haiduk, ja apgriestu otradi jumts nebutu plakans. Tagad uz vidu to paskatoties liekas divaini uz shadas konstrukcijas uzlikt baseinu, jo nekas cits jau daarzs nav....
Pag... skrūves ir gan augšā, gan apakšā, tikai augša darbojas uz spiedi, apakšā uz stiepi, apgriežot otrādi nekas nemainītos... mainītos tikai, ja mainītu atbalsta punktu... augstāk jaf rakstīju: ''Šāda tipa savienojums ir ideāls variantā, kad kopne centrs uz kolonas balstās- saucamais līdzsvara variants, bet nekādā gadījumā, kad kopne tiek balstīta uz galiem... ''
Ja pareizi kaut ko atceros no ģeometrijas par radiusiem, tad tomēr apgrieztā konstrukcija ir mazliet "pašnesošāka", kamēr nemainās attālums starp kopnes galu balstiem. Pieliec cirkuli un pārbaudi, ja apakšējais apgrieztās shēmas savienojums būtu patiešām tikai uz stiepi, tad augšējais pats sevi spiestu kopā, jo kustībai uz leju vajadzīgs papildus attālums, kura tur nav, iekams kopnes galējie punkti nepadodas šādai kustībai un nedod papildus attālumu...
-------------- Tev un Gunāram taisnība! Šinī gadījumā varēja vienīgi zem vidus likt vēl kolonu.
tā pavirši uzskicēju, kādā gadījumā tā ferma uzņemtu labāk slodzi. Būtībā tas būtu tradicionālais jumtu risinājums ar apgrieztu augšas daļu:
imgfoto:haiduk, ja apgriestu otradi jumts nebutu plakans. Tagad uz vidu to paskatoties liekas divaini uz shadas konstrukcijas uzlikt baseinu, jo nekas cits jau daarzs nav....
------------ es kaut kur kaut kādos blogos lasīju atklāsmi, ka sākumos mainītas konstrukcijas, kuras nav bijušas projektā sākotnēji. Iespējams, ka tieši šīs.
imgfoto:haiduk, ja apgriestu otradi jumts nebutu plakans. Tagad uz vidu to paskatoties liekas divaini uz shadas konstrukcijas uzlikt baseinu, jo nekas cits jau daarzs nav....
Conclusions: 1. Maxima chopping center collapsed due to under-designed and faulty tension connection 2. Prying forces were not taken into account during design 3. Quantity of bolts is not sufficient for massive I beam section 4. At least eight additional bolts symmetrical toI section massive flanges would have been needed. 5. End plate thickness and dimensions should havebeen decided based on elaborate yield line method analysis, including all effects of prying force etc. 6. The frame in photos is short. This truss could have been made into single piece, without that dangerous and faulty connection. 7. The failure of this connection can still be testedon site, after the evacuation and rescue work has been completed. This real life test would end all discussions, since high-speed camera can record the process of collapse from many angles and with sufficient high quality. This testing shall be carried out withutmost care and preparation. 8. Video evidence from BBC camera proves all points above. Link is here: www.bbc.co.uk... Sound of initial rupture of bolts (“explosion like”) is clearly audible. Building collapsed like a mouse trap.
palaidniex:
Ja pareizi kaut ko atceros no ģeometrijas par radiusiem, tad tomēr apgrieztā konstrukcija ir mazliet "pašnesošāka", kamēr nemainās attālums starp kopnes galu balstiem. Pieliec cirkuli un pārbaudi, ja apakšējais apgrieztās shēmas savienojums būtu patiešām tikai uz stiepi, tad augšējais pats sevi spiestu kopā, jo kustībai uz leju vajadzīgs papildus attālums, kura tur nav, iekams kopnes galējie punkti nepadodas šādai kustībai un nedod papildus attālumu...
-------------- Tev un Gunāram taisnība! Šinī gadījumā varēja vienīgi zem vidus likt vēl kolonu.
tā pavirši uzskicēju, kādā gadījumā tā ferma uzņemtu labāk slodzi. Būtībā tas būtu tradicionālais jumtu risinājums ar apgrieztu augšas daļu:
Atvainojos jau iepriekš, jo šis galīgi nav topiks anekdotēm, bet dusmas uz pārseguma autoriem kaut kā jāizgāž...
