dublis numur divi - reālā pieredze "ar divriteni uz darbu"

Pirms pāris dienām pirmo reizi devos ar divriteni uz darbu. Pirms kāda laika tikai spriedelēju par šo lietu, un biju jau sagatavojis garu rindu ar mīnusiem. Bet tagad skatāmies, kā gāja patiesībā.

1. daļa - www.fotoblog.lv...

Daži no iepriekš minētajiem mīnusiem bija patiesi, kaut vai tas pats par to svīšanu, no tā laikam nav iespējams izvairīties. Ja nu vienīgi es brauktu lēnām un mierīgi. Bet tas nav īsti iespējams. No rīta vēl bija tīri mierīgi. Pats nebiju īsti pamodies un tad tā lēnīgi un miegaini čunčināju. Bet mājupceļš bija enerģisks un karsts.

Jāsaka tomēr, ka ar divriteni braukt uz darbu IR patiesi forši. Nu kas var būt labāks par to, kad tu noskaties uz īgnajām autobraucēju sejām un uz miegainajām, stiklos iespiestajām autobusā sēdētāju sejām? Pie sevis pasmejos par to, cik viņiem tajos transportos ir draņķīgs gaiss, par to, ka viņi ne velna neizjūt vēju, kas skrien caur matiem. Priecājos par to, ka man ir iespēja piestāt pie jebkura mazā veikaliņa, lai paķertu sulas pudelīti. Pa ceļam izbaudu no mazās franču maiznīcas nākošo svaigi cepto bulciņu aromātu.

Ceļš nav īss, bet vērojot apkārtni laiks paskrien nemanot. Ritenis vēl nav aprīkots ar kilometru skaitītāju, bet rēķinos, ka katru dienu savi 16-17 km būs. Kas var būt labāks par fizisko aktivitāti tieši pēc birojā nosēdētas dienas?

Braucu bez mūzikas pavadījuma. Man šķiet svarīgi dzirdēt, kas notiek uz ielas, lai arī lielāko ceļa daļu pavadu uz trotuāra minot uz kuru pusi atkal dosies kārtējais kaitinošais kājāmgājējs. Un tur neko nevar darīt uz trotuāra arī autobraucēji un riteņbraucēji kļūst par kājāmgājējiem, kas mīcās, dīdās, pēkšņi apstājas, pēkšņi sadomā iegriezties veikalā vai vienkārši ieslāj manā izvēlētajā trajektorijā.

Atsvaidzinoša duša pēc brauciena no darba un diena sākas kā no jauna. Jā, rīta dušu es tomēr izlaidu un iztiku ar sviedru noslaucīšanu, noskalošanos un krekla maiņu.

Plusu riteņbraukšanai varbūt nav nemaz tik daudz, bet emocijas dara savu un mīnusi vairs neliekas tik ļauni. Piemirstas pat augstās trotuāru apmales un neuzmanīgie gājēji. Starp citu, auto vadītāji pagaidām sevi ir parādījuši tikai no labākās puses. Mani laipni palaida cauri mazītiņam krustojumam un visi žesti izskatījās no tiesas draudzīgi.

Rezumējums - pamēģiniet arī jūs, varbūt braukt ar riteni uz darbu nav nemaz tik ļauni?