Laiks 2

Ak, savtīgais laiks, tu negaidi mūs.
Tu neredzami plūsti kā smilts,
Kas, sagrābta saujā, iztek - tas tavs vilts.
Ar tevi cīnīties nav pa spēkam mums.

Tu, laiks, esi visa dzīvā pavēlnieks.
Tev paklausa ikviens, kurā dzīvības spēks,
Kas es, ka neklausīšu, es jau neesmu rēgs,
Kam laika jēdziens nu jau ir kā nieks.

Laiks tas pats, bet mirklis jau cits, mulsina mūs.
Tas parauj mūs līdz kā sausas lapas,
Kuras tā patīk dzenāt rudens vējam.

Ak, laiks, apstājies un ļauj atpūsties mums,
Ļauj izbaudīt mirkli, kad smaržo liepas,
Un zeme nepārstāj elpot zem kājām.