Kādā aviobūves kompānijā lidmašīnām pastāvīgi lūzuši spārni vienā un tajā pašā vietā. Inženieri ilgi nav tikuši ar problēmu galā, kamēr kāds bijušais pasta darbinieks ieteicis vājajā vietā saurbt caurumus, jo pastmarkas, lūk, ne sitamas neplīstot pa saperforēto vietu ...
Laipa pār grāvi, tāpat kā sija lūst vidusdaļā, tāpēc sijas inženieri šai vietā to pārdala uz pusēm un saskrūvē... Piedodiet...
GunarsII:Atvainojos jau iepriekš, jo šis galīgi nav topiks anekdotēm, bet dusmas uz pārseguma autoriem kaut kā jāizgāž...
Kādā aviobūves kompānijā lidmašīnām pastāvīgi lūzuši spārni vienā un tajā pašā vietā. Inženieri ilgi nav tikuši ar problēmu galā, kamēr kāds bijušais pasta darbinieks ieteicis vājajā vietā saurbt caurumus, jo pastmarkas, lūk, ne sitamas neplīstot pa saperforēto vietu ...
Laipa pār grāvi, tāpat kā sija lūst vidusdaļā, tāpēc sijas inženieri šai vietā to pārdala uz pusēm un saskrūvē... Piedodiet...
... bet varbūt vienkāršosim... kopnes ražo no divām un vairāk daļām , lai tās varētu normāli transportēt līdz objektam... ... es esmu vedis 24 m kopnes... 90 grādu pagriezienā pakaļējo tiltu nevar izgriest... bet divas 12m detaļas ved mierīgi ... ot tev pastmarka
... bet varbūt vienkāršosim... kopnes ražo no divām un vairāk daļām , lai tās varētu normāli transportēt līdz objektam... ... es esmu vedis 24 m kopnes... 90 grādu pagriezienā pakaļējo tiltu nevar izgriest... bet divas 12m detaļas ved mierīgi ... ot tev pastmarka
Vot i iesipa santīmu uz garo siju "dārgo" transportēšanu...
Rīgas jaunos tramvajus gan "īso" trīsposminieku - 31,4m, gan "garo" četrposminieku - 41m veda ar vienu nelokāmu piekabi un jāaizved uz klijānu ielu... Nekas, aizveda. Bet te "sekonomiļi" vot i rezultāts...
Cik noprotu vairums lielāku un mazāku lietpratēju sliecas domāt ,ka nav izturējušas tērauda konstrukciju vidus daļas savienojuma vietas. Tātad vainīgie tomēr ir. Nu ko,gaidīsim kas notiks tālāk. Ceru ,ka ciniskie paziņojumi-tip mums viss bij kārtībā-vairs neskanēs. Protams,vēl jau tie oficiālie atzinumi jāpagaida. Neesmu saskāries ar likumiem šādos jautājumos,bet būtu dīvaini,ja tādu firmu nelikvidētu un kāds tuptūzī netiktu...
LNT 20-os būšot atkal vaininieku un ekspertu apaļais galds, redzēs, ko nu šoreiz pūtīs... pagājušo reizi visi kā viens apgalvoja, ka kļūdu nekādu nav bijis... ir sevišķi gribētos redzēt briļļaino dāmīti... ja nu jau visi vainīgi nav notinušies un atsūtīs tikai preses sekretārus... pekstiņi jau sākas, kā redzam, tiek piesaukta mistika un slikā aura... un... ka tikai ar mehanizēto "grauzēju" izmantošanu nesāk iznīcināt pierādījumus...
Pie reizes arī prezidentam būs iepēja apliecināt,ka ir mugurkauls un turēties pie saviem vārdiem. Tas gan nebūs tik vienkārši,kā knipseriem pa redeli solīt
Nav ģenerālnomnieka (Maximas) - nav objekta. Ģenerālnomnieks faktiski ar savām milzīgajām nomas maksām sanāk reālais objekta būvniecības finansētājs. Bankas objekta būvniecībai kredītu nedod, ja nav ģenerālnomnieka, kas nodoršina naudas plūsmu kredīta atmaksas segšanai. Un ģenerālnomnieki ļoti labi to apzinās, izmanto, un faktiski dzīvē ir objektā noteicēji.
