatās, ka ferma vienkārši pārlūzt vidū..
Vispirms uzliktām uz kolonnām un tad pieskrūvētām pie tām un savā starpā - izskatās, ka ferma vidū saskrūvēta - kamēr tā stāv uz vietas tikmēr slodzes uz skrūvēm nav (konstrukcijas vnk spiežas viena pret otru un ar to ar pietiek) - kā tādam režģim ir kur padoties tā tās skrūves, kniedes, liec ko gribi - visas pa pieskari.
Jautājums kā varēja tas izkustēties viss ''no vietas'' - vai nu māja paplešās platumā vai kkā izšķīst viena vertikālā kolonna... hvz... brīnumi.
Pilnīgas[/url] mūļķības sarakstītas... 1. šāda tipa projekti iziet ekspertīzi 2. Maxsima īrē telpas un nepiedalās procesā, bet dara savu darbu. 3. Ēkas īpašnieks var būt pat bomzis, kuram naf nekādas jēgas no paša procesa. 4. Būvvalde vadās likuma kārtībā pēc piestādītiem dokumentiem... un ja labi padomā no malas, kas ir tāds ziemas dārzs, ko tur iecerēja... kāpēc lai nedotu būvatļauju projektam, kurš ir izstrādāts un pābaudīts un apstiprināts?
Te ir secība- ja sākotnējā projektā pa kārtām bija paredzēta šāda izbūve, tad ir tā, kā rakstīju augstāk... divus gadus atpakaļ tika veikts šis noziegums. Ja sākumprojektā nebija paredzētas šādas papild slodzes, tad projektētājiem vakars. Pēc darba gaitas ir redzams, ka esošās konstrukcijas netika pastiprinātas, paļaujoties, ka izturēs esošās
..jo ilgāk meklēs vainīgo, jo mazāk vainīgs tas vairs būs. Un visvainīgākais būs tas, kuram vismazāk naudas. Kāds pazudīs bez vēsts, kāds aizbrauks uz jauku vietiņu, no kuras nevienu neizdod.
Man[/url] arī kaut kā apjomīgi būvdarbi neiet kopā ar lielveikalu. Pilnīgi jebkurā celtniecības procesā var notikt šaize un tāpēc labāk biznesā pieciest pārtraukumu,nevis negadījumu būvlaukumā...
Man arī kaut kā apjomīgi būvdarbi neiet kopā ar lielveikalu. Pilnīgi jebkurā celtniecības procesā var notikt šaize un tāpēc labāk biznesā pieciest pārtraukumu,nevis negadījumu būvlaukumā...
njā, bet celtniekam (kurš gan savējos aizstāvēs) ir viedoklis, ka tās ir pilnīgas muļķības...
palaidniex:Visai interesants un bieži savām acīm novērots viedoklis http://www.draugiem.lv/user/3841454/blog/?p=11048519
Šoto jaf ir diezgan godīgs, bet tikai 1/10 daļa patiesības ... bet pamatpatiesība ir tālu augšā un negrib, ka to piemin, bet naudiņu grib... nevienam naf noslēpums, ka 10% no tāmes bija jānovirza auderīšu veidā tiem, kas palīdzēja uzvinnēt konkursu ... arī katrs apakšuzņēmējs maksāja savu artavu... bet lai iekļautos tāmē un vēl nopelnītu. palika divi ceļi, kurus abus arī izmantoja- uz algu un materiālu, tehnoloģijas kvalitātes rēķina ekonomēja un ekonomē vēl šodien.
Haiduks: 2. Maxsima īrē telpas un nepiedalās procesā, bet dara savu darbu.
Haiduk, beidz liet. Šādos objektos reālais noteicējs ir ģenerālnomnieks - tas kuram ir reālais piķis, kas apmaksās objektu ilgtermiņā. Šādām ēkām, kur ir viens lielais ģenerālnomnieks, no kura viss projekts atkarīgs, ne īpašnieks, ne būvnieks, ne kāds cits i pirksta nevar pakustināt bez ģenerālnomnieka piekrišanas un norādījumiem. Ģenerālnomiekam pat bieži piekrišana ir jāprasa, vai noskatītajam konkrētam citu mazo telpu īrniekam var izīrēt telpas. Šādos objektos ģenerālnomieks ir saimnieks, no kura viss ir atkarīgs.
