Tātad vai ir nepiecieshamas speciaalas programas vai kabelji, lai pa taisno bildeetu kompii? Varbut visaam kameraam tas nemaz nav iespeejams? Man ir zoom ziepis Sony H2
Ha ha TADAS iespejas NAV nevienai lameru kamerai Protams var PARLEDET pec uznemsanas no KAMARAS uz WIFI vaidatoru BET focjet PA TASNO uz kompi var tikai ar LOTI advancetam kameram
bāc, esmu stāvējusi blakus un skatījusies, kā to dara, bet uzreiz precīzi nepateikšu, vai nelaižu garām kādas būtiskas nianses...
fočiks - 5D, kompis - nekāds dižais PC laptops, softs - ZoomBrowser kaut kas. Cik zinu, nāk līdzi Canoniem par brīvu. lūk, jautājums par vadu nav īsti precīzi atbildams - vai tiešām tas bija vienkāršs USB, vai kas special. bet wifi točno nē
bet viss darbojas - nofočē; pa taisno viss rādās uz kompja, vari palūrēt parametrus, tos turpat noseivot, un bliezt arī ar peli nospiežot podziņu uz kompja...
tāds, lūk, sievišķīgais komentārs par šo te :oops:
Ha ha TADAS iespejas NAV nevienai lameru kamerai Protams var PARLEDET pec uznemsanas no KAMARAS uz WIFI vaidatoru BET focjet PA TASNO uz kompi var tikai ar LOTI advancetam kameram
400d buus taa advanceeta :wink: ar EOS Utility un focheejam caur datooru vai arii pašu fočuku, kas automaatiski saglabaa bildes mapee, man piemēram my pictures/ un datums...
MALDIES TIRGONI , BEZ KARTES nevar bildet AR JEBKURU var SAKIKOT PARAMETRUS un PALAIST un tikai UZ KARTES , kad esi to izdarijis var ATVERT IZVELNI un parladet kadru NO KARTES uz KOMPI!! !! Tur jau ta lieta ka LAUDIS fano par murgainu finkciju KOMPIS KA TROSITE : Ot lai ne tik PALASTU bet ari REDZETU ko BILDE pirms spiesjnas tur vaig KRUTO DAIKTU
Luni, daudziem nemaz nevajag tik krutu interfeisu bildēšanai. Turklāt viss maksā naudu. Man patīk tā Canon fiška par bildēšanu caur Wireless tīklu. Bet nu tas adapters maksā nenormālu naudu. Tā varētu nolikt fotoaparātu slēpnī un pats sēdēt siltumā mašīnā kādus metrus 50 no tā, lai dzīvā radība nebaidās. Tam gan varēja visu darīt, ieskaitot asuma grozīšanu.
vislabāk man patīk tā fiška "time lapse" kad no vairākiem kadriem sataisa filmiņu, tipa pieslēdz fotiku pie laptopa, uzstāda laiku ikpēc cik ilga laika lai taisa kadru un tad to visu samontē filmiņā, iznāk iespaidīgi un to var visiem eosiem (moš kautkādiem vecajiem tas nav bet jaunajiem eosiem viss strādā). youtube.com var paskatīties kas tur cilvēkiem iznācis, jāieraksta meklēšanā "time lapse" un varam smelties idejas!
Astrofotograafijaa izmanto shadus softus, jo 1) viewfinderii ne suu** neieraudziisi; 2) asumu uzstaadiit ar roku - noshausies peec pirmajaam paris bildeem, jo kas mums te milimetri, tur augshaa ir tuukstoshi ... kilometru; 3) lai uztaisiitu vienu normaalu astro bildi ir jaataisa vismaz 30 sekunzju kadri... nu kaadi 60... so, staaveesi un spiediisi kaa taads idiots?
So, pietiekami gari kabelji un tu vari seedeet iekshaa siltumaa un teleskops rukaat aaraa aukstumaa. ... a to ziemaa, kad visideaalaakaa atmosfeera, videejais kopeejaas ekspoziicijas ilgums 40 minutes... ledus skulptuura garanteeta.
Astro fočēšanai nak ari specialas CANON Modifikacijas saucas , Canon 30DH , Canon Xti (400DH) maksā riktīgi Price: $1,850.00 un Price: $1,350.00 Vel var dabut tadu Cercis Astro - DslrStar Controller System for Canon DSLR's Reku sjitie tirgo www.astrovid.com...
Agrak vel bija tads modelis ka "Canon 20Da"
Nevajag modifikaacijas. Var arii bez. Ir maniaki, kas arii bez softiem mauc, bet tur vajag ilgi gadu pieredzi, kad tu jau pirkstos juuti, cik un kas jaadara.