Tādēļ arī tas objekts divās kārtās tika sadlīts - uzbliezt veikalu ģenerālnomniekam, no kura nāk nauda, tikai tad īpašnieks var tikt pie pārējās būvniecības turpināšanas, jo visticamāk, īpašnieks tur savu reālu naudu faktiski vispār neiegulda, ķēde ir: - līgums ar ģenerālnomnieku (naudas plūsmas nodrošināšana nākotnē); - bankas kredīts pirmajai kārtai; - pirmās kārtas būvniecība; - ģenerālnomnieks sāk darboties, finansējot īpašniekam bankas kredīta atmaksu un nodrošinot garantijas jauna bankas finansējuma pieškiršanai būvniecības turpināšanai; - tiek būvēta nākamā kārta.
Faktiski, nesadalot šo būvniecības objektu divās kārtās, tāds objekts neeksistētu. Tādēļ īpašniekam vienalga kādā veidā - ar kukuļiem, sarunāšanām vai kā citādi - visticamāk bija jāpanāk neloģiskā sadalīšana divās kārtās, lai lēti un bez savu līdzekļu ieguldīšanas varētu realizēt objektu.
neviens vien pavasaris paies, neviens nebūs vainīgs, tieši tāpat kā nevienu vien pavasari cepuri kuldami dzīvo lavents, kargins, krasovickis, antonovs, zaharjins, segals, bemhens, fliks, utt. utjp....
"Kur darbu pieņēmēju paraksti uz būvkonstrukcijas atbilstību tehniskajam projektam..." gan jau pa šīm dienām ir sakārtoti papīri...
Un te laikam būvuzraugs, siju izgatavotājs, siju montētāji nolaiduši kolektīvu raini, tikai neticu, ka neviens nepamanīja, ka mazliet ne pēc projekta (vai patiesi?) ir izgatavota tā kopne... Un kur konstruktoru birojs? Kur darbu pieņēmēju paraksti uz būvkonstrukcijas atbilstību tehniskajam projektam...
Nav ģenerālnomnieka (Maximas) - nav objekta. Ģenerālnomnieks faktiski ar savām milzīgajām nomas maksām sanāk reālais objekta būvniecības finansētājs. Bankas objekta būvniecībai kredītu nedod, ja nav ģenerālnomnieka, kas nodoršina naudas plūsmu kredīta atmaksas segšanai. Un ģenerālnomnieki ļoti labi to apzinās, izmanto, un faktiski dzīvē ir objektā noteicēji.
Tādēļ arī tas objekts divās kārtās tika sadlīts - uzbliezt veikalu ģenerālnomniekam, no kura nāk nauda, tikai tad īpašnieks var tikt pie pārējās būvniecības turpināšanas, jo visticamāk, īpašnieks tur savu reālu naudu faktiski vispār neiegulda, ķēde ir: - līgums ar ģenerālnomnieku (naudas plūsmas nodrošināšana nākotnē); - bankas kredīts pirmajai kārtai; - pirmās kārtas būvniecība; - ģenerālnomnieks sāk darboties, finansējot īpašniekam bankas kredīta atmaksu un nodrošinot garantijas jauna bankas finansējuma pieškiršanai būvniecības turpināšanai; - tiek būvēta nākamā kārta.
Faktiski, nesadalot šo būvniecības objektu divās kārtās, tāds objekts neeksistētu. Tādēļ īpašniekam vienalga kādā veidā - ar kukuļiem, sarunāšanām vai kā citādi - visticamāk bija jāpanāk neloģiskā sadalīšana divās kārtās, lai lēti un bez savu līdzekļu ieguldīšanas varētu realizēt objektu.
Trakākais ir tas, ka naudas labumu guvēji tur neiepērkas un necieš no savu naudas shēmu sekām... Nauda ir tikai nauda - papīrīši, bet sīčiem, kam vecāki aizgāja pēc maizes, tie svešās rokās esošie papīrīši šoreiz nunemaz nepalīdz...
neviens vien pavasaris paies, neviens nebūs vainīgs, tieši tāpat kā nevienu vien pavasari cepuri kuldami dzīvo lavents, kargins, krasovickis, antonovs, zaharjins, segals, bemhens, fliks, utt. utjp....
Kaut kad jau tām paraugprāvām ir jāsākās... Pateicīgs gadījums pirmajiem trūkumcietējiem iepazīt savas alkatības ēnas puses...
