without sleep there are no dreams,
without dreams we fall apart...
Laikam jau liktenim patīk dežavū. Vai arī man tas tā, tiek likts dzīvot iekš dežavū.
Viena diena.
Tik daudz atpakaļ attītu sajūtu, pilnīgi dažādos kontekstos.
Negribas sākt te sirdi kratīt un pārstāstīt kas un kā, bet tie, kas mani pazīst vismaz 3 gadus, iespējams, sapratīs, par ko ir runa. Vismaz pa daļai sapratīs.
Dzestrs rīts.
Somas, lidosta, atvadas.
Pustukša skola. Mācības.
Kojas. Mācības, telefona zvans. Ne pārāk viegla sajūta. Atkal mācos.
Vakars. Kārtis, derības, uzvara un zaudējums. Uzvara izbaudīta, zaudējumu atstrādāšu citrreiz :)
Un tam visam bonusā vesel virkne dažādu sajūtu, piemaisījumu, piedevu un sālījuma.
...es negaidu daudz no tiem, kas man ir apkārt. tikai godīgu attieksmi un nopietnu pieeju lietām, kas IR svarīgas. Un neciešu mānīt sevi uin citus. Laikam jau esmu pārāk cinisks, laikam jau nav man to rozā briļļu, vai tās pamazām krīt. Sanāk sāpināt citus, jā. Nav patīkama sajūta, tātad, sadists laikam neesmu... Vismaz tas priecē.
Bet, vienu gan gribu teikt - kad cilvēks nonāk īstās nepatikšanās, kad jāpārskata visa vērtību skala, tad rodas spēja objektīvāk novērtēt visu to, kas notiek ikdienā. Un uztvert vieglāk, nestresot par sīkumiem un nepiesaukt pasaules galu ikreiz, kad paliec viens aukstā istabā zem aukstas segas.
Jo, tikai problēmās līdz ausīm esot, tu saproti, cik toreiz taču bija labi.
Dežavū. Atkal. Viens aiz otra. Pasmaidu. Vairs neprotu rakstīt, rakstīt tā, kā agrāk. Palasu vecos gabalus, jā, joprojām atceros visas sajūtas, emocijas, murgus un kadrus acu priekšā, kas neatstājās, kamēr nebiju tos uzraksījis.
Ar foto ir savādāk. Galvā sēž vairāki kadri. Bildes, kurās katru sīkumu redzu jau tagad, kur atliek tikai salikt visu pa plauktiņiem, salikt gaismas un nospiest slēdzi. bet tas laikam nekad netiks izdarīts. Jo tad šie kadri mani atstās, un nebūs vairs kam pieķerties, par ko sapņot.
Es labāk banaļņikus. Puķītes, kociņus, kaķīšus. Vai tad ir jēga ielikt sevi, savas emocijas un pārdomas, ja pēc tam tas aizies prom? Labāk ne. Turklāt tie kadri... Joprojām bez sarkanās krāsas, joprojām bez pozitīvisma. Tikai šoreiz ne grausti, nu, ne ēkas. Bet grausti kā cilvēki - čaulas, paliekas. Drūmi, vienvārdsakot.
Bet šodien, tas ir, nu jau vakar, gar acīm nozibēja dokumentālā filma "es. 3 svaigākie gadi."
Kā man reiz teica kāds liels cilvēks - man nepatīk vārds "problēmas". Ir tikai dienaskārtības jautājumi.
Un tāpat nav bezizejas situācijas. Ir tikai neērti risinājumi. /he, klišejiski, ne?/
Ja būtu iespēja nodzīvot dzīvi vēlreiz... Es laikam nemainītu ne dienu, ne mirkli, ne lēmumu. Ilgtermiņā visam ir sava vieta, savs laiks un pamatojums.
Un vēl.
Agrāk teicu, ka man patīk likt cilvēkiem man blakus domāt.