A softs - www.cyanogen.com... - ar DSLR opciju. + Stary Night pasha teleskopa krukjiishanai. No leetaakaa gala (aber ne sliktaakaa) ir tads Nebulosity.
Astrofoto vispār ir dārga padarīšana. Problēma ir zemes griezšanās, jo: - astrofotogrāfijā ir svarīgs objektīva pirmās lēcas diametrs nevis maksimālā diafragma - liels diametrs ir tikai teleobjektīviem, līdz ar to ļoti aktuāla ir kameras sekošana zvaigznēm - lieli teleobjektīvi ir smagi un tāpēc sekošanas sistēmas tiem nav lētas.
No otras puses -- labi teleskopi arī maksā nopietnu naudu un ja ar tiem fotografē, tad sekošanas sistēmas ir tās pašas.
Te viens vīriņš testē teleskopu un objektīvu. Bet nu abi maksā līdzvērtīgi kā saprotu: www.samirkharusi.net...
Vīriņš ir pensionēts arābs-naftinieks
Pats pamēģināju ar savu gaišo 85/1.8 un sapratu, ka bez sekošanas nav pat vērts mocīties. par 28/1.8 ja grib daudz zvaigznes redzēt ir par tumšu
Astrofoto vispār ir dārga padarīšana. Problēma ir zemes griezšanās, jo: - astrofotogrāfijā ir svarīgs objektīva pirmās lēcas diametrs nevis maksimālā diafragma - liels diametrs ir tikai teleobjektīviem, līdz ar to ļoti aktuāla ir kameras sekošana zvaigznēm - lieli teleobjektīvi ir smagi un tāpēc sekošanas sistēmas tiem nav lētas.
No otras puses -- labi teleskopi arī maksā nopietnu naudu un ja ar tiem fotografē, tad sekošanas sistēmas ir tās pašas.
Te viens vīriņš testē teleskopu un objektīvu. Bet nu abi maksā līdzvērtīgi kā saprotu: www.samirkharusi.net...
Vīriņš ir pensionēts arābs-naftinieks
Pats pamēģināju ar savu gaišo 85/1.8 un sapratu, ka bez sekošanas nav pat vērts mocīties. par 28/1.8 ja grib daudz zvaigznes redzēt ir par tumšu
Pat viena pati sekoshana nav laba, jo tev jaabuut arii pareizam teleskopa veersumam pret zemes asi, savaadaak ne visas zvaigznes/objekti griezjaas kaa vajag un buus novirzes un trailingi.
... bet jaa, LEETI tas nav. Bet kam "krisha pojehala", tam vairs atpakaljcelja nav.
Sliktaakais astrofotograafijaa ir baisaa atkartiiba no laika vecja garastaavoklja. Nedeeljaam ilgi var seedeet un pat aaraa neizliist, jo debesiis maakonji, maakonji un veelreiz makonji. Tapec nabadzinji njem kameru rokaas, stellee klaat parastus objektivus un maacaas fotografeet to, kas uz zemes
vislabāk man patīk tā fiška "time lapse" kad no vairākiem kadriem sataisa filmiņu, tipa pieslēdz fotiku pie laptopa, uzstāda laiku ikpēc cik ilga laika lai taisa kadru un tad to visu samontē filmiņā, iznāk iespaidīgi un to var visiem eosiem (moš kautkādiem vecajiem tas nav bet jaunajiem eosiem viss strādā). youtube.com var paskatīties kas tur cilvēkiem iznācis, jāieraksta meklēšanā "time lapse" un varam smelties idejas!
shitaadu shtelli es savam ziepim ar gribeetu, bet naakas vien taisiit manuaali
shitaadu shtelli es savam ziepim ar gribeetu, bet naakas vien taisiit manuaali
ja tas, ko vajag ir, ka ik pa tik vai SHITik s nospiež slēdzi, to takš var ļjepezdoniski organizēt. galvenais kaifs jau būtu to bildi uzreiz redzēt uz moņa jau pirms nobildēšanas, bet pie spogulenes jau smagi jāpiestrādā, lai tas būtu iespējams. frends no UK atveda vēstis, ka ir tādi adapteri, nu viņam bija tāds, lai var no augšas lūrēt, kā ja prizmu izņemtu /dSLR tak nevienai nenāk ārā?/, bet esot arī ar tādu kā videotranslāciju uz LCD, bet nemaksājot sveces.
