NOžēlojami...

Eliks | 09:46 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

- radošā krīze
- citas prioritātes
- cita domāšana
- paškritika

pasvītro pareizo :)

jautājums ir vai tu GRIBI, lai būtu savādāk?
ja jā, tad viss būs labi :) atnāks vaļā,
ja nē - tad priekškam? :)

inini | 09:56 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

laikam vienkarsi dzives krize...radosa ne..dzives....kaut kada begsana no sevis un no ta, kas man ir... nevis begsana pec ka labaka, bet vienkarsi begsana nezinama virziena....
tiesi saja bridi GRIBU, un ne savadak, bet atpakal VECO....

Droperidol | 10:00 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

vislabākā bēgšana ir nevis kaut ko (vai neko) nedarot, bet gan kaut ko darot un radot.
Ja ne foto - tad kaut ko citu, jo apdāvināts cilvēks visbiežāk var izpausties vairākos veidos:)

kasparsf | 10:05 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Gigabaits nav rādītājs, neuztraucies!

Anonymous | 10:10 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Dzīve jau kā vilciens... Cilvēks var skriet, rāpot, ārdīties, raudāt, smieties, domīgs apcerēt notikumus, lidot, bet...vilciens brauc... Un nez vai tā ir bēgšana no tā, kas ir.. Cilvēkam vienmēr ir tikai tas, ko viņš grib un ko vajag. Tuvāk sev. Tas saucas, Notieku tuvāk sev.

inini | 10:16 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Kaut kad, apmeram pirms pus gada-es sapratu, ka vairs nedzivoju mirklim, bet fotografijai-nemitiga kadresana, ja fotoaparats nav lidzi, brivdienu pavadisana fotografejot, ka citi atpusas, esot kopa ar gimeni, fotografet, ka sie atpusas, saulojoties pie juras, fotografet, ka citi to dara, skatoties saulrietu regulejot ekspoziciju, esot svetkos-apskatities kas isti tur notika, tik kad bildes ieladetas datora.Un ari taja bridi, kad to sapratu sajutos nozelojami, un pirmoreiz braucot atpusties-nepanemu lidzi fotosomu-ta bija smaga diena, jo kaut kas truka. bet tad es IERAUDZIJU saulrietu-ar savam acim!!! un to sajutot, es ar vien biezak un biezak fotosomu atstaju majas. nodaliju-darbu no dzives.hm, bet sobrid es ta sezu un domaju-ka ta fotosoma tac ir dala no manas dzives ari , ja neesmu darba.vai var but, ka mani lidz sim stavoklim novedusas garlaicigas reportazas, pasakumu iemuzinasana-nevis stradasana preks sevis, bet preks citiem un sava maka???
esot Italija, es atkal skatijos-mana galva ir TAAAADI kadri, TAAADAS bildes...sobrid mazliet zel...bet sajutu pamostoties liela gulta, sopgulistaba no ta, ka acis spid saule un atverot logu preti kalni un baznica atkal sak zvanit...laikam ir labi..reizem sajust ar SEVI, nevis ar fotokameru....

Eliks | 10:27 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

vai sajust ar SEVI caur kameru :)

Anonymous | 10:36 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

mm zinu, ka ne pa teemu iisti, bet piebildiishu, ka Tev ir diezgan laba galerija, jaatziist!!!

MartinK | 11:56 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Es no kameras atvadījos tad, kad sapratu, ka tā patiesībā traucē ... visu laiku galvā doma, vai vajadzēja ņemt līdzi kameru, ja kamera ir līdzi, tad vai tagad viņu vilkt ārā, vai vajag bildēt tagad, vai mazliet vēlāk... kaut kā sapratu, ka tas nav priekš manis, man pietiek ar labām atmiņām, par iztēles trūkumu nesūdzos...

Anonymous | 12:28 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

domaajams ka taa ir kaada atiistiibas faaze... man ir stipri liidziigi... tik nav nekaadas nozheelas vai sevis shaustiishanas prieka... .

inini | 12:35 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

A zin, Marin...tavas izstades atklasana es klausijos ko tu teici.... zinama mera tiesi tai bridi es sajutu, ka loti, loti vajag iemacities skatities, saglabat visu atmina.nemacesu atkartot ko teici, bet.... IR! :)

Anonymous | 12:37 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

ceru ka nesmu tevi negatiivi ietekmeejis ;)

briedis | 12:38 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

iedomājos, moš eksistē tāds ārzemju fotoklubs?
Pamēģināju: www.photoclubs.com
Nožēloju, ka mēģināju..

