Apturētā kustība - novinka (+VIDEO)

1200 - 1400 kadri laikam pagaidām ir mūsu iespēju robeža, kuru samazina dažādi fizeoloģiskie, garīgie un ģeogrāfiskie faktori. Fiziskais nogurums, besītis, te mākoņi - te saule, kaut kas nesanāk, 400 kadri pa velti un tā tālāk.

ienmēr ir kaut kas jāupurē, lai iegūtu kaut ko labāku, vai tomēr beigās to pašu, ja ne vēl ko sliktāku, kā rezultātā sanāk, ka upurēšana bijusi velta. Tad nu arī šodien 50m attālumā no manis atradās trieka, ielādēju bildes datorā, noņemu fotoaparātu, nolieku malā, jo bača iztukšojās. Pēc kāda laika slēdzu iekšā - nekādas reakcijas, nodomāju ,ka taču baterija izlādējueises - ieliku otru. Bet ieliekot otru - reakcija tāda pati, jeb nekāda. Sirdspukstu skaits minūtē pieauga līdz kādiem 90sitieniem, jo zināju, ka otra bača taču aŗī lādēta vakardien, un nav bijusi ielikta fotoaparātā, kopš noņemšanas no lādīzera. Tad nu saskābu un sāku jau aptuveni kaukulēt cik daudz naudas atkal jātērē fotoaparāta remontam, jo pēdējo reizi tie bija 150ls par slēdža remontu.

Un atkal man ir tā defaultā sajūta, ka nepatīk tas , kas ir uztaisīts. Tā ir ar katru veidoto filmiņu, klipiņu vai sazin vēl ko.. viesturs skaidro to, ka es vislaik skatos uz tiem klipiņiem no malas filmējot (šoreiz fotogrāfējot) un man jau viss sāk apnikt. Patiesībā, augstāk es nepareizi noformulēju, nevis nepatīk, bet neizraisa nekādu sajūsmu, sliktākajā gadījumā neizraisa nekādu emociju.. VISPĀR! Vietās kur jāraud - defaultā seja, vietās kur jāsmejās - defaultā seja. Paškritika..?


VIDEO ->
krustaps.wordpress.com...