Bubble-Gum

Ak, dieniņ, kā tik kādreiz necūkojās ar košļenēm...

Ak, dieniņ, kā tik kādreiz necūkojās ar košļenēm...
Tik vien jau bija kā īrisa končām līdzīgā klucīša formā piparmētru kožamgumija ar zaļu trīsstūrīti uz papīrīša... Un KALEV ražotās plāksnītes, bet tās jau ar ne katru reizi dabūjamas. Dažreiz kāds tētis kādam atveda košļenes no ārzemju ceļojuma, citam papucītis bija jūrnieks, citam mammai kāds blats kādā bodē...
Ja tev kabatā bija kāds WRIGLEYS visa sēta uz tevi skatījās kā uz Dievu un stājās rindā, lai pakošļātu tavu kožamgumiju...
Košļeni parasti neizspļāva, bet atstāja uz nakts skapīša lai nākamajā rītā atgrieztos garša. Dažiem palaimējās un viņi tika pie burbuļgumijas un, atšķirībā no parastās košļenes košļātājiem, viņi nu varēja pūst burbuļus! Tikai viena nelaime, reti kura košļene bija krāsaina, bet tas tikai veicināja radošo domu lidojumu.
Atlika tikai košļenē iekošļāt kāda krāsainā zīmuļa grafītu un lieta darīta! Košļenes visdažādākajās krāsās!
Tad parādījās DONALDENES. Tās bija kaut kur poļos vai čehos ražotas burbuļgumijas, ar Donaldu Daku uz papīrīša un iekšā bija vēl viens papīrītis ar mazu Disneja varoņu komiksiņu. Tos varēja tirgot atsevišķi no košļenēm.
Uzņēmīgākie pamanījās no šī absurda iedzīvoties itin labā naudiņā, ka sanāca gan audiokasetēm, gan Turbo-jostiņām, gan pulksteņiem ar melodijām... Ārprāts, kas tik kādreiz nebija deficīts!!! Dažus šajā biznesā pieķēra un tad nācās nākt uz skolu ar vecākiem, atgriezt ietirgoto un vēl drebēt par to, lai tik no skolas neizmet...
Trakas lietas kādreiz notika ap košļenēm...