Sirreāla sajūta...

Viss sākās ar ko gaužām nepatīkamu, proti, serveris nobruka un tāpēc vēlā vakarā man nācās braukt darīšanās, lai šo sīkumu novērstu...

Braucot garām mākslas un dizaina visusskolai, bija neiespējami neievērot fantastisko remonta skatu, kad no akām un tajās esošajām caurulēm mutuļoja milziigi tvaika un duumu mutuļi....
Tūdaļ atgriezos mājās, lai paņemtu fotoaparaatu, statīvu un palīgu ar lietussargu, jo šovakar, kā jau esat pamanījuši, snieg. :)
Notikuma vietā trīs meitenītes starodamas lēkāja un baudīja sniegu... viena šļūkāja ar kaajaam pa slideno zemes virsmu un krītošo sniegu ķēra ar atvērtu muti :)
Te no dūmu un sniega sajaukuma iznira vīrs platmalē, kuru sveicināja mans palīgs :) Tas vīrs bija tautā ļoti pazīstamais režisors Jānis Streičs, kurš tuvodamies mums prasīja: "Ar ilgo ekspozīciju?"
Patiesībā es biju tik priecīgi satraukta no skata, niega un satikšanās ar mākslinieku kā arī pārsalusi līdz kaulam, ka pat neatceros kā saruna risinājās tālāk...
Pāris kadros vēl nofotografēju savu palīgu - Niku un mēs diebām uz mašīnu :)