Nav pat nepieciešams, lai konkrētajā ēkā, kura sabruka, īpašnieks būtu ar Maximas grupu saistīts uzņēmums, tik un tā noteicējs šajā ēkā ir Maxima un bez tās ziņas nekas tur nevar notikt. Pie tam, Maximai ir savs būvniecības departaments, kas visus šādus objektus regulē.
palaidniex:
Man arī kaut kā apjomīgi būvdarbi neiet kopā ar lielveikalu. Pilnīgi jebkurā celtniecības procesā var notikt šaize un tāpēc labāk biznesā pieciest pārtraukumu,nevis negadījumu būvlaukumā...
njā, bet celtniekam (kurš gan savējos aizstāvēs) ir viedoklis, ka tās ir pilnīgas muļķības...
Palasi kādreiz likumdošanu, pēc tam raksti. Te tu dikti labi māki saukt par bilžu autortiesībām... būvniecībā ir tieši tāpat... arhitekts savu ieceri, vadoties no pasūtītāja velmēm, kopā ar komandu īsteno uz papīra... eksperti to visu pārbauda un dod slēdzienu, būvvalde to visu apstiprina... ... būvniekiem naf dotas tiesības kaut ko celtniecības gaitā izmainīt atkāpjoties no projekta... un to visu kontrolē autoruzraudzība un tehniskā uzraudzība... lūk ir secība, un atbildēba ir tieši tādā pat kārtībā ja projekts būs kārtībā, atbildēs būvnieki, ja tur viss kārtībā, tiks pārbaudīti materiālu piegādātāji... tā ķēde ir gara, un visam pretīm būs vajadzīgs ekspertīzes, kuru mums Latvijā praktiski naf. Nebrīnīšos, ja pēc gada tikai runās par vainīgajiem... visvieglāk ir pārbaudīt projekta atbilstību
Haiduks: 2. Maxsima īrē telpas un nepiedalās procesā, bet dara savu darbu.
Haiduk, beidz liet. Šādos objektos reālais noteicējs ir ģenerālnomnieks - tas kuram ir reālais piķis, kas apmaksās objektu ilgtermiņā. Šādām ēkām, kur ir viens lielais ģenerālnomnieks, no kura viss projekts atkarīgs, ne īpašnieks, ne būvnieks, ne kāds cits i pirksta nevar pakustināt bez ģenerālnomnieka piekrišanas un norādījumiem. Ģenerālnomiekam pat bieži piekrišana ir jāprasa, vai noskatītajam konkrētam citu mazo telpu īrniekam var izīrēt telpas. Šādos objektos ģenerālnomieks ir saimnieks, no kura viss ir atkarīgs.
Nav pat nepieciešams, lai konkrētajā ēkā, kura sabruka, īpašnieks būtu ar Maximas grupu saistīts uzņēmums, tik un tā noteicējs šajā ēkā ir Maxima un bez tās ziņas nekas tur nevar notikt. Pie tam, Maximai ir savs būvniecības departaments, kas visus šādus objektus regulē.
Pat nelasot... ja būvatļaujā būtu rakstīts, veikt darbus tikai pēc pilnīgas ēkas evakuācijas, tad Maxsima nedarbotos, vai aŗi nebūvētu neko uz jumta. Paredzot šāda veida darbus, tiek dots uzdevums projektētājiem, nodrošināt drošibu buvniecībai nepārtraucot citu iestāžu darbus. Labi, te liela nelaime... Pulkveža Brieža ielu esi aizmirsis... ... es pats vadīju Radisonā piemajā stāvā nesošo dz-betona sienu izzāģēšanu ailu iegūšanai, bet augstāk vēl 7ņi stāvi, un visi darbojās... un viss stāv un nebrūk... jo perfekti ievērojām projektu...
Haiduks: Pat nelasot... ja būvatļaujā būtu rakstīts, veikt darbus tikai pēc pilnīgas ēkas evakuācijas, tad Maxsima nedarbotos, vai aŗi nebūvētu neko uz jumta. Paredzot šāda veida darbus, tiek dots uzdevums projektētājiem, nodrošināt drošibu buvniecībai nepārtraucot citu iestāžu darbus. Labi, te liela nelaime... Pulkveža Brieža ielu esi aizmirsis... ... es pats vadīju Radisonā piemajā stāvā nesošo dz-betona sienu izzāģēšanu ailu iegūšanai, bet augstāk vēl 7ņi stāvi... un viss stāv un nebrūk... jo perfekti ievērojām projektu...
