Sapnis.
Manu sirdi sedz melni mākoņi,
Kaut patiesībā tie dzīves sīkumi.
Es dienas gaismas vairs negribu.
Savu dzīvi naktī izdzīvoj
Kaut tā mani smacē un moka.
Sapnis balts mani modināja,
Tie jaunas dienas saules stari aicināja.
Man kājas pelēkzaļas zeķes kutināja
Un galvu domas reibināj
Es pazudis sevī.
Kaut ceļu atrastu.
Pie malas pieķertu
Un jaunu dzīvi turpināt
Ai
Vien baltzilu sapni aizskartu.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 00:59 07.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
itka velk uz atskanjam, bet tomer nav...
lai arii kaa buutu, interesants vardu savirknejums dzejas pantmera!!:)
AliseKOko | 12:38 07.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
aizkjeros sur tur, bet no sikumiem jau sastav lielas lietas ;)
zandymama | 14:14 07.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Patika, jo atbilsto
ewelly | 14:35 07.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
...Tie jaunas dienas saules stari aicināja
ska
Anonymous | 22:16 06.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Tas jālasa kā literārs darbs ,vai vēl sliktāk!?