Minhauzena zaķīši.

Manā mežā tagad dzīvo vairs tikai viens zaķis, kurš regulāri ēd manus kāpostiņus, apgrauž manu burkāniņu .........
Mana meža norās ložņā, knosās un ļepato jūra skaistu, baltu un pūkainu zaķu ..... Tie ir rātni un paklausīgi, piemīlīgi un .... vispār labi audzināti. Tie neiet manas mužas dārzu izlaupīšanas un apskādēšanas sirojumos. Tie ir tiktāl pieradināti, ka ēd no manas rokas ... kāpostu lapas, burkāniņus .... Oi, kā viņiem patīk manas zortes burkāniņš ...
Te , pēkšņi, kādu dienu mežā uzrodas jauns zaķis un izjauc ierasto kārtību .... Mani dārzi tiek apskādēti (burkāniņa saknīte tiek apgrauzta un makā pazūd kāpostiņa lapas). Ilgi un visādiem līdzekļiem, cīnos pret anarhijas vējiem, bet ..... laikam tas ir liktenīgais zaķis no kura vaļā tikt nevar ....
Manā mežā tagad dzīvo vairs tikai viens zaķis, kurš regulāri ēd manus kāpostiņus, apgrauž manu burkāniņu .........
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
gurka | 15:53 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
:) mēs jau visi vismaz vienā dzīves gadījumā, esam līdzīgi Minhauzena kungam .... :)
Sanita | 16:09 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
vai tev ir ideja, ka tu sevi glabsi???:-))
gurka | 16:10 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
glābiņa nav ... tas tak liktenīgais zaķis ... :( :)
petersonsphoto | 16:22 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ar mietu pa pieri... pat asociāciju nav- viena vienīga substitūcija... publiskā psihoanalīze?
Sanita | 19:41 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
vara rii paarcelties no meza uz pljavu!
E_E | 15:51 12.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
vai vēl viens Minhauzens dzimis?! !!!!!!!! !!!!!!!! !!!