Anonymous | 12:41 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

breidi... aaarpraacccc

inini | 12:51 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

nEEE, tu pozitivi mani iespaidoji.
:)
Viens ir parzinat tehniku, apstradi, bet otrs sadzirdet visa teiktaja kaut ko, kas liek saprast-ir labi.par spiti nezinasanai ir labi.
Ari, kad klausos Varī-reizem samiedzu pieri, jo neka nesaprotu-tik daudz vel jamacas, bet galu gala vins pasaka kaut ko tadu-uz sajutam balstitu.tai bridi es apzinos kas esmu, ko velos...
Labi, ka ir tresdienas pecpusdiena. sanaksanas diena. :)

inini | 12:53 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

briedi... :D :D :D :D :D

Bizarre | 13:40 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Visu nelasīju! PAt vispār nevienu komentāru neizlasīju! BET!!!
Laikam iekš Foto&Video kaut kādā numurā bija par to bildēšanu ceļojumos! Varbūt arī kā akcija diena bez fotoaparāta. Bet, īsumā sakot, NAFIG bildēt ceļojumos - sevi tur, to tā utt utml. Jēga tāda, ka tik bildē un bildē, bet NEKO no tā skaistuma neierauga, t.i., neizbauda klātienē! :)
Tā ka nav ko iespringt par nieka(?!) 2 GB!

devotion | 14:57 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

briedi, tu gribēji teikt,
nevienu mirkli nenožēloji ka pamēģināji ? :D

Kalnux | 15:48 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Varbūr par daudz bildē priekš citiem?
Dažreiz ir tā ka negribās neko fotogrāfēt,bet tad atkal "atiet" un atkal viss štokos :))
P.s. Šodien trešdiena :P :)

inini | 16:04 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

beidzot tresdiena.. :D

AliseKOko | 16:40 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

viss ir paarejoshs,ka teicis viens sens gudrs onka"Viss pluust"
ja tā lieta tiesham ir dzilji Tevi tā nekad neizudiis,varbut uz britinju tikai liesminja piedzisiis,bet ja ne tad ne..!
Lai veicas sevis meklejumos un izzinashana :]
ir iets cauri vairak un vairak sadiem klusajiem periodiem,taka neviens no ta nemirst,vismaz parak lielaa meraa... :]

Krisjanis | 17:08 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Ir patīkami kad fotosoma nespiež plecu :)

AliseKOko | 17:22 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

ka nu kurshs uz to raugaas,ir brizi kad vinju nejut,jo ta ir dalja iz Tevis pasha ;]

ZG | 18:47 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Viss notiek cikliski, ir brīži kad gribas fotografēt, ir brīži kad negribas nemaz un nevajag.
Tāpēc neesmu saskumis, ka nav ar foto nauda jāpelna, jo kā saka – amatieris bildē kad vēlas, profs – kad vajag (neprasot vai grib).. Bet ar ceļojumiem ir visādi – biju Taizemē nesen, atgriezos un secināju, ka ir bijušas dienas, kurās ir iegūti 2..3 kadri :D Tātad nav bijusi vēlme knipsēt.. gadās. Kad tika iegūti „labāki” kadri – nemāku spriest.

Anonymous | 20:37 09.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Bēgšana? Varbūt ir kādi jautājumi, kas Tevi visu laiku nodarbina, bet Tu nevēlies uz tiem atbildēt, jo atbildes varētu būt skarbas un sāpīgas. Varbūt tā ir bēgšana no šiem jautājumiem. Vai vispār tie ir jautājumi, tas laikam Tev pašai ir jāsaprot. Varbūt kaut kas cits. Man pirms kāda laika sanāca interesanta saruna ar kādu fotogrāfu un viens no ieteikumiem bija (gadījumā ja ir kaut kāda nepatika, krīze vai vienalga kā to sauc - lielas turbulences) - mēģināt šķetināt atpakaļ un atcerēties tos notikumus un it sevišķi cilvēkus, kas ir bijuši pirms šī it kā lūzuma brīža. Un it sevišķi apdomāt to, ko viņi Tev ir teikuši. Kas vēl ir svarīgi - ka ģimenē Tavi tuvākie cilvēki atbalsta un interesējas par Taviem panākumiem. It seviški fotopriekiem. Kas vēl? Kas ir Tavs spēka vai iedvesmas avots? Kas? Ticība? Mērķis? Kaut kas cits? Atrodi to un noturi. Mūsu spēki izsīkst, bet nepeciešams, lai tie atkal rodas. Nu tā - ātri rakstot un nepārlasot. Varbūt noder. Degunu gaisā, kameru plecā un aiziet. :)

chirkainais | 09:50 10.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

...kaut kas ārkārtīgi pazīstams... dažreiz risinājums un atbilde nāk pēkšņi... gadās, ka nostrādā bailes no kaut kādas situācijas risināšanas un cenšamies aizmālēt sev acis... manas esošās fotokrīzes pamatā ir kaut kas pavisam nesaistīts ar fotografēšanu... neuzdodu sev jautājumus, bet visa tehnika salikta somā, ja nu pēkšņi IR!... par laimi, var vēl zīmēt, līmēt, rakstīt, lasīt, skatīties, elpot, sajust... viss pašu rokās... šeit un tagad... :)

AliseKOko | 11:54 10.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

+chirkainais :]

dizels | 20:28 15.01.2008 | Atbildēt uz komentāru |

laika apstākļi ari nekādi, ne vasaras gaismas un krāsas, ne zienas kupenas un apsnigušie koki - nekā.