Ta ka tu saki NEVAR IZDARIT! Lai to izdaritu vaig PIRKSTA RESNUMA KABELI ! Ja ta butu es jau sen studija dragatu uz MAC pa taisno! Tiesjam 30.D uztur FireWire standartu dragat pa taisno uz Kmpja ?? Divaini man kautka par sjo nav nacies dzirdet. Vinju uztur funkciju NOBILDEJI-NOSUTIJI nevis Nobildeji pa taisno uz HDD!
1996. gada sākumā filmēju ar sVHS panosņiku pa taisno uz HDD, nekaādu dārznieka šlangas resnuma kabeļu. zinu, ka video un foto nav 1 un tas pats, bet 1/4 Mpix X 25 / s jau informācijas daudzums +/- tas pats, kas maucot ik pa s vai 2 uz foto.
Ask. saprotu, ka cita, bet bitreits, nu kb/s ta +/- tikpat, nu, vismaz samērojami. nav tak nekāda sAF jālaiž pa drāti, kamerai takš buferis.
vel nesen bija tada kameras kur Kamera un Magjis atseviskji soma uz muguras
no VHS tikai F10 atminu, nu vēl ar jau toreiz mazo VHS kaseti, Betu vienreiz tādu tuvplānā piedzīvoju ~ 1990. gadā. un es to somu dabūju nēsāt kādu nedēļu, tai gan bija paresna šlanga.
2) asumu uzstaadiit ar roku - noshausies peec pirmajaam paris bildeem, jo kas mums te milimetri, tur augshaa ir tuukstoshi ... kilometru;
Tu gribi teikt, ka vnk iestādīt bezgalību - tas neder, tur pat var iestādīt konrētu zvaigžnu apgabalu savā asumā (10 gaismas gadi, 10-100 gaismas gadi, virs 100 gaismas gadi...)?? ja tā, nu ... kruti!!!
2) asumu uzstaadiit ar roku - noshausies peec pirmajaam paris bildeem, jo kas mums te milimetri, tur augshaa ir tuukstoshi ... kilometru;
Tu gribi teikt, ka vnk iestādīt bezgalību - tas neder, tur pat var iestādīt konrētu zvaigžnu apgabalu savā asumā (10 gaismas gadi, 10-100 gaismas gadi, virs 100 gaismas gadi...)?? ja tā, nu ... kruti!!!
Uz digitaalajiem kaut kaa taa "bezgaliiba" nedarbojas. Bet arii bezgaliibas gadijumaa asums ir jaapiedzen. Astrofotograafijaa tam lieto dazjaadas metodes - softiskaas (DSLRFocus, MaxDSLR, Nebulosity etc) vai "hardvariskaas" (Hartmaņa maska, Knife edge focus etc). ... un tev jau jaafokusee teleskops, ne tikai "kamera". Teleskops ir kaa milziigs objektiivs... kuru ir sameeraa gruuti nofokuseet preciizi uz aci.
Tad by default teleskopam ir liels F skaitlis. Piem., F10. Tad lieto lreduktorus, kas pamazina lidz 6 vai 3. Pie 3 gan rodas slikts lauka liekums malaas. F6 ir gana ideaals - var taisiit iisaakas ekspoziicijas un ir plashaaks apgabals... vairaak gaismas == labaak. + tad veel zemes/debess rotaacijas kompenseeshana - vajag ekvatoriaalo platformu. Planeetas ar fotoaparaatu nesanaaks labi - vajag webkameru, kas lien uz teleskopa. Lai bildes sanaaktu labaakas - vajadzees speciaalus filtrus. Meenesism vajadzees meeness filtru... utt utjp.
... tikpat shausmiigs hobijs kaa fotografeeshana... Tikai veel mazliet shausmiigaaks, jo tas noziimee neguleetas naktis tad kad ir skaidrs laiks - vienalga vai darba vai ne-darba diena. ... jo Latvijaa labs laiks ir RETI.
Ko juus te njemaas, tochno zinu ka no ar Canon 20D/30D un 300D var bildēt tā lai bildi iekopē uz datora tam paredzētā vietā. Un var arī no datora palaist šuteri un mainīt arī parametrus, ātrumu, blendi, kompensāciju. Tam visam bija jāizmanto viens tūlis saucās EOS capture vai kaut kā tā. Kameru pieslēdz ar USB pie kompja un dragā, ātrums nav nekāds kosmiskais bet visss notiek.
Luni, a džekiem ta taisnība... livewiev nav, bet fīča kā tāda ir OK... pults vismaz nav jāpērk...
ja bilde makarona bildes, kur kamera nemaina savu poziciju bet gan tikai uzstadijumus, ja nepieciesmas, tad trosiite ar monitoru un klaviatuuru ir baigi eerta..
:oops:
