Nemāciet man „Zemāk”..es neprotu

Vienu stāvu zemāk dzīvot...
tad vieglāk būs ik dienas ceļu mājup nostaigāt.

Vienu metru zemāk lidot...
un kritiens būs tik zems,ka nebūs vajadzības brūces dziedināt.

Par vienu sprīdi šaurāk spārnus
ja mani sapņi izplest spētu,
daudz mazāk sāpju,mazāk rētu
man sirdī būtu izauklētu...

Bet es mīlu!Mīlu kāpnes,kas ļauj man debesjumam tuvoties.
Es mīlu!Mīlu augstumu un sauli!
Un man vienalga,kādās aizās varu krist.
Un sapņi mani neprot lidot
ar spārniem sasaistītiem "nedrīkst" važās.

Es spēju tikai
Ar plašu elpu...pukstiem krūtīs...un lai kaut debesis pār mani gāžas...