Nu pēc šīm bildēm izskatās, ka ferma pašā vidū saskrūvēta ar 8 skrūvēm:
Ja tā, tad būtībā fermas dzelzis pats sev kaitē ar savu svaru jo šāda ferma ir tik stipra cik stipras ir šīs 8 skrūves.... pat ja viņas būtu 88 skrūves vienalga tad ferma būtu tik stipra cik to divu H dzelžu metinājumi ''gals pret galu'' (kas būtu jau reizes 5 stiprāks savienojums par 8 skrūvēm)
Nekad neesmu redzējis, ka fermu vidū metina gals pret galu.... kur nu vēl, ka tā skrūvē...
Maris:Nu pēc šīm bildēm izskatās, ka ferma pašā vidū saskrūvēta ar 8 skrūvēm:
Ja tā, tad būtībā fermas dzelzis pats sev kaitē ar savu svaru jo šāda ferma ir tik stipra cik stipras ir šīs 8 skrūves.... pat ja viņas būtu 88 skrūves vienalga tad ferma būtu tik stipra cik to divu H dzelžu metinājumi ''gals pret galu'' (kas būtu jau reizes 5 stiprāks savienojums par 8 skrūvēm)
Nekad neesmu redzējis, ka fermu vidū metina gals pret galu.... kur nu vēl, ka tā skrūvē...
Neticami
U ņih fse dakumenti v porjadke. Kļūdu nav... Aprēķina nestspēja 1500 kg/m2 neskaitot konstrukcijas svaru... Papildus svars uz jumta neko nemaina...
Maris:Kā nav - tā celtniecības tehnikuma (vidusskolas tobiš) viela.
Bet zīmogi un paraksti visi tak ir vietā, viss saskaņots, būvvalde atļāvusi - tātad viss kārtībā. Tā vismaz liela daļa tak spriež, tas nekas, ka pēc būtības tur ir nepareizi, dokumenti tak kārtībā. Haiduks tak arī kā celtnieks tā domā.
Un visi tik strādā saskaņā ar dokumentiem, kaut saprot, ka pēc būtības ir nepareizi, a pie kājas, tā darīt atļāva, tātad viss kārtībā. A kāpēc atļāva? A tāpēc, ka īpašniekam gribējās ātrāk un lētāk, un visu varēja nokārtot ar misteru 20% vai kādu citu līdzīgu. Tā liela daļa būvniecības pie mums notiek.
`vēl šis tas jāzin par skrūvēm, to klasifikāciju utt
A kur garantija, ka paredzēto skrūvju vietā, lai ietaupītu, neielika kādas līdzīgas, bet piecreiz lētākas un attiecīgajām lietām neparedzētas (nederošas) skrūves?
Maris:Kā nav - tā celtniecības tehnikuma (vidusskolas tobiš) viela.
Bet tak aprēķinātā lietderīgā nestspēja esot 1500 kg/m2... Tā nevarot kļūdīties...
******būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina ēkas inženierprojekta autora SIA «HND grupa» īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.*********
Vienlaidus fermai un savienotai gals pret galu jau ir liela starpība + ja šis savienojums ir niecīgs, tad vispār šiem aprēķiniem jēga zūd vairākas reizes.
Pilnīgi neredzēts gadījums. Īpatnēji, ka tādā objektā ir strīpa specu kam tas jāredz - kaut vai to dzelžu ražotājam vajadzēja sākt brēkt.
Man regulāri dod slepkavnieciskus rasējumus kāpnēm, bet tāpēc jau tos akli nemetinu augšā - riskēt ta negribās - pasaki, ka šitā vieta neturēs - taisam tā vai savādāk un neviens, nekad nav bāries.
palaidniex:
Bet tak aprēķinātā lietderīgā nestspēja esot 1500 kg/m2... Tā nevarot kļūdīties...
******būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina ēkas inženierprojekta autora SIA «HND grupa» īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.*********
Vienlaidus fermai un savienotai gals pret galu jau ir liela starpība + ja šis savienojums ir niecīgs, tad vispār šiem aprēķiniem jēga zūd vairākas reizes.
Pilnīgi neredzēts gadījums. Īpatnēji, ka tādā objektā ir strīpa specu kam tas jāredz - kaut vai to dzelžu ražotājam vajadzēja sākt brēkt.
Man regulāri dod slepkavnieciskus rasējumus kāpnēm, bet tāpēc jau tos akli nemetinu augšā - riskēt ta negribās - pasaki, ka šitā vieta neturēs - taisam tā vai savādāk un neviens, nekad nav bāries.
Nu bet es saku, ka kļūdās visi. Un kā jau rakstīju, ja var atvest no jūrmalas šosejas uz klijānu ielu 42 metru garu tramvaju uz puspiekabes, tad aizbildinājumi par nespēju uz zolitūdi aizves garākas kopnes neiztur kritiku.
