Kas ir lietus?
Daudzi tagad pārcilā prātā, kā viņiem skolā stāstīja, kas tas par zvēru un ko ziemā ēd, bet STOP! Ne jau tā!
Ne jau vienkārši - kas ir lietus?-, bet kā to paskaidrot, teiksim, mazam bērnam, kurš nekad nav redzējis lietu! Nolaistos uz Zemes Mazais Princis un tieši tev uzstājīgi pajautātu - kas ir lietus? Viņš jau neatkāpjas! viņš grib zināt!
Lija, gāju pa parku, kājas bija slapjas, jo tupēju gan peļķēs, gan pāri zālājiem gāju! Brīžiem paliku bez lietussarga un cepures, un viss tikai viena mērķa vārdā - foto.
Un tad manā galvā caur ausu spraugām, pa degunu un arī caur pievilktām lūpām ielīda šis jautājums. Kas ir lietus?
Pirmais ienāca prātā - Tas ir tad, kad tev uz galvas krīt ūdens, un visi slēpjas mājās!
Bet, tad kāpēc es nebiju mājās? Un kāpēc mājās nebija tas vīrietis, kas izvedis pastaigā suni, mani ieinteresēti vēroja? Un kāpēc mājās nav tās jaunās meitenes, kas spiegdamas iznesās cauri parkam pa galveno celiņu?
Un tas bija savādi - savvaļas suņi, kā es viņus mēdzu dēvēt(bezsaimnieka suņi), skrēja caur peļķēm, un visi barā sarējās! Tik daudz vienkopus nebiju redzējusi!
Bet tas mazliet jau ne pa tēmu - Kas tad ir lietus? Nu ne jau tad, kad visi slēpjas!
Laiks, kad bērni var iekrist peļķēs, kad var smieties, ļaujot pilēm skarties pie deguna un kad pieaugušajiem jāsavelk pretīgas sejas, jāieraujas mēteļos dziļāk un jāpukšķina - kāds slikts laiks - lai neviens uz viņiem savādi nepaskatītos??? (he garš teikums! bet patiess!)
Cik pieaugušus cilvēkus uzvalkos jūs savā dzīvē esat redzējuši sēžam peļķē, šļakstināmies un smejamies? Es nevienu!
Tagad, kad jau esmu lielāka(nesaku pieaugusi! noteikti nē!) es redzu tik daudz, ko būtu varējusi darīt, kad biju maza meitene, bet toreiz biju kā mazs pieaugušais, arvien domāju - ko citi teiks, ko darīs, ko domās... Bet neko jau nebūtu teikuši, tikai es to nezināju! Nezināju, ka bērniem un trakajiem ir atļauts it viss! Palaidu garām daudzus bērnības priekus, ko tagad cenšos atgūt! Citi sakot, ka es vēl esot kā bērns, bet citi jau sauc par traku! To, ka es esmu normāla, neviens vēl nav teicis!
Vienu gan zinu! Es nemūžam negribu pieaugt, un, ja kādreiz gadās, ka nejauši pieaugu, tad gribu kļūt traka!
Tātad vēlreiz kas ir lietus?
Lietus tas ir laiks, kad no pieaugušajiem izšķiras bērni un trakie!
Nezinu vai izpildīju noteikumu 6. punktu - "Cenšamies, lai raksts padodas interesants citiem, radītu vairāk vai mazāk pozitīvas emocijas un sniegtu kādu vērtīgu atziņu, galu galā!"
bet es centos! :)
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
minerva | 21:47 27.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
domāju, ka katram Homosapienam lietus definīcija būs cita... un tas viss dziļi sasitīts ar emocijām un asociācijām... man piem., lietus - slapjas kājas un darbs neforšos laikapstākļos. meinlī. bet tas lietus, kas uzlīst pirmajiem bērzu un papeļu pumpuriem - tas ir ...uh! ūberkaifs...visdievīgākā smarža uz pasaules..nekādas šaneles un hugo nestāv blakus...
pukju_beerns | 23:01 27.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
tur man jaapiekriit! sen gaidiita lietus smarzju ne ar ko nesaliidzinaas! :)
MartinK | 23:21 27.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Kad biju mazs, pie mājas pēc lietus izveidojās liela peļķe, mums sīčiem tas bija kā okeāns, kurā peldējāmies, šļakstījāmies un taisījām kuģīšus. Un kad tajā laikā retā mašīna izbrauca tai cauri, tad tas tik bija skats, kā ūdens viļņojās un kuģīši šūpojās.
Šodien lietu uztveru ar prieku, un kā iespēju papriecāties par tiem, kas pārvietojas itāļu un poļu apavos... ļoļ skatīties, kā tie izšķīst, jo nekad nav bijuši paredzēti mūsu klimatam :D
Shteins | 00:16 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Na zemlju kapajet dozjgj - eta plachut njebesa, ja i du po daroge, na glazah majih sljeza......
Shteins | 00:26 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Prieksh maniim lietus ir tie briizji kad var mieriigi padomaat, pasapnjot. Mani lietus nomierina. Dazjreiz gan tas uzdzen kaadu skumju. Ejot lietainaa mieriigi bez lietussarga, bez steigas izbaudot taa dzestrumu un veerojot citus tu redzi kaadu kursh arii taa pat kaa tu leenaam bez steigas naak tev pretiim un juus pasmaidat viens otram taa kaa pasakot - ,,Hi, tomeer es neesmu vieniigais diivainais cilveecinjsh shajaas lielajaas peleekajaas masaas kuras paarnjemetas ar steigu, domaam un darbiem, ES VIENKAARESHI IZBAUDU SHJO MIRKLI,, ..................
Shadow | 10:22 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
patik atbilde uz uzdoto jautajumu ;)
pukju_beerns | 10:30 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Tikai katram, kaa mees augstaak redzeejaam, atbilde ir cita! :)
Lietus ir kaut kas savāds... Ja to izskaidro - tam vairs nav nozīmes... Bet nekas līdzīgs manuprāt vēl nav izgudrots! :)
Kad skumji gribās lietu, aizskalo skumjas, prieks - gribās lietu! Var sljakstināties, var trakot! Bērnišķīgi, bat katrā no mums slēpjas bērns... Kāpēc mēs nevaram darīt kaut ko lietas labā, lai viņam nav jāslēpjas vairs? :)
INS | 19:59 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
vasara driiz izbeigsies un tas nomaac ,loti... ! :p
Kumkum | 21:09 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Dikti piesaistošs raksts. :)
pukju_beerns | 22:18 28.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
paldies! :)
fimster | 00:59 29.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Šis filozofa prāts-
kad lietus sačukstas ar ielām,
saki, ko man darīt vienam,
tevis nav kad tuvumā,
tad katra lāse plaukstā vāri,
ved pasaulē no kuras nāci...:)
pukju_beerns | 17:25 27.08.2006 | Atbildēt uz komentāru |
izšķiras - atdalās, atšķeļas, atzarojas.. nu un tamlīdzīgi... :)