Tagad... Neredzu tam jēgu. Cilvēki, kad sāk domāt, vienalga visu griež tikai caur vienu vienīgu prizmu. Bet man nav tiesību to apstrīdēt un nosodīt. Netiesā, un tu netapsi tiesāts, vai ne? VAI NE? Sakiet, ka tā... Sakiet, ka netiesāšana ir pietiekams nosacījums netikšanai tiesātam...
Sakiet, ka laiks dziedē visu, atkārtojiet to kā veca plate. Un tad piešaujiet frāzi - Tāda ir dzīve. Un tad atkal visu no gala, un tad frāzi - bet tev nav tādam jābūt, tu vari visu mainīt. Tad pauzi. Un histēriskus smieklus. Dzīves simfonija? Iespējams...
Un ko TU tagad gribi no manis? Patiesību? Stāstu? Piedod, nē. Iedod aizsmēķēt, kaut solījos tai drazai klāt neskarties. Iedod. Paldies. Redzi, kā es salaužu cigareti? Pirkstos, sadrupinu sīki jo sīki. Kāpēc? Lai tu izsmēķētu par vienu mazāk. Nedusmojies. Nedomā par to, ka es izniekoju tavu mantu, domā par to, ka uzdāvināju tev papildus 5 minūtes. Bet varūt tikai man liekas, ka uzdāvināju, varbūt patiesībā nolēmu papildus ciešanu minūtei... Jā, varbūt tomēr dusmojies. Redzi, arī es nedomāju par visu uzreiz, bet tikai fragmentos.
Kas to lai zina, kā aiziesim. kad aiziesim. bet aiziesim. Un ko atstāšim pēc sevis? naudu? māju? mašīnas līzingu? četras hipotēkas? Vai bērni sacīs paldies, vai vainagu uz bērēm atsūtīs ar kurjeru? nezinu. Un labi, ka tā, teikšu atklāti.
Visa kā sakrājies daudz par daudz.
Ja izlasīji līdz galam, malacis.
Ja mēģināji saprast - labi. Ja saprati - žēl man tevis, būs daudz par ko padomāt.
ja nesaprati - nav vērts, esmu tikai kārtējais seklais tipiņš, kam šķiet, ka ir unikāls. HA.
Kam TU tici?
Vai pasaule ir apaļa? vai esi to redzējis, vai zini to tādēļ, ka TĀ TEV TEICA?
cik gan viegli ir nograut ekonomiku jebkur. Pietiek tikai regulāri rediģēt statistiku, datus mazliet pagrozīt, un viss būs pa pieskari pārskatāmu desmitgažu laikā. Un nebūs pat jāspridzina kredītkaršu kompāniju ēkas. Kas ir, Tailer, neienāca prātā? :D
Tas pats ar visu citu.
Kas pateiks, kas no modernās izglītības programmas ir, un kas nav propaganda? m? TU? Tu ņemsies vilkt robežu? Uz kāda pamata? Savām zināšanām un izpratnes? Un kā tu vari ticēt tām? nevari taču... nav iespējams pieņemt, ka visa informācija ir melīga, un tu vienīgais to apzinies. Arī tā ir informācija, un arī tai jābūt melīgai. Tātad, informācijai jābūt patiesai. bet visa informācija taču ir melīga...
Gribat atvērt prātu? Saprast lietas, ko ikdienā palaižam garām? Lūdzu. nelasiet avīzes, neskatieties TV. Distancējieties no informācijas, kas tiek dota, un tās vietā ņemiet citu. Pēc savas izvēles. Kaut studējiet tauriņa spārnu uzbūvi...
Pasaulē nav daudz unikālu mehānismu. Pastāv dažas pamatsakarības un mijiedarbības, bet mainās to mērogs un darbības līmenis.
bet enerģijas, vielas un naudas nezūdamības likums gan ir sasodīti patiess.
nekas nerodas no nekā, un nevar nekur nepalikt.
Vai piekrīti?
