Dzirdēju akmeņus čukstam

Sīrijā krustnešu cietokšņus būvējot, augstas kārtas bruņinieki piepalīdzējuši palīgdarbos būvmeistaru vadībā, stiepuši un krāvuši, lai zinoši mūrnieki varētu strādāt bez kavēkļiem.

- Augsti godājamais baron, nu pagrieziet vēl to baļķa galu, vēl, vēl mazliet, tā, nu mani zeļļi var saķert un paspiest pretī, būs labi, paldies, nākošo lūdzu!
-Grāfa kungs, ja krausiet akmeņus tik tuvu nogāzei, no augstā hercoga tur apakšā paliks pāri vien slapja vieta. Sīkos vispār varat nenest, tie derēs tikai metamai mašīnai, nevis mūrim.
-Paldies, jūsu augstība, paldies, augstāk lūdzu, tā, paturiet vēl mirklīti, pacietieties, lūdzu, tūlīt puiši noķīlēs, tad varēsiet atbrīvoties.
-Zem sastatnēm uzmanīgāk, piesargiet savu svaidīto galvu!
-Mundrāk, mundrāk, augstie kungi un cienījamie meistari, šodien vēl sijas jānoenkuro! Atjās neticīgie un negaidīs, kamēr mēs te izčammāsimies!
-Pusdienāāās! Meistari un zeļļi arī sameklē karotes un stājas ap katliem, mūrnieki un akmeņkaļi pie lielā, namdari pie otra.
Ā, pārējiem arī pārtraukums līdz svilpei.