Haiduk, beidz dzīt demagoģiju un izlasi šo te: Atbildīgās personas nav jāmeklē gadiem ilgi, tās ir acīmredzamas jau šobrīd - www.apollo.lv...
Visi nez kāpēc pārmet valdībai vai tiesām, ka tiek piekopts tiesiskais nihilisms, netiek normatīvi piemēroti pēc būtības, bet tīri pēc burta, bet izskatās, ka daudzi ierindas cilvēki ir tādi paši tiesiskie nihilisti, sovoki pēc būtības. Tā kā tur kur mēs esam, paši arī esam vainīgi, jo tā pret lietām attiecas arī lielākā daļa ierindas cilvēku - pēc burta, nevis pēc būtības. Kamēr cilvēki nesapratīs, ka jāvērtē ir pēc būtības, tikmēr arī uz priekšu nekur netiksim.
es tak uz to rakstu jaf uzrakstīju atbildi- ko atkārtojies? Vai raksta autors ir Dievs, vai grib tikai savas spalvas papucēt uz traģēdijas fona... un kurš viņam ir devis tiesības kādu apvainot???
Tā... palasīšu vēlāk jūsu pamfletus... noskatoties 3.nobrukuma video pārliecinājos 100% par savas teorijas pareizību... www.youtube.com... haiduk, kā ar to armatūru? Pat karā saspridzinātajām ēkām armatūras gali visur rēgojas, toties šeit kaut kā neredz vispār, dažas tikai... "Visi nez kāpēc pārmet valdībai"... visi jau ne, Lato-Lapsa tikai... Tas pirmais šāviena troksnis (ko Ameriks, īdiņš, pēc aculiecinieku teiktā, izbazūnēja pa Pasauli, ka noticis SPRĀDZIENS, ko ārzemju mēdiji, it sevišķi Al-Jazira ļoti kāri uztvēra) nebija skrūvju pārrāvuma troksnis??? Paklausaties klipā uzmanīgi!
un VĒLREIZ - JĀMaina iepirkšanas likums un jābeidz dempingot!!!!! Es to bubinu un bubinu ......
Elton. es abiem raktiem tiku klāt bez problēmām ...
Šo dempinga cenu dēļ es pārdomāju domu aiziet no projektēšanas, jo es nespēju projektēt "kaut kā"... betnormāla projektēšana, piesaistot normālus elektriķus, būkonstruktrus maksā gana vairāk kā sola dempingotāji ....
dansiga:un VĒLREIZ - JĀMaina iepirkšanas likums un jābeidz dempingot!!!!! Es to bubinu un bubinu ......
Iepirkšanas... un tas par tiem likumā atļautajiem 3 apakšuzņēmējiem?
kādi 3 apaksuzņēmēji? Es runāju, ka jāmaina iepirksānas likums un jābeidz nalaistām acīm ēnmt pretī zemāko cenu, kad arī pasūtītājs saprot, ka par to cenu nevar ne uzprojetkēt, ne uzbūvēt normāli! BET IR LIKUMS ..... JĀMAINA!!!!
Slodze ir uz plauktiem, fermām, vertikāliem bomjiem - skrūves tikai satur , lai montāžā neizkustās - pat dzīvokļa balkoniņu vai privātmājas kāpņu laukumiņu pliki uz skrūvēm neliek.
... bet pamatpatiesība ir tālu augšā un negrib, ka to piemin, bet naudiņu grib... nevienam naf noslēpums, ka 10% no tāmes bija jānovirza auderīšu veidā tiem, kas palīdzēja uzvinnēt konkursu ... arī katrs apakšuzņēmējs maksāja savu artavu... bet lai iekļautos tāmē un vēl nopelnītu. palika divi ceļi, kurus abus arī izmantoja- uz algu un materiālu, tehnoloģijas kvalitātes rēķina ekonomēja un ekonomē vēl šodien.