Un vispār. Ko tu klausies manī, 21-gadīgā zaļgurķī? Ej, bildē. Un pacenties, uztaisi labi tos pāris kadrus, kas man galvā sēž, es zinu, ka idejas ir tepat vien gaisā, un tās noķert nav grūti. Un tad atnākšu es, ielikšu 555, un pasmaidīšu.
Arlabunakti!
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 09:52 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
bet enerģijas, vielas un naudas nezūdamības likums gan ir sasodīti patiess.
nekas nerodas no nekā, un nevar nekur nepalikt.
Vai piekrīti?
Ne tikai fiziskajā pasaulē.Cilvēka prātā notiek līdzīgas lietas.Ir kaut kāds zināšanu apjoms,kurš vienkārši ir ,un vēl ir attieksme pret apkārt notiekošo.Tad nu,pēc maniem novērojumiem tieši šī attieksme ir baigi neuzticama lieta,kura var sagādāt milzum daudz raižu.
Vienkāršosim.Tāds banāls piemērs: ir piemēram cilvēks,kurš ir izmests no kādas skolas+ieberzies naudas parādos+pametusi meitene.Sūdīgāk nevar būt,(var jau vēl saslimt),tad nu staigā tāds nelaimes čupa,domas melnas ,bezcerība, psc.Tiklīdz izdodas izvest viņu no situcijas apceres(kura var iet pa apli bezgalīgi) ,un pavirzīt uz racionālu patreizējās situācijas risināšanas virzienu,šī paša cilvēka pašsajūta daudzkārt uzlabojas,kā rezultātā rodas arī risinājumi.Man domāt tur slēpjas arī reliģijas spēks,mainīt cilvēku attieksmi pret apkārt notiekošo.Tā var reāli uzlabot dzīves kvalitāti,nemainot apkārtējo pašauli.
Un vispār. Ko tu klausies manī, 21-gadīgā zaļgurķī? Ieklausīties der ,savulaik dēlēns sešu ,septiņu gadu vecumā meta arā vienu otru domu,kura bij prātīgāka par sūro veču ļerkstēšanu.
Piedo ,ja koments garām tēmai,bet tā sanāca...:)
Kinasts | 10:28 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
smuki uzrakstīji .. jaunības maksimālisma pārdomas. Pazīstami. Nu varbūt ne maksimālisma, bet jauniešu gan.
Un tas, ka pašlaik pastāvošā izglītības sistēma, kas mums liek atvemt info, galīgi sucks - tas tiesa.
cenz | 11:00 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
"Sakiet, ka netiesāšana ir pietiekams nosacījums netikšanai tiesātam... '
Iespējams, ka pietiekams...es te nedēļu atpakaļ mocījos ar sevi ...nenosodi, nenovēli sliktu, bet kāpēc var darīt pāri man, vai tiešām man būtu jānolaiž ausis ar domu, gan jau viņiem atmaksāsies...nespēju novaldīties, un man pāri darītāji saņēma no manis tos sliktos vēlējumus...nepagāja ne nedēļa, kad manā dzīvē iestājās neveiksmju strīpa, viena pēc otras...sakiet vai sakritība...vai tomēr vajadzēja pieturēties pie "netiesā, un tu netapsi tiesāts"?
karamellle | 11:25 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
cenz --> man ziemassveetkos uznaaca taa sajuuta un mociishanaas pashai ar sevi - nenosodi, nedusmojies, nenoveeli sliktu utt. utj. bet man tas nekaadi nesanaaca - palika tikai domu liimenii, jo galvaa vislaik shaudiijaas nododoshaas domas par to "kaapeec man var dariit paari??" nav man nekas veel naacis atpakalj .. varbuut taapeec, ka nenoveeleeju ljaunu, nenosodiiju, bet speeju tikai dusmoties pati uz sevi un uz citiem, speeju buut patiesa un turpinaat teikt visu ko domaaju, nepadomaadama par to, vai otram saapees vai nee!
