Piņķu baznīca.

Svētdiena.Sāni jau nogulēti un diena pabīdījusi pulksteņrādītājus aiz desmitiem.Kūp kafija,fonā neuzbāzīgi televizors ar kādu kultūras programmu,kaut kas par Piņķu baznīcu.Daudz nedomājot nolemju visu apskatīt pats.
Auto remontā,braucu ar velo.Patīk-tāds kluss un veselīgs transports.Veloceliņš,da ži manevri uz šosejas un iedūcas riepas, laižoties lejā pa Babītes viaduktu.Prātoju ko un kā uzņemt.......dīvaina kratīšana pārtrauc tehnoloģiskās pārdomas.Riepa!!!
Ko nu?Iet uz priekšu,varbūt tomēr atpakaļ?Līdz Piņķiem pusotrs kilometrs un interese par iecerēto ņem virsroku.
Tuvojoties baznīcai,pamanu dīvainas priedes.Dievnams redzams jau pa gabalu,stalažas.Dīvaini, bet nekur nemētājas tik ierastā remontu atribūtika.Malači,vismaz te ir kārtība.
Baznīcā strēlniekus pirms kaujām esot uzrunājis ap.pulkvedis Jukums Vācietis.Runa laikam bijusi laba jo okupanti glābušies bēgot.Arī man vēl cīkstēšanās priekšā,jāstumj klibais braucamais.
Domās šķirodams ceļmalā redzamo drazu,dodos atceļā.Mašīnā braucot to visu nevar redzēt,bet vajadzētu.