rudens matos sapinies

krāsainu dvēseļu pilns rīts.
pirmo reizi te eju,
piedod, ja ātrāk nevarēju.
citreiz es nebūšu te,
citreiz es būšu ciešāk
Tavos matos sapinies....
dzirdu Tavas lapas -
tās šorīt mirst tik klusi.
un upe runā mazliet
skaļāk par nāvi.
un kaut kur dziļi, dziļi sevī
es gribu būt Tava
mirstošā lapa,
sasalt pirmajā salnā
un to nesajust.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 13:09 04.10.2007 | Atbildēt uz komentāru |
pie trešās rindiņas likās, ka būs baigi banāls pantiņš, bet tālāk lasot - sapratu pretējo. ja ierakstu varētu labot - es tev lūgtu pārdomāt trešo rindiņu, jo dzejolis būtu tīri vai tā vērts. lai gan pēc idejas sasalt nav nekā vērts ;) lai tev silts un labs rudenis, tāpat kā mums visiem!
REX | 15:46 04.10.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Husky, tu raksti dzeju!!!???
Es ģībstu!:0
Ļoti...:)Ļoti labs!
husky | 20:11 04.10.2007 | Atbildēt uz komentāru |
REX, neģībsti, lūdzu! :D
husky neraksta dzeju, es tik dažreiz no rītiem nav īsti pamodies un, ejot uz darbu nāk pratā visādas dīvainas domas. tikai torīt tās pierakstīju....
tas nebija domāts dzejolis. manuprāt dzejoli vispār grūti uzrakstīt - viņam jāatbilst visādām klišejām, jāietilpst kaut kādos rāmjos. nē, tas nav priekš manis. teiksim tā - mazliet poētisks domu birums ;)
REX | 04:18 05.10.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Nu tad lai tev biežāk birst...:D
abrakadabra | 22:30 31.10.2007 | Atbildēt uz komentāru |
ak Dievs, kā man patīk... tas ir kautkas... ļoti, ļoti labi...:)
Anonymous | 20:47 03.10.2007 | Atbildēt uz komentāru |
ir tik grūti ko pierakstīt komentāros pie dzejas rindām, liekas, ka tas ir kas tāds, tik dziļi personisks un trausls, bet vienkārši gribu pateikt, ka patīk, ka dzejolis pilns jūtu, paldies ka ļāvi ieskatīties...