versatile --> rindkopa par cigareti, 5min, domaashanu par otru un dusmoshanos .. lika pasmaidiit un jaa .. es nedusmotos :)
kam es ticu? dazjaam lietaam, ko visi tik ljoti stuurgalviigi apgalvo, bet paarsvaraa tam, ko esmu ienjeemusi galvaa un to nevarees mainiit citu viedoklis.
un vispaar - forshi klausiities veelvienaa zaljgurkjii no 21.gs. taadaa pashaa, kaa es :)
Anonymous | 11:49 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
citus tiesaat .... ar kadaam tiesiibaam? to NEDRIIXT dariit! JO ..... katram ur sava taisniiba, mees visi esam subjekti ar savu dziivi un savaam domaam un savu patiesiibu. Es dziivoju peec principa - citus nenosodu un nemaacu dziivot peec maniem principiem, kameer nekaapj uz manaam (tieshi manaam) varzhaciim :-)
Cenz, taa nav ausu nolaishana - nenosodot paaridariitaaju un neveelot vinjam sliktu. Taa riikojas ciklveeki ar augstaaku gariigumu! UN tas, ka paridaritaajam tas atmaksaasies arii bez tavas piepuules - tas ir VIENNOZIIMIIGI ... Es par to ne vienreiz vien esmu parliecinaajusies ...
Kinasts | 12:31 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
bet kā ir tajā situācijā, kad tevi kāds nosoda, jo it kā esi nodarījis pāri, laigan tev tā neliekas un tagad tas pirmais ar savu nosodīšanu dara tev pāri?
atbilde - abpusēja ignorance un miers?
Anonymous | 12:54 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
smags temats, labāk to necilāt...
Darām mēs pāri visi, bez izņēmuma, jo neviens te nav svētais, bet ja nevar vienoties, piedot, tad kāda jēga ko turpināt, tad jau tiešām ignorance un miers...
Bet es nevaru lepoties a to burvīgi gaisīgo, šeit dažiem piemītošo īpašību netiesāt un netiesātai, nenosdīt un nenosodītai būt. Pārāk aktīvs prāta tips, lai tā...uz reiz mierīgi ar visu samierinātos un pieņemtu bez rāmjiem. Un jā, es zinu kā ir tad,kā Kinasts saka, kad kādu tiesāju, bet šis kāds nav nekur vainīgs... Tā ir nesaprašanās galīgā robeža.
Bet svarīgākais jau, manuprāt, ir jautājums, ko darīt tad ar to atzīto vainu?
karamellle | 12:59 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Belladonna, es neticu, ka kaads tieshaam ir tik nevainiigi gaisiigs bez shiim iipashiibaam :)
nu es nevaru palikt atbildi paraadaa .. vnk neesmu tik apdomiigs un praatiigs cilveeks..
cenz | 13:20 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
tad, kad mani nervi ārdas no man izdarītās pārestības, (labi, ka tā nenotiek bieži) manī mostas šis nelietīgais tiesnesis, un to nespēj noturēt nekādas bremzes, nekādas zināmas dzīves patiesības...lai gan pēc dabas esmu analītiķis un vienmēr cenšos iejusties otrās puses ādā, saprast kāpēc tā viņš(-a, -i), bet reizēm es nespēju izprast nu kāpēc, kāpēc viņš(-a, -i)nesaprot kā tā nav labi darīt, nu nedariet otram to, kas pašam nemaz nepatiktu!
Anonymous | 13:27 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:) varu būt prātīga, varu būt apdomīga, bet ne jau jūtās...Tev jau ar laikam tā pat...Un vēl daudziem...
