skola.gif
12:19 28.02.2008

Fotografējam bērnus

Autors: Eliks

Attēls 1

Fotografējam bērnus
Fotografējam bērnus

Anotācija:

Fotografējot savu bērnu tu ne tikai uzdāvini viņam illustrāciju uz visu mūžu, bet arī formē viņa atmiņas par pagātni

Fotografēšana ir ļoti populāra mūsu valstī. Daudzās ģiemenēs ir vismaz pa vienam fotoaparātam, citās pat vairāki. Cilvēki fotografē visu – citus cilvēkus, ainavas, mājas mīluļus, ziedus, svinības un piknikus. Principā bieži vien fotografēšanas mērķis nav ģeniālā garadarba radīšana, bet gan skicītes atmiņām, mājas albūmu fotogrāfijas. Un protams, pašas lielākās pērles mājas albūmā ir bērnu fotogrāfijas, viņu dzīves momenti, fotohronika. Diemžēl ne vienmēr šīs fotogrāfijas izdodas tādas, kādas gribētos.


Lekcija:

Pāris vārdi par bildēm, kuras taisa bērnu fotogrāfs bērnudārzā vai skolā. Katram no mums arhīvā ir kāds pārītis vai trīs šādu samākslotu bilžu. Padomā, kādas atmiņas no bērnības izraisīs attēli, kur bērns ir sniegbaltītes vai rūķīša tērpā. Un otrādi – vecās no skata nesmukas, amatieriskās fotogrāfijas bieži vien var izraisīt daudz patiesākas atmiņas un lielāku interesi, stāstot bērnības notikumus.

No tā izriet divi secinājumi. Pirmkārt, bildējot savu bērnu, svarīgi ir iemūžināt ko tavs bērns ikdienā, neviss tikai svētku notikumus. Otrkārt, tas ir jādara prasmīgi ne tikai tehniskajā izpildījumā, bet arī bērna dabīgā stāvokļa un emociju iemūžināšanas plānā. Tīeši tu savu bērnu pazīsti vislabāk par visiem. Ne jau kaut kāds onkulis no fotosalona. Ne jau viņš spēs atvērt tava bērna iekšējo pasauli. Tāpēc sava bērna fotografēšana ir tiešā vecāka atbildības missija.

Kāpēc mēs fotografējam savus bērnus?

Bērnus var fotografēt dažādi, atkarībā no tā, ko tu gribi panākt rezultātā. Piemēram, ir cilvēki, kas fotografē savu bērnu ar domu izveidot māksliniecisku bildi (un ielikt fotoblogā :) ), kas būtu saprotama ne tikai radiniekiem, bet arī plašākam skatītāju lokam. Bet tomēr vaurmā gadījumos šādas fotogrāfijas stāsta kaut ko tādu, kas patiesībā bērna dzīvē nav un nemaz nevar notikt. Piemēram, fotogrāfija „Maza meitene sēž pie loga un skumīgi skatās uz lietainu vakara ielu”. Šāda fotogrāfija rada skumīgas, rudenīgas noskaņas, tomēr reālajā dzīvē šādu skatu var sastapt ļoti reti. Vairāk ticams, ka šī meitenīte lietainos vakaros airautīgi revidē mammas kosmētikas somiņu vai tircina mazo brālīti.

Tas pats attiecas uz fotogrāfiju „divi bērni sēž vecajā krēslā netālu no pamestas lauku kapsētas un apsrpiež jautājumu Kas ir mūsu senči” :) Tāda kompozīcija ir mākslīgi radīta un iespējams satur estētisko baudījumu no mākslas foto viedokļa, taču uztvert to kā bērnu fotogrāfija nevar.

Kas notiks, ja tu savu ģimenes albūmu piepildīsi ar šādām mākslinieciskām fotogrāfiām? Padomā, kādas atmiņas tev ir saglabājušās no savas bērnības – vairums ir saistītas ar vecām fotogrāfijām. Tas nozīmē, ka fotografējot savu bērnu, tu praktiski formē viņa atmiņas par bērnību.

Tēzes:
- fotografējot savu bērnu tu formē viņa atmiņas par bērnību
- par daudz mākslas kaitē ģimenes albūmam
- tikai bērna vecāki var nofotografēt to, ko nespēj neviens profesionālais fotogrāfs.

Kā nevajag fotografēt bērnus

- steigā
- tikai uz svētkiem
- sliktā apgaismojuma apstākļos
- portreti bez emocijām
- samākslotās situācijās

Izmatojamā tehnika

Bieži nākas dzirdēt iesācēju vaimanas: „Ja man būtu labs fotoaparāts, man sanāktu labas fotogrāfijas!” , aizmirstot to, ka bildes kvalitāte ir atkarīga no paša fotogrāfa un fotoaparāta „krtutums” spēlē otršķirīgu lomu. Pilnīgi noteikti tavas bērnības fotogrāfijas bija fotografētas ar daudz sliktāku fototehniku, bet toties ar lielu mīlestību.

Nav nevienas tehniskās problēmas, kas ierobežotu tevi fotografēt savu bērnu. Ja tevi ir „ziepītis” – fotografē ar „ziepīti”, „spogulene” – fotografē ar to. Protams ar ziepīti nevar tik viegli panākt portretu kompozicionālos trikus ar izplūdušiem foniem un makro režīmā nofotorgafēto aci, tomēr pie prātīgi veidotas kompozīcijas var gūt ļoti labus kadrus no ikdienas žanra. Tāpēc aicinu tevi nemeklēt atrunas un izpētīt savu fotoaparātu sīkāk.

Runājot par fotografēšanas paņēmieniem, tad ieteicams tomēr fotografēt krāsainajā režīmā un nelaupīt savam bērnam krāsainas atmiņas par pagātni. Pievērs uzmanību apgaismojumam un ISO parametram, lai fotogrāfija nesanāk pārāk graudaina, jo iespējams šo fotogrāfiju vēlāk gribēsi izdrukāt lielajā formātā un tad ISO trokšņi var kļut kritiski. Ja tev ir „ziepītis”, tad nav ieteicams izmantot ISO jūtību lielāku par 200, jo lētajiem fotoaparātiem pie augstāka ISO skaitļa parādas nebaudāms trokšņu daudzums.

Viens no labākajiem laikiem bērna fotografēšanā ir saulaina diena. Gaismas daudz, emocijas pozitīvas. Ja tā ir pastaiga pa parku vai pikniks, tad šāda diena ir bagāta ar dažādām iemūžināšanas vērtām situācijām. Izmanto zibspuldzi arī saulainajā laikā, tas palīdzēs izlīdzināt ēnas uz sejas.

Protams liela daļa svarīgu notikumu notiek arī telpās. Sagatavo iepriekš piemērotu vidi fotografēšanai – ja tā ir dzimšanas diena, tad parūpējies par to, ka fotografēšanas brīdī būs ieslēgta gaisma. Ja nu galīgi nevar tikt pie gaismas – fotografē ar zibspuldzi, bet izvairies no pārāk tuvas fotografēšanas, jo tad zibspuldzes gaisma var būt par daudz spilgta un pārgaismot bildi. Ja ir iespēja, telpās izmanto statīvu. Piemēram, fotografējot bērnu, kas nekustīgi noliecies pāri mācību galdam un pilda mājasdarbu.

Tēzes:
- fotografē cilvēks, neviss fotoaparāts
- tehniskā kvalitāte nav primāra – svarīgas ir emocijas
- fotografējot ar „ziepīti” ieteicams izmantot mazus ISO prametrus (vai labāk vispār fotografēt AUTO režīmā)

Tulkots no krievu valodas. Avots: www.fotografiya.ru...


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM:

Fotografējam bērnus
Attēls 2
Fotografējam bērnus
Attēls 3
Fotografējam bērnus
Attēls 4
Fotografējam bērnus
Attēls 5
Komentāri:

Eliks | 12:28 28.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |

:) lekcija iesācējiem

Eidzii | 00:44 29.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |

par to auto režīmu diez vai piekritīšu pat ziepīša gadijumā,daudzreiz viņi tādus brīnumus izdomā ka bilde nav ne tikai neaudāma bet pat vienkārši nav iespējams saprast kas tur ir.

Anonymous | 18:57 29.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |

+ Linkmann, bez pamatu apgūšanas un prakses nekas ar nesanāks, visam vajag laiku, arī bērnu fotografēšanai.

Anonymous | 11:42 02.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |

bērnu fotogrāfēšana ar ziepīti (svarīgi, ne pārāk ātru) ir vesels piedzīvojums. : Bērns atrodas otrā īstabas galā, iekadrē, spied pogu, aparāts sagatavojas, kliks, fantastisks portrets pa visu ekrānu, jo bērns pa šo laiku ir pārjoņojis pāri visai istabai un jau gandrīz ielēcis tev klēpī. Pateicotes milzīgajam asuma dziļumam bilde ir OK. Pilnīgi neprognozējama lieta. (testēju vienu paša sākuma gala ziepīti.)

H_Zemitis | 15:27 02.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Es par to pagātnes atmiņu formēšanu...
ir ko padomāt!
Tad jau nofilmē visu mūžu un ir skaisti noformēta atmiņa...
un ja vēl krāsinā formātā- vēl labāk, nenolaupīsim atmiņu krāsainumu....
un ja vēl kamera ar pietiekoši lielu pikseļu skaitu- pat visus detaļu sīkumus iestūķēsim atmiņas formēšanas procesā....
Lai raksta autors neuztver manas pārdomas kā personīgu viņam adresētu kritiku! Es runāju par domām par atmiņu veidošanu, kādas tās sabiedrībā veidojas....

Anonymous | 16:12 04.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Ja jau tulkots, kā saprast šo:
"Fotografēšana ir ļoti populāra mūsu valstī."
Vai domāta Krievija, vai arī tulkojums ir adaptēts un domāta Latvija?

saals | 13:21 05.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Daljeeji jau Elikam ir taisniiba. Bet gribeeju tikai atgaadinaat, ka visi mees savulaik esam bijushi beerni un skatoties savas beerniibas bildes neuztveram tur redzamo informaaciju pirmo reizi. Paarsvaraa bildees redzamais asocieejas ar atminjaam, kas kaut kur dzilji zemapzinjaa vai apzinjaa tomeer ir. Citiem vaardiem sakot - fotografeejot beernus, protams ir jaapiedomaa par kompoziiciju un tehniku, bet nekaadaa gadiijumaa nevar pretendeet uz emociju radiishanu ar "maaksliniecisk", tehniski perfektu bildi.
Paskatieties pashi savas apzinaataas beerniibas bildes, lai kaadas taas arii buutu (melnbaltas, miglainas, dzelteniigi vai zilganvioleti diapozitiivi utt.) - juus buusiet prieciigi, ka vispaar tur sevi atpaziistat :) un asocieesiet to ar pozitiivaam atminjaam par "tiem laikiem", kas jauksies ar nostaljgjiju...

rasty | 14:46 05.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Jā - interesantas atziņas. Pašai viena no galvenajām atziņām (gan ne šeit lasīta) - fotogrāfē bērnu viņa līmenī, t.i., nebaidies mesties uz ceļiem, vai pat guļus lai notvertu mirkli un būtu par ko priecāties!!!!

lilla | 09:46 28.03.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Es tik aizdomājos, ka varētu būt bērni, kuriem tas skats pie loga ir reālāks nekā skats, kā revidē mammas kosmētikas somu... Pati, šķiet, biju no tādiem bērniem...

matis | 16:48 07.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Labaak tos laikam redzeet nodarbinaatus ...



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklēt:

kategorija

Šobrīd online (0):