blogs.gif
19:23 13.02.2009

Tankisti

Autors: Fons
Tankisti
Tankisti

Pielikums fotosesijai ar tādu pašu nosaukumu. www.fotoblog.lv...


Man „paveicās” nokļūt paraugpulkā, uz kuru ļoti bieži ieradās dažāda kalibra pārbaudītāji pašu aizsardzības ministru ieskaitot. Nu tad tie, kas dienējuši, var iedomāties, kā mēs berzām, pucējām, spodrinājām caurām dienām un naktīm un, protams, braši soļot arī bija jāprot, tikai ar karotprasmi bija visai čābīgi.
Jautāsiet: kā tad tā?
Ļoti vienkārši. Tehnikas un ieroču apguvei neatlika laika, jo bija jānodarbojas ar iepriekš minētām muļķībām plus jābrauc vergot uz kādu kolhozu vai rūpnīcu. Domāju, ka pelnījām priekš banketiem, jo kaut kā taču tie Maskavas „vepri” jāpielej un jāizklaidē.
Viens idiotisma piemērs: Esam Ādažu poligonā un gaidām kārtējā lielā „vepra” ierašanos. Mūsu komandieri trīc kā apšu lapas un izdomā, ka šis ar to „Čaiku” tak nevar braukt pa parastu asfaltētu ceļu – tas ir jāpārtaisa par tādu kā paklāju. Tātad vedam dzeltenas smiltis un ar rociņām beram gar katru ceļa pusi pa divām dzeltenām svītrām vairāku kilometru garumā, neaizmirstot aizvākt no meža visus no ceļa redzamos celmus un kritušos kokus, zarus (instrumenti: zāģis, cirvis, virves). Kad tas viss jau gandrīz pabeigts, kāds no virsniekiem atrod sarkanas smiltis – urāāā!!! dzeltenās slaukām nost un tālāko paši saprotiet, pieķerot klāt arī nakti ceļmalas bija ar rozā strīpām!
Kādam var rasties doma, ka šitie paraugzaldāti jau nav karotāji. Pareizi, tikai šķiet ģenerāļi to nezināja, jo acu aizmālēšanā mēs bijām meistari. Piemēram, perfekti šaut bija jāprot tikai trim cilvēkiem, tādēļ, ka ir tikai 3 ceļi, pa kuriem vienlaicīgi brauc 3 tanki un šauj pa mērķiem. Tad, lūk, ir 3 labi mehāniķi, kuri prot vienmērīgi braukt neraustot tanku tad, kad man jāšauj un 3 šāvēji, kuri trāpa vienmēr neatkarīgi no laika apstākļiem (vējš, migla) gan dienā, gan naktī rādija visa bataljona lielisko sagatavotību. Naktī bija sevišķi viegli pazaudēt orientāciju, jo tajos nakts ķīķeros varēja redzēt tikai to ko izgaismo infrasarkanās gaismas prožektors un pa kādam spēcīgam siltuma avotam (piem. spuldzes). Katram mērķim vidū bija pa spuldzītei un tankam aizmugurē blakus komandiera lūkai arī bija balta gabarītuguntiņa. Bija daži gadījumi, ka pa šo gabarītuguntiņu tika šauts. Ja ar ložmetēju, tad nekas, tiek cauri ar nelielu izbīli un kādu sašķaidītu ķīķeri, prožektoru, sašautu lūkas atsperi (grūti atvērt lūku, jo tā ir krietni smagāka par kanalizācijas akas vāku). Vienreiz lielās mācībās ieblieza pa „pakausi” ar lielgabala mācību šāviņu (bez sprāgstvielas). Blieziens esot bijis pamatīgs - vienam no ekipāžas lauzta roka, gandrīz visas uzpariktes, kas stiprinās torņa iekšpusē nobira nost, bruņa ieliekta. Varēja būt daudz ļaunāk, jo blakus trāpījuma vietai atrodas lūka, pa kuru automātiski tiek izmestas izšautās lielgabala čaulas un šai lūkai lādiņš būtu iztriecies cauri.
Katram gribās izlikties labākam nekā esi, bet nu tāda „pakazuha” kā tajā armijā nav nekur.


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM

9 komentāri
Tweet this
Komentāri:
komentēt Komentēt

smarts | 20:27 13.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Tādu "pokazuhu" kā šeit aprakstīto vai dzirdēto koku lapu piekrāsošanu atbilstoši gadalaikam nav nācies pieredzēt. Par armijas laiku pat visai patīkamas atmiņas, pat izdaudzināto "ģedovščinu" īpaši nejutu, vienīgais rūgtums, ka savāca no institūta pēc pirmā kursa - bija tādi eksperimenta gadi. Bet armijas mācību laikā, īpaši ja piedalījās tehnika, vai bija šaušana ar kaujas lādiņiem škiet, ka bija paredzēts pat oficiāls dz;ivā spēka "atbirums", ja nemaldos vai nebija kādi 8%. Pats biju zenītartilērijas iekārtas komandieris un vienās kaujas mācībās, šaujot pa reālu lidmašīnu spoguļattēliem (uzdod sekošanas stacijas antena, lidmašīnu koordinātes uzdododot spoguļattēlā par 180 grādiem attiecīgi arī lielgabalu stobrus automātiski sagriežot par šiem grādiem), sekošanas antenas operators azartiski pavadīja lidenes ārpus atļautā sektora līdz horizontam un blakus apkalpe iegājusi šaušanas azartā gandrīz tiešā tēmējumā noblieza bišķi garām no kādiem 20 m. Noveicās, ka bija betonēti brustvēri un protams, ka nebija tiešs trāpījums, triecienvilnis apbēra ar kārtīgu zemes kaudzi un kādu nedēļu bijām kurli. Blakus bāzējās vienīgais (PSRS) jauno tanku paaudzes "Cobra" pilna komplekta pulks, tad tiem katrās mācībās pa kādam zēnam aizgāja un it īpaši, ja vēl kopā ar kājniekiem, tad kā bankā pa kādai cinkotajai kastei.

LKZ | 20:55 13.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

kad dieneeju, savu