Uguns radījumiem,kas var aiz neapdomības sastrādāt crime...Nē es nemaz nevaru, bet neteiktu ka par to nav domāts...
m, Karamellle, kā gulēji, es tik skaistu sapni redzēju....Nu vnk pasakainu...:)
Cerams, ka raksta autors neapvainosies par šo oftopic...
versatile | 13:30 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Belladonna, pat ljoti topic :)
prieks lasiit. tatad, neesmu velti drukajis sho palagu. patikami! :)
Anonymous | 13:39 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:)Abpusēji, Versatile!
hm... man te tagad sagribējās par tiem noziegumiem pajautāt...Vai esat izjutuši vēlmi nogalināt, aiz pārestības, aiz sāpēm, aiz nespēka...
Vai esat sajutuši sevī mostamies zvēru?
Man šķiet, ka mans zvērs ir atmodināts. Un gatavs par sevi pastāvēt...Ceru, ka godīgs, ceru, ka taisns un ceru, ka patiesi stiprs un tur, kur vajag žēlsirdīgs, ir šis mans un arī Jūsu zvērs...:)
versatile | 13:45 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Belladonna, jā.
Ir bijusi tāda sajūta.
Sagaidīt vēlā, lietainā vakarā iznākam cilvēku no ēkas
Iet no muguras
pasaukt vārdā
redzēt pārsteigumu
trīs reizes izšaut.
Zinu, ka to varētu, šaut protu, agrāk, kad redze bija labāka, bija arī diplomi.
toreiz apspiedu.
Bet sajūta ir pretīga.
Tā sajūta toreiz bija vienīgais iemesls, kādēļ sev neuzdāvināju 21. dzimšanas dienā ieroci. Toreiz labāk aizbraucu nelielā ceļojumā par to $.
cenz | 13:49 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Belladonna, pārnestā vai tiešā nozīmē nogalināt?
Bet zvērs, jā tāds manī ir reizēm modies...taču tad es gribētu, lai man būtu kārtīgs krampis rokā un vienkārši ,elemantāri sadot pa muti :))), bet nogalināt, nē, nē, tas nav iespējams, fiziski noteikti nē...kā pēc tam dzīvot tālāk, kad zvērs atkal būs aizmidzis :)
versatile | 13:53 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
cik nu ir redzets un dzirdets, tas zvers pec tam neaizmieg.
vai nu saplosa pats sevi
vai turpina plosiit citus. gan tieshi, gan parnesti.
jaatceras tikai viena doma - "nav cilveka, nav problemas" ir ljoooti shaurs skatijums uz lietam. Un nekada gadijuma nedrikst tikt universali pielietots, jo aiz problemas punktu neliek, liek komatu, un sak uzskaitijumu: ", ja..."
Anonymous | 13:57 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ierocis, šaujamais man nav bijis prātā...vispār nekādas konkrētas domas kā...vnk ar rokām,ar nagiem un tā... bet uz šo brīdi man nav īsti tāda cilvēka, kuru tik ļoti nemīlēt vai vainot, ka vēlēties redzēt pārsteigumu tā sejā...tādā veidā.Tik skaidri to nekad neesmu iztēlojusies...Njā, kaut kā man nesagādātu prieku tā pārsteigt to traucēkli vai pāridarītāju, domāju, ka tas cilvēks vispār nesaprastu, kas notiek, par ko tā... Lai jau dzīvo, lai visi dzīvo...Pietiek ar šo sajūtu... man ir tik daudz spēka par to padomāt un to nedarīt.
Daudz jaukāk ir skatīties sev patīkamā virzienā.
Bet vienu es zinu, nevienam, tā pat vien, pari darīt man,netiks turpmāk ļauts...Vajadzēs, atradīsies arī ierocis, no sākuma gan vēl šaut tad jāiemācās...
