Kāds ...

Ja būtu tā, ka mēs viens otru mīlētu un, vienlaicīgi, būtu vajadzīgi viens otram, tad tas Kāds noteikti būtu Tu.

Ja esam nepieciešami Kādam, tas nenozīmē būt vajadzīgam Tam. Tās ir savstarpējās izdevīguma attiecības. Kādam ir vajadzība pēc Tevis, bet Tev ir nepieciešama apziņa, ka esi vajadzīgs Tam. Cik gan bieži, mums dzīvē ir vajadzīgs šis Kāds, un cik reti notiek tā, ka paši esam Tam vajadzīgi. Mēs mīlam un paši, dažkārt, esam mīlēti, bet cik gan reti mēs esam vajadzīgi viens otram. Var mīlēt neredzot un nedzirdot, var nezināt vai pat aizmirst Kāda vārdu, kurš izliekas tik mīļš. Cidādi ir – būt vajadzīgam. Nepieciešamība būt Kādam vajadzīgam, ietver sevī visas cilvēka iespējamās sajūtas. Tu zini un atceries, kā smaržo Tā miklais ķermenis pēc mīlestībā pavadītās nakts. Tu sadzirdi Tā čukstus, kuri teikti pat otrā pasaules malā. Tu baudā sajūti Tā asaru, kura laimē tiek lieta pār Tavu vaigu. Tev notrīc ķermenis, kad atceries Tā lūpu valgo garšu. Tev nav nepieciešama gaisma, lai tumsā atpazītu Tā mīļotā siluetu. Diemžēl, būt Kādam vajadzīgam nenozīmē mīlēt. Mīlestībai nepieciešama, bez visa augstāk minētā, vēl jutekliskā dziņa un muļķa iemīlējusies sirds. Dzīvē mēs bieži jaucam šos divus jēdzienus – būt vajadzīgam un mīlēt. Tie ir līdzīgi jēdzieni un bieži tie pārklājas. Vienu nosaka mūsu apziņa, bet otru – mūsu jutekliskā pasaule. Kad esam kopā ar Kādu, mēs izjūtam mīlestību; šķiroties mums rodas nepieciešamība būt vajadzīgam. Es nezinu, kas ir svarīgāk – mīlēt un būt mīlētam, vai būt Kādam vajadzīgam. Viens ir kā narkotiķis mūsu ķermenim, otrs – pati apziņas bauda, ka esi vajadzīgs. Ja būtu tā, ka mēs viens otru mīlētu un, vienlaicīgi, būtu vajadzīgi viens otram, tad tas Kāds noteikti būtu Tu.

(C) gurka