Es arī savā darbā nepieļauju muļķibas, ko citi uzdod darīt, bet lielākoties cilvēki dara darbu par naudu, nevis darbu, kas patīk un aizrauj... Lūk arī rezultāts...
RobertsJ: A tāpēc, ka īpašniekam gribējās ātrāk un lētāk, un visu varēja nokārtot ar misteru 20% vai kādu citu līdzīgu. Tā liela daļa būvniecības pie mums notiek.
Kāds tur ietaupījums no murgainas savienojuma vietas? Normāla maksā +/- tik pat.
Visādus sviestus būvēs esmu redzējis, bet nekad bīstamos mezglos.
RobertsJ: A tāpēc, ka īpašniekam gribējās ātrāk un lētāk, un visu varēja nokārtot ar misteru 20% vai kādu citu līdzīgu. Tā liela daļa būvniecības pie mums notiek.
Kāds tur ietaupījums no murgainas savienojuma vietas? Normāla maksā +/- tik pat.
Visādus sviestus būvēs esmu redzējis, bet nekad bīstamos mezglos.
Tak to garo kopni esot bijis "dārgi" transportēt. Vot i sanāca "pa lēto" $£¥#%!
Gan jau arī kāds "nejaušs" nesaistīts un nebūt ne ieinteresētais uzņēmums piedāvāja uztaisīt lētāk un tāpēc nebrīnītos, ka nomainīja arī kopnes ražotāju pret citu, kad (vai tāpēc) mainīja konstruktīvo risinājumu...
RobertsJ: A tāpēc, ka īpašniekam gribējās ātrāk un lētāk, un visu varēja nokārtot ar misteru 20% vai kādu citu līdzīgu. Tā liela daļa būvniecības pie mums notiek.
Kāds tur ietaupījums no murgainas savienojuma vietas? Normāla maksā +/- tik pat.
Visādus sviestus būvēs esmu redzējis, bet nekad bīstamos mezglos.
Arī termiņi ir nauda. Un ja ātrāk var šitā, tad kādēļ darīt savādāk? Un ja visu saskaņo, tad tik rullē tālāk. Nu notiek pie mums tā, un ne tikai būvniecībā, bet arī citās jomās...
Tā nav kļūda. Tas jau ir idiotisms - neticu, ka tāds mezgls ir izgājis apstiprinājumu pie kāda domājoša cilvēka. Tur kāds trakais veicis izmaiņas (dabā) pēdējā brīdī un vells zin kā neviens nav pamanījis.
Nu fig ar viņiem - lai ņemas un tiesājas. Pa manam (ja tāds murgs ir bijis jau uz papīra), tad jāsēž būvprojektētājam, dzelžu ražotājam, būvuzraugam un komisijai kas pieņēma ekspluotācijā ēku. Ja dzelžinieks slepus to paveicis, tad projektētāju var atmest.
Tā nav kļūda. Tas jau ir idiotisms - neticu, ka tāds mezgls ir izgājis apstiprinājumu pie kāda domājoša cilvēka. Tur kāds trakais veicis izmaiņas (dabā) pēdējā brīdī un vells zin kā neviens nav pamanījis.
Nu fig ar viņiem - lai ņemas un tiesājas. Pa manam (ja tāds murgs ir bijis jau uz papīra), tad jāsēž būvprojektētājam, dzelžu ražotājam, būvuzraugam un komisijai kas pieņēma ekspluotācijā ēku. Ja dzelžinieks slepus to paveicis, tad projektētāju var atmest.
Idiotisms ir tā pati kļūda, tik lielāka mēroga un smagākām sekām... Par kuļibiniem nebrīnos, bet domāju ka būvobjektā neviens neveica "racuhu" Kopne ar visiem caurumiem visticamāk nāca no tās ražotāja... Bet varbūt kļūdos...
Starp citu, avīzes galviņās un virsrakstos kļūdas ir visbiežāk un visretāk tiek pamanītas, jo virsraktus švakāk pārbauda...
Lietuvā, Viļņā ir tādi kā debesskrāpji... Tur kaut kāda šaize eot bijusi aprēķinos, kuru veidotājs atklājis stingri novēloti... Ja atmiņa neviļ, čalis esot padarījis sev galu, to konstrukcijas šaizi kaut kā novērsa...