Bet agrāk bija duēļi...Liktens izšķīra...gods bij par visu svarīgāks...dažiem.
versatile | 14:02 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
eh, visas taas mukjiibas.
tagad atceros ar smaidu visu to marazmu.
maksimalisms, bljin.
un visu laiku liekas, ka nu jau tas ir cauri, nu jau normala dzive. a nekaa :D
Anonymous | 14:11 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:) Vismaz ir ko atcerēties un te jau tik mēs ar Tevi tā godīgi atklājamies, bet normāli ļauži jau šīs savas domiņas slēpj...:)
Piedod, ka es Tevi ar atķeksēju pie outsideriskajiem, es par savu un citu esību mazliet nost, sasodīti priecājos. Ja Tev nepatīk, tad atvainojos.:)
Jā, es tik tagad sapratu, ka mans iestarpinājums par sapni bij tieši zem šī raksta nosaukuma liekams...:) Ar visām 4ām, gulēt un sapņot ir pozitīvākais, kas ar cilveku var notikt, reālajā dzīvē...nedmāju,ka šis mans sapnis varētu piepildīties...Un arī citi labie, un citi pat murgainie!:)
versatile | 14:14 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Belladonna, kas tad nu es par austaideri, vel pavisam nedaudz, un uz darbu ikdiena uzvalkaa staigashu. jau staigaju, bet ne katru dienu...
pretrunas? jaa. bet kaa no tam izbegt?
Anonymous | 14:18 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nogalēt??? Jā. Ilgi nedomājot.Sargājot upura(bērns ) dzīvību.Sajūta reti riebīga,bet ir drošāk dzīvot,zinot ,ka ja nedod Dievs,vajadzēs-varēsi...
Dīvaini,ka par to kādam rodas vēlme runāt-tātad naff gadījies...
versatile | 14:20 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Rlands66, tieshi taa. sargajot tos, kas ir tuvaaki par sevi. "Sajūta reti riebīga,bet ir drošāk dzīvot,zinot ,ka ja nedod Dievs,vajadzēs-varēsi... "
vel nav gadijies. Paldies Dievam...
Anonymous | 14:20 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
es arī, tūlīt būšu tipisks klerks, bet tas nenozīmē, ka: iekšēji taisos mainīties, darbs ir darbs...Zvēram ēst ar vajag...Un pratīšu gana labi izlikties, cerams sevi nepazaudējot, šajā teātrītī...:)
Bet tad nākšu mājās un brīvajā laikā, kas man var ko aizliegt...:)
Kas par pretrunām?
Nekādas pretī runāšanas...:D
karamellle | 14:38 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
jaa, es pie tiem uguns radiijumiem ..
Belladonna, guleeju briesmiigi, jo biju izdziivota no savas gultas un par sapnjiem - kaadi veel sapnji!!!
un paskat tik - kameer nebiju blogaa te jau par nogaleeshanu .. nee tik traki ar mani nav bijis, bet kaadam izskraapeet acis - tas pavisam reaali, un ne aiz apvainojuma, bet aiz dusmaam, kaa var aiztikt un skatiities uz to, kas aciimredzami nav tavs!!!
Anonymous | 14:57 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Karamellle...mums nekas tā īsti nepieder,izņemot to, kas ar mums notiek...
Un man šķiet, ka ar citiem tomēr vēl trakāk notiekas, ja kaut vai šo klipiņu paskatās, nezinu kā Jums gan patiks,muzikālās gaumes jau dažādas...
www.youtube.com...
Anonymous | 14:58 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Kinasts, ja kaads mani nosoda, bet man taa neliekas ... jaa - aizdomaajos, BET .... ja tieshaam nejuutos vainiiga ... tad meegjinu to otram pateikt, bet ja nesaprot - pac vainiigs ... nemokos ar sirdsapzinju ... taa jau ir taa otra cilveeka probleema... saskatiit neesosho ... un vinjam daudz vairaak jaapadomaa ...
karamellle | 18:53 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
nu tas meedz sagaadaat nelielu vilshanos, bet zinu, zinu, ka mums pieder tikai muusu domas, muusu riiciiba un ja paveicaas - mees pashi.. :)
Anonymous | 19:00 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:)
Anonymous | 02:14 05.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Viss labāk man patika no vietas...Un vēl...
Labi Tev sanācis uzrakstīt...
Piekrītu!
Noslēguma frāze bija lieka...:)