Blue October - 18th Floor Balcony

šo pēcpusdien jūtos tizla! - nekā nemāku, tik mīcos līdzi. tas IR tizli un pazemojoši, bet skolotāja neko neteica, tik priekšējai `cē` klases Angesei piesējās ^^ jūtos lepna. un šaubos, vai esmu izdarījusi pareizu izvēli. bet nu ko tur daudz?

vairs negribu būt parasta vidusskolniecīte, gribu kaut ko vairāk, bet ne te. un tur arī nē! ahh.. grūti būt cilvēkam manos gados un tādai kā es. pat nezinu - kādai.

vēl šodien mana sirdsapziņa paziņoja par savu klātbūtni. tā nav laba sajūta, jo zinu, ka esmu bik sliktojusies. shame on me!

tomēr prieciņu sniedz mazie [aukstie] smaržīgie ^^
un zinu, ka drīz jābūt 5dienai.
un zinu, ka vajag būt garai 5dienai, bet kas tad man, muļķītei, šamo dos?

gribu bērnību. savu vai svešu, tam nav nozīmes!

kreisās rokas pirksti vēl joprojām noķepēti ar melno marķieri.
protams, joprojām salst pirsti.
turpina slāpt kā tuksnesī.
sāp mēle, bet nesaprotu kā dēļ! tas ir dīviani.



un vispār - man uz galda stāv eļļas pudele vecmammai.