Back to volley

Atkal sākās tukuma rajona čempis volejbolā! Mīļākais sporta veids, nodarbojoties ar kuru pavadīju lielāku daļu savas īsās dzīves.
Savu iemeslu dēļ nākās no šī sporta atteikties. Un katru gadu sākoties ar čempionātiem atcerēties, ka tikai pāris gadu man bija vairāk muskuļmasas, vairāk spēka, vairāk enerģijas. Tagad sežu un domāju, vai karjeras dēļ der atteikties no vaļaspriekiem, no hobbijiem... Principā no tā, kas padara mūsu dzīvi krāšņāku. Piemēram. Sež cilvēks bankā. Strādā. No rīta līdz vakaram. Un nolādē visus tos papīrus, kas viņam apkārt. Datoru, priekšnieku, kas dod tik daudz darba... Bet no sirds raujas vaļā mākslinieks. Es nerunāju par foto - sportam arī ir vajadzīgs talants, tāpat kā mākšķerēšanai... un viss, kur izpaužas cilvēka dvēsele principā var nosaukt par mākslu.
Bet es aizgāju no tēmas. Kā mūsu dzīves apstākļos var savienot 2 cilvēka natūras? Tā, kas prasa ēst un tā... sapņotāja?
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
ambey | 22:21 11.11.2007 | Atbildēt uz komentāru |
:) nu... man arī bija 5 reizes nedēļā .... tagad žēl ka nevaru būt 3 vietās vienlaikus :(
anda_anda | 22:11 27.11.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Normāli mūsu meitenes! :DD
upstart | 16:59 11.11.2007 | Atbildēt uz komentāru |
man arī volejbolam laika vairs neatliek, kagn pirms diviem gadiem 5 reizes nedēļā ņēmos, žēl, bet nu, esmu iekšā citā mākslā. :>