Pozitīvā replika veltīta Miau

Manas smadzenes pilnas ar manis paša radītu marmelādi un mana dzīve nozied pa kilogramam vien, pa kilogramam vien ...
Manas sirmās uzacis savilka grimasē brūklene. Viņa līdzīga man : svaiga, vilinoša un rūgta. Vienīgais, kas nepatīk mūsu līdzības vienotībā, ir tas, ka abi mēs, brūklene un es, iezīmējam rudens iestāšanos. Esmu kā gadsimtiem vecs konjaks. Smalks, ar vairākām "zvaigznītēm", īpašu garšu un reibinošu aromātu. Esmu pildīts necilā "traukā", kas diemžēl vai par laimi, atbaida "jaunos, zaļos zemes bērnus". Jo tikkai pateicoties gadu nastai var izprast konjaka garšu. Līdzīgi notiek ar alu, olīvēm, pirmo sievietes dzimumaktu, u.t.t. .... Ar pirmo reizi nepatīk ...
Pats sēdu, riju siļķi ar biezpienu (ciest nevaru tādu salikumu), un gvelžu, dažiem, apnicīgas dzīves morāles ...
Manas smadzenes pilnas ar manis paša radītu marmelādi un mana dzīve nozied pa kilogramam vien, pa kilogramam vien ...
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
gurka | 00:53 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
paļdies, paļdies .....
zverja | 23:04 05.11.2008 | Atbildēt uz komentāru |
+Hakskij
viss ir skaidri un saprotami :)
Anonymous | 00:48 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Forši uzrakstī ji,lēni, nesteidz īgi,bet dziļi...