kad beigas ir beigas

ik visam ir savs laiks un vieta, nākt un iet!
"Cilvēki ir ceļa zīmes mūsu ceļa"
Autobuss kā vienmēr kavē, par brīnumu darba dienai lielāko ceļa daļu pavadīju bez cilvēkiem. Galva pret stiklu atspiedusies kratās pa burvīgajiem latvju ceļiem radot pāris punus, kurus nejutu. Solis drīz jau dodas cauri kara laukam. Negribu izmantot liftu un dodos līdz pašam galam lēni tipinot. Durvis atveras un skatam paveras miroņu acis. Sāpīgs smaids tiek raidīts uz laika mocekli. Rokas rokās saņēmušās. Dzīvība un nāve viena otrā raugās. Savā prātā izspēlēju atmiņu kadrus un runāju pilnīgākās muļķības, lai aizpildītu telpu. Tad uz minūti, kas bija stunda parastajiem cilvēkiem, bet mūžība viņam sēdēju klusu un glaudīju retos matus un kaulus. Tik daudz gribējās teikt, kliegt un spļaut. Asaras kaut kur iesprūdušas klusēja un kamols kaklā savēlās. Galva pieglaudās mīļotā cilvēka krūtij un centās paslēpt sāpes, kas sagrieza sirdi. Visi zināja savu nolemtību, bet tika pumpēti un baroti. Neizpratne par šo sadismu un nehumānismu nogalināja. Nezinu cik bija laiks, bet tumsa jau sedza telpu. Kājas notirpušas, acis sastingušas, rokas aukstas un sirds pamirusi. Likās, ka mani var guldīt blakām, jo atšķirības nebūs! Pārmetumi par katru izdzerto glāzi vīna, nopīpēto cigareti, negulēto nakti vai slikto vārdu uzbruka enerģiski saprāta vadīti. Atdotu daļu sevis, lai atkal redzētu tevi sev blakām un runājam. Atdotu daudz, lai nebūtu jācieš tev! Jo kad ciet tu ciešu es! Drebuļi intensīvi sāka raustīt miesas prasot pēc morfija. Pēkšņs uzrāviens un aiz durvīm sabruku asaru lietū. Šeit aizmirsās manieres atvadīties, un to vairs neviens jau sen nepamanīja. Sirds klapēja kā negudra un gaiss aptrūkās, kājas smagas, bet izeju acis meklē izmisīgi. Bālu stāju izlien tēls beidzot laukā un iet, iet neatskatoties, tikai uz priekšu. Kilometrs pēc kilometra, domu nav, tukšs, vēss skatiens gar zemi vazājās. Mašīnas traucās garām atgādinot cilvēka nespēju noteikt savu dzīves laiku. Pieslienos metāla sētai un veros augšup uz zvana torņiem un meklēju Dieva zīmes. Muļķīgi ,bet fakts. Pārmetu krustu, noskūpstu rožukroni un aizpīpēju cigareti skaitot tēvreizi. Ak, es ķeceris un neģēlis bļauj iekša, bet man nav spēka atbildēt, man nav spēka čukst sāpes. Apzināti izslēdzās telefons un gājiens turpinās. Pazīstamās ielas liekās tik svešas un aukstas. Ap pusnakti atveru mājas durvis un nokrītu saķerot galvu. Es vairs nelūdzu, nekliedzu, nedomāju tikai straumes kož seju un acis. Pēc nenoteikta laika apzinos, ka mani neviens nav pat meklējis un sajūtas vēl nožēlojamākas. Ne tikai viņš tur ir viens, bet es arī un gribās nomirt kopā ar viņu šo mēness.
youtube.com...
www.youtube.com...
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
AliseKOko | 01:31 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
DEG un kā vēl DEG!!! pieradumam liels spēks un saka pie laba ātri pierod!
bet vai apziņa spēs apturēt asaras un sāpes??!? kad redzi ka tev acu priekša mocās tavs cilvēks!
REX | 01:35 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nespēs...Esmu tam gājusi cauri vairākkā
AliseKOko | 01:38 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
vispār ši intensīvā miršana pēdējā laikā man ir neizprot
REX | 01:45 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Gadās...
AliseKOko | 01:49 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
sūdīgi gadās, vnk no laimes dirst gribās!
REX | 01:59 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
labi, ka tikai dirst...
AliseKOko | 02:02 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
nu vēl ir citas idejas pie šada veida pohām, bet nu nebiedēšu tā jau traumēto tautu :D
REX | 02:04 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Pačuksti man par tām idejām...:)
AliseKOko | 02:11 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
visam savs laiks ;]
REX | 02:13 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:(gribu zināt... :D:D:D
Anonymous | 09:27 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
the same story...
zandymama | 12:41 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Turas!
AliseKOko | 13:25 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Annir welcome to the club!
Anonymous | 19:55 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
cilveks nekad neaiziet viens... visi iet pa trim...
AliseKOko | 20:04 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
3?
REX | 20:43 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Menesmeiteen, nuka davai, klāj vaļā, kas tev tur ir zināms...Goņi potustoronku!!!
Anonymous | 20:53 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ir tada lieta!!!nju, tiem nav obligati jabut sava starpa saistiitiem cilvekiem, bet tomer ir kads ceturtais, kas tos 3 saista! ja ir vienas beres, tad obligati bus vel 2!es nezinu kapec, b et tada likumsakariiba ir!tris visu laiku ir bijis magisks skaitlis, un nejau tapat vien...
REX | 20:58 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nav gan, Menesmeiteen tā.
Anonymous | 21:22 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
nvju skaties - mans kaiminsh dzeruma nokrita pa trepem - nomira! paiet divimmeneshi un nomirst kaiminiene, kas dzivo virs vina, pagaja vel paris meneshi unj vel viena kaiminiene nomirst!
otrs gadijums - pirms 11 gadiem nomirast mana mamma, tante atbrauc pie mums uz berem, pec 2 dienam vinai piezvana un pazino, ka mans vecaistevs nomiris, tad pae 2 meneshiem nomirst mana attala radiniece, kas dzivoja otrpus vecateva mejai...
tresha
cetu
to arii vecie cilveki saka - ka viens nekad neviens neaiziet!!!
AliseKOko | 21:45 17.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
man tieši šogad 3 cilvēki ir aizgājuši!! 2 viens otru labi pazina bet 3 gan liekas nekādā saiknē...
REX | 01:23 18.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Pirms 18 gadiem nomira mana Vecmāmiņa, un tad neviens nemira no tuviem radiem, līdz pirms gada nomira mana Mamma.Un viss...
Pa starpam jau kāds pazīstams vai attāls radinieks, protams,mira, bet tur nu jābūt ļoooti labai iztēlei, lai to visu kaut kā sasaistītu.
Anonymous | 20:58 18.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
tur nav tikai iztele, bet gan kada neizpetiita likumsak
pieme
Man masas sikais nevar ciest vecus cilvekus, autobusa turas patalak no tiem, unj pirms nomira vina vecaistevs vinsh , kad vecaistevs arnaca - gauzi raudaja , bet parasti bija smaidiigs... reiz jautaju , vai gadijuma, vinsh kadu neredz aiz cilveka muguras - parasti kopa ar tiem, kam jamirst paradas naves engelis... bet vinsh ta arii nepaskai
REX | 06:09 19.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Bet man liekas, ka cilvēki mirst un dzimst, tādēļ, ka tā ir iekārtots un tā tam arī jābūt, un ar cipariem tur diez vai ir kāda darīšana.Ja jau tā spriež, tad jebkur, jebkurā laikā kāds mirst.Sāksim tik skaitīt...
AliseKOko | 06:17 19.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
bljin matemātika un logjika nav mana stiprā puse :/
REX | 01:29 16.05.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Ir smagi, kad cilvēks aiziet...Sāp, smeldz,g ruzd...U n it nekas šo cilvēku nespēs aizvieto t.Paliks tukšums. Rožukron is deg rokās,.. .Kāpēc.. ., kāpēc tā tam ir jānotiek?Kāpēc tik ļoti žēl?Asaras rijot , dusmojoties uz Dievu tomēr saprotam, ka tā tam ir jābūt..Tā ir iekārtot s.Pareiz i iekārtots.Kad ciešanu mērs ir pilns, cilvēkam ir jāaiziet.
Ja tā vēsu prātu padomā,tad nav jau jāraud par aizgājēju.Tas ir mūsu egoisms, kas rada šīs asaras.Mums pietrūks...Bet Dievam cilvēka dvēseles ir vajadzīgas.:)