par vardēm

varbūt kādam izrasīs smaidu.....................................................................................................

Kādā pavasarī,braucot pa Kaukāza upi Kodorī,vardes mūs noveda līdz baltkvēlei.Tikko vakarā pēc sātīgām vakariņām taisījāmies uz guļu,sākās mežonīgs varžu tusiņš.Vakara ,itkā klusumā,varžu koris pārspēja pat kalnu upes radīto troksni.Neizturējis,raid īju oli ,blakus pārplūdušajā pļavā.Uz neilgu laiku iestājās klusums,tad sākās viss no jauna.Turpinot šo izklaidi,vispirms nošvilpos un tikai tad metu,it kā brīdinot lai sarga galvas jo tūlīt kaut kas lidos.Kamēr izdzisa ugunskurs vairs neko mest nevajadzēja.Nosvilpos un labu laiku iestājās klusums,vardes gaidīja lidojam kārtējo meteorītu.