Rozes dvēsele
Par rozēm, par dvēseli, par sievieti, par negaisu un salu, par dzīvi...
Rudens saulsstariem slīpi krītot,
Rozes dvēsele vasaru tīko.
Un nedz lietus, nedz agrā salna,
Nespēj aizliegt tai ziedēt no jauna.
Dievs, kā atdodot daļiņu sevis,
Rozes dvēseli sievietei devis,
Un tai pieteicis skumjas kliedēt,
Cauri salam un negaisam - ziedēt.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Hervita | 14:17 08.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Romantiski un patiesi!
abrakadabra | 17:09 08.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
nu skaisti, galvenais, ka pozitīvi :*
smarts | 20:21 09.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Smeldzīgs, tāds nolemtības skaistums!
REX | 20:23 09.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies!:)
Sanita | 22:53 09.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
loti skaists dzejoliitis , pat uzmundrinoss.
Paldies!:-)
Anonymous | 09:01 11.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
forši!
fatals | 13:35 08.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Spēcīgi, un ļoti pozitīvi, kas priecē ! ! ! ;))