blogs.gif
00:19 21.10.2006

Nemēdz būt daudz tādu vakaru...

Autors: AJ
Nemēdz būt daudz tādu vakaru...
Nemēdz būt daudz tādu vakaru...

Ir reizes, kad ejot kaut kur attopies, ka kaut kas pietrūkst. Ka esi tur, kur vienam nevajadzētu būt! Un šis bija tieši viens no tiem vakariem...


Nodžingst mājas durvīs atslēgas, atverās durvis un pa tām, ienāk mājās noguris jaunietis...Ir pavadīta grūta un gara piektdienas darbadiena. Nepaspējis pat attapties, viņš nonāk pie slēdziena, ka laukā jau ir tumšs, bet pulkstenis pie sienas rāda tikai 19:00!
"Jā...rudenis ir ātri pametis savas pozīcijas un laikam atdevis grožus ziemai! Ātri gan..parasti tas notiek vēlāk," viņš nodomā un saprot, ka steidzami jādodās laukā uzņemt pāris kadrus ar vēl nedaudz laukā redzamo rudeni! Steidzīgā solī ejot laukā no mājas, tiek paķerta līdzi kamera un visi vajadzīgie pričendāļi! Pieturā ātri vien pienāk vajadzīgais sabiedriskais transports, kas veikli no Teikas līdz Centram nogādā rudensizsalkušo jaunēkli. Izkāpjot laukā pa transporta durvīm, pavīd acīm priecējošs skats - rudenis, tikai Teikas nomalē ir aizskrējis garām! Pie vecrīgas tas vēl, šķiet, uzturēsies kādu laiciņu! daudz nedomādams, viņš dodas uz Latvijas Nacionālās Operas pusi, kur ieraugot skaisto kanālmalas atspīdumu ūdenī, nespēj atturēties no kādas bildes uzņemšanas. Veikli tiek uzstādīts statīvs, kamera un visi parametri priekš bildes...tiek nospiests starteris, jeb slēdzis. Paiet mirklis, un bilde ir ļoti jauki apskatāma nelielajā displejiņā: "Skaisti...bilde manupr;at ir izdevusies jauka, tikai kaut kā te trūkst," nodomā jaunēklis. Nespējot saprast, kas tieši, tiek noteikts virzīšanās kurss tālāk uz valdemāra ielas pusi. Ejot tieši gar kanālmalu, tiek uzņemti vairāki, visnotaļ romantiski skati, līdz beidzot jaunēklis saprot, kas par vainu! Pietrūkst sava mīļotā cilvēka blakus, kas spētu priecāties ar viņu kopā šajā jaukajā rudens vakarā. Noskumis, un nedaudz apbēdināts, viņš lēnām dodas uz pieturvietu, lai sagaidītu jau pierasto sabiedrisko transportu, kas ved no Centra līdz Teikai...izkāpjot, no tā laukā viņš saprot, ka vakars ir beidzies, bet sirds, joprojām kreņķīga, par nepiepildīto vēlmi pavadīt šo vakaru kopā ar savu mīļoto...


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM

Komentāri:

Anonymous | 07:02 21.10.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Pie šitās sajūtas tomēr nāksies pierast, ka cilvēks tomēr ir viens. Ka tikai viņš viens tā pa īstam spēs priecāties un saprast uzņemto kadru. Arī neuzņemto. Tajā nekā traģiska, nāvējoša. Vien nedaudz vieglu skumju, kas ikdienas blakus un kopā būšanu padarīs vēl krāsaināku...forši..:)

MartinK | 09:45 21.10.2006 | Atbildēt uz komentāru |

vakar vakarā atradu zāles pret šito - vienkārši laicīgi notīties gulēt. Nākošais rīts dos atbildes uz visiem jautājumiem.

Anonymous | 09:56 21.10.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Mazā nāvīte, miegs, mēdz būt gana labs izpalīgs, bet kā jau visas zāles, saprāta robežās jālieto:)

fimster | 14:12 29.10.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Vai tad tu jau neesi izvēlējies savu draudzeni - fotokameru?:) Galvenais, lai ir mīlestība, cilvēks atradīsies:). Darot vienu, bet domājot par ko citu, tu palaidīsi vējā abas iespējas...

AJ | 14:16 29.10.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Paldies firmster...ļoti patiesi vādri ;(

Kad vienas durvis aizveras, kādas citas durvis atveras. Taču bieži vien mēs tik ļoti ilgi un ar tik lielu nožēlu skatāmies uz aizvērtajām durvīm, ka neredzam, tās, kuras tikko kā atvērušās.
A.G.Bell



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklet:

kategorija

RAKSTA INFO:

Nosaukums: Nemēdz būt daudz tādu vakaru...
Autors: AJ
Kategorija:
Datums: 00:19 21.10.2006
Reitings: 0
Skatīts: 895
Balsots: 0

Šobrīd online (0):