Otrās adventes jampadracis

Darba nedēļa paiet aizņemtības gaisotnē, bieži vien stresa situācijām mijoties ar elementiem no humora šoviem. darbs ir darbs, bez darba, lai kāds tas arī nebūtu, nevar, bet brīvdienas, brīvdienām mums ir savi plāni.

Darbs man saistīts ar komandējumiem, nenormētu darba laiku un atrašanos konkrētā teritorijā. Pa nedēļu nesanāk fotoaparātu pat rokās paņemt, izņēmums, kāda bilde no ražošanas procesa, vēsturei.
Svētdien, tas ir šodien, ieplānots bija brauciens uz kādu nelielu meža ezeriņu, pie kura nebiju bijis kopš astoņdesmito gadu beigām. Patīk man tādi pamesti nostūri, un tramīgi acis mezdams uz debesīm, devos ceļā.Šķērsojis vairākus laukus, meža pudurus, izcirtumus, dažu saimniecību teritorijas, apmierināts ar cerīgajiem saules stariem, kas mēģināja izspraukties starp mākoņiem, piebraucu pie ezeriņa. Apkārtne gandrīz nebija mainījusies, zināju uz kuru pusi jaiet, lai nokļūtu pie upītes, kur kādreiz bija improvizēta laipa, vispār situācija daudzsološa.
Nepaspēju trīs soļus paspert, kad izdzirdēju aizdomīgu troksni. Manai bāzes nometnei signalizēdams strauji tuvojās traktors ar trīs vīru apkalpi. Vīri dažādā reibuma pakāpē, samērā bravurīgā stilā gribēja noskaidrot manas ierašanās mērķus. Meži esot privāti, lauki, kurus es šķērsoju privāti, ko es vispār te darot. Ka atbraucis tikai fotografēt, tam viņi nebija gatavi. Viņu versijas, ziemas svētku eglīšu ciršanas vietu izlūks, nu vispār kaut kāds izlūks..........
Pēc apmēram stundu ilgām pārrunām, un drošības naudas, divu latu apmērā, viņi aizbrauca, bet garastāvoklis bija pagalam. Nospiedu dažus kadrus, sāka snigt, braucu mājās, nekas, nākošajās brīvdienās atkal kaut kur aizbraukšu......................