par mācītajiem un saprātīgajiem
| 
Mišels de Monteņs: „..izveidot no bērna nevis mācītu, bet saprātīgu cilvēku…”
Lai varētu runāt par saprātīgiem un mācītiem cilvēkiem, vispirms ir jāsaprot, ko šie divi jēdzieni nozīmē. Jo nav nozīmes spriest par šo tēmu, ja mēs neizprotam pašus pamatus. Lielākā daļa sabiedrības izdzirdot vārdu salikumu : saprātīgs cilvēks, iedomājas par personu, kas jebkurā situācijā spēj radoši reaģēt un atrisināt problēmu. Protams, citi man varētu iebilst, jo katra viedoklis ir atšķirīgs . un arī tas mūs veido par saprātīgiem cilvēkiem. Ja runājam par mācītiem cilvēkiem ,arī tādi ir mūsdienās bieži sastopami, tad viennozīmīgi ir skaidrs, ka viņi ir atšķirīgi no saprātīgajiem cilvēkiem. Bieži vien viņi krīzes situācijās nespēj reaģēt pietiekami adekvāti, jo viņiem ir akadēmiskās zināšanas, bet nav dzīves pieredzes, un tas palēnina reakciju sarežģītās situācij
Tā
Ja bērns uzaug dzīvnieku vidū, tad viņš nav cilvēks – viņš ir dzīvniecisks radījums. Bērnu par cilvēku izveido vecāku dzīves gudrība, sirdsgudrība un vecāku mīlestība, jo bez mīlestības nekas nespēj attīstīties un pilnveidoties. Ja šīs lietas bērns saņem tad viņš izveidojas par saprātīgu un par citiem rūpēties spējīgu cilvēku. Bet ja vecāki paši nav saņēmuši šīs komponentes pietiekamā daudzumā, tad viņiem ir grūti ar šīm saprātīgā cilvēka komponentēm nodrošināt savu mazuli. Tādā gadījumā viņi uzsver akadēmiskās izglītības svarīgumu un tādā veidā noveļ savu atbildību par bērna veidošanu par cilvēku uz skolotāju un audzinātāju pleciem. Un rezultāts ir tāds, ka bērns izveidojas par mācītu cilvēku, jo skolotājiem un audzinātājiem nav uzdevums iemācīt bērnus dzīvei. Tas vecāku uzdevums. Jo tikai vecāki spēj savas atvases izveidot par saprātīgiem cilvēkiem, kas nebaidās nevienā dzīves situācijā no izaicinājumiem, ko met dzīve.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
ekoists | 23:07 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Pavisam negribas man piekrist tam Mišelam-
sap
Manupr
Anonymous | 23:08 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Izpausties brīvi jau var, bet jābūt robežai.
Anonymous | 23:31 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Ja es klausītu visam, ko grib mana meita savos 4 gados, es sen būtu trako mājā un saņemtu nomieinošas zālītes...:D Pirmām kārtām viņa grib visu, ko redz...:D NU nākas būt autoratīvai, pie kam stipri, nākas ierobežot tā velnēna individu
Tāda mana pieredze ar vecāku būšanām un demokrātiju, kura bieži tomēr pāraug diktatūrā, jo, nu no mums divām, man tomēr ir mazliet vairāk pieredzes un dzīves ziņas...:) Bet kopumā jau cenšos tajā cilvēkā ieklausīties, uzzināt, ko viņa grib, bet ir tā, ka viņa vēl īsti nezin, ko viņa grib...pat pusdienās...vai veikalā pie konfekšu plauktiem...no tā piedāvājuma pilnīgi samulst...nu tad man jāska savs pēdejais vārds. Jo šijā vecumā, viņa vēl nevar būt atbildīga par to, ko izvēlas un to ko dara...:)
petersonsphoto | 23:33 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
nu, Monteņs man bija cieņā videnē. gudrs un patīkams vecis ar skaidru un labvēlīgu skatījumu uz dzīvi...
diem
šībrī
petersonsphoto | 23:38 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
IvetaK> redzi, tavā 4-gadīgajā meitā parādās sieviete izpausmes visdabiskākajā formā. tavās rokās ir iespēja tās ievirzīt pareizajā gultnē- iespējams, daudz pareizākā, nekā tu pati esi veidojusies... tev vel ir 3-4 gadi priekšā, lai paspētu.
uzdevu
bē
Anonymous | 23:42 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
es pati vismaz gadu esmu mācījusies pedagoģiju, Peterons
Un tās metodes, bet teorija ir teorija, tad saskaries ar praksi..
Teo
jā, vēl...starp citu, viņa grib arī šo to paņemt, kas nav viņas, tāda īpašība ar bērniem parasti piemīt..., saprotu, ka tas ir normāli, bet tas nesakrīt ar manu sapratni par to, kas ir labi vai slikti, ko drīkst, ko nē, tad man nav šaubu, ka rīkojos pareizi- pilnīgi autritatīvi paužot nostāju, ka tā darīt nedrīskt!!! :) Vai man būtu jāļauj viņai ņemt visu, ko iekārojas un jāpiever acis uz to? Ko teoretiķi saka par šo? :)
ekoists | 23:55 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
IvetaK-bērni taču vēl neko nezin par privātīp
Anonymous | 23:59 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
skaic, jāsāk ņemt to, kas nav piesiets, to kas traucē, jāiekausta...tā civilizācija drīz atgriezīsies kokos...pēc šādas teorijas...
petersonsphoto | 01:28 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
par ņemšanu... netiešās vadības metodes- manipulācijas ir veids, kādā mainīt mazā cilvēka attieksmi pret "ne savām" lietām. piemēram, iesākumā paskaidrojot, ka tā lieta arī ir kādam mīļa- tāpat kā mazā cilvēka mīļā lelle vai lācis. ja tas nedarbojas- atņemot šo mīļo lietu līdz laikam, kamer viņš nokārto saistības. nākamais (un smagākais, galejais) ietekmes veids- vienkarša klusēšana un nerunāšana. tas nav viegli- ne to saprast, ne izpildīt, bet tas darbojas. un ļoti sekmīgi darbojas.... tās ir aizmirstas metodes, bet zinamas kopš senseniem laikiem.
pa
petersonsphoto | 01:37 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ak, jā, vēl... tēvam ir jābūt bērna autoritātei, bet mātei- sargātājai.... tā kaut kā... bet ļoti būtiski... vēlāk būs ļoti būtiski... māte nesoda bērnu, bet samīļo pēc soda izciešanas, ko uzliek tēvs... tas rada vērtību SISTĒMU, subordinācijas pieredzi utt... un kalpo kā attiecību veidošanas modelis bērna turpmākajā dzīvē...
vispar
Anonymous | 07:47 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Sory, heh,nu tāda kaila teorija, tas pats laikam ir taisīt fotogrāfijas pēc teorijas vien..:D
Kādam varbūt arī izdodas.
U
Bet teorētiķis esi apbrīnojams, Petersosnphoto, visos jautājumos, tā šķiet, ceru, kādam vienam mazajam cilvēkam vismaz tētis esi? NU vecākais brālis kādam?
Man šķiet, tava teorija mazliet tāda ierūsējusi, rēķinot, ka mūsdienās bērni bieži aug atšķirti no tētiem...UN par tām meitenēm biksēs, nu nekāda vaina, labāk kā puika svārkos! :P
ekoists | 08:20 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ietiepīga gan Tu Iveta esi,ko brīnies tad par meitu?Tā lielākā cilvēces problēma,visu noliegt jau saknē,jo kādam jau esi autoritāte un tas baro ego.
Anonymous | 08:52 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
es nebrīnos..:) man diemžēl nesaskan pārak daudzi punkti šajā teorijā ar realitāti, un ne tikai man... ko darīt ar to? Jādzīvo taču kā ir... Jauka jau teorija, es jau neko, man jau pašai ar tā tuva kā utopiska ideja, kā tā būtu labi, bet...:)
petersonsphoto | 09:50 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
meitenes biksēs vēlak rada puikas svārkos... tā diemžēl notiek..
jā, IvetaK, esmu sevi atražojis un mani bērni jau sākuši atražot sevi. tīri tehniskajos terminos
e
petersonsphoto | 09:53 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
ne jau mana teorija ierūsējusi- cilvēki atmet svarīgas lietas kā nebūtiskas... "ne kopā" nedrīkst pārvērsties par "atšķirti", taču ambīcijas, egoisms un iedomība liedz to saprast
Anonymous | 10:14 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
tādēļ ar man puikas nav padomā..
Nekad gan neesmu skatījusies uz jaunas dzīvības pasaulē laišanu kā atražošanu, tas manuprāt ir prasts skatupun
Anonymous | 10:24 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Paskat kā atšķiras viedokļi... Manuprāt taisnība abiem. Ignorēšana efektīvi nostrādā arī uz peaugušajiem.
zandymama | 22:24 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nez, kaut kā pārāk sarežgīti te tas viss ir...
ekoists | 22:59 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
pretrunas gan te daudz,katram vecākam jau liekas,ka viņš saviem bērniem māca to labāko,bet vai vecāki jautā bērnam,kas viņam ir vajadzīgs iemācīties.Galu galā sanāk tās pašas akadēmiskās zināšanas,tikai no vecāku puses...Es domāju,ka vecākiem ir jāļauj bērnam izpausties savā attīstīb