Vakara Pasaciņa

Rakājoties mājās plauktā atradu aizmirstu, aprakstītu lapiņu. Šajā vēlajā vakara stundā būs kā reizi publicēt ;)

Labvakar Vecais! Šovakar pienākusi reize pasakai par kādu vīru.

Reiz dzīvoja kāds vecs vīrs. Visu savu mūžu viņš bija veltījis palīdzot cilvēkiem. Viņš bija psihologs, jeb kā tajos senajos laikos šādus ļaudis dēvēja - dvēseļu inženieris. Pie viņa pēc padoma nāca cilvēki no malu malām, gan veci, gan jauni, gan vīrieši, gan sievietes, pat 7 stirnas un viens mazs ezītis lūdza padomu šim gudrajam vīram. Un gandrīz visiem viņš spēja līdzēt. Cilvēki Daugavmalas namu pameta mirdzošām acīm, apgaroti un ar ticību laimei un nākotnei.

Tā pienāca kāds vakars, kad vecais vīrs, noguris no dienas darbiem, izgāja ārā no mazā namiņa, apsēdās uz bluķīša un sāka raudzīties debesīs. Mirdzēja zvaigznes, spīdēja mēness un blāvu gaismu pāri apkārtnes tumšajiem siluetiem izstaroja neona reklāma "Dvēseļu remonts". Iestājās nakts. Koku galotnēs rāmi dūca maijvaboles, šur tur aizcilpoja pa kādai žurkai. Un vecais vīrs aizdomājās. Viņš domāja par savu dzīvi. It kā viņš darīja daudz laba, palīdzētams citiem, bet sev...? Visu dzīvi pavadījis viens, viņš pēkšņi saprata, ka ir vientuļš un nelaimīgs. Bet dzīve jau novakarē.

Te pēksņi atskanēja klusa čaboņa. Laikam žurka, nodomāja vecais vīrs, kad pēkšņi atskanēja cilvēka balss. Vīrs uzmanīgi paskatījās un... ieraudzīja sikspārnīti, kas ar pūlēm rāpojot tuvojās vīram. Palīdzi man, lūdzu - žēli ierunājās neparastais sikspārnis. Kālab ne - teica vecais vīrs, un jau dzīrās pacelt mazo dzīvnieciņu no zemes (jo sikspārņi paši, tie nokrituši, to nespēj), kad tas ierunājās atkal: Uzgaidi mirkli labo cilvēk. Es neesmu parasts sikspārnis, es esmu brīnumsikspārnis. Jo raugi - Tev ir dota izvēle. Nepalīdzot man, piepildīsies tavas nepiepildītās cerības un sapņi. Savukārt palīdzot man, Tu izglābsi tikai manu dzīvību. Vecais vīrs apsēdās uz bluķīša un iegrima domās. Viņa acu priekšā it kā no jauna aizritēja nodzīvotais mūžs, līdz viņš nemanot iemiga.

Guli arī Tu Vecais. Un varbūt padomā....