Kafija piecos no rīta...

Ja tu saprastu, kā es jūtos
Tu zinātu ko darīt

Tu nemēģini saprast, kas notiek
Kāpēc notiek..!

Epifānija.

Tava dzīve ir kā vilciena sliedes, bet tu pats – kā vilciens. Šīs sliedes ir garas, jo garas. Lai kā censtos – galu saskatīt tev neizdosies. Tās ir bezgalīgas.

Bet bija jau par vēlu..

Sniga sniegs un Līva sēdēja uz zemes pie savas istabas lielā loga. Viņa vēroja kā mazās trauslās sniegpārslas krīt pret zemi un tur izkūst.

Draugi?!

Sapnis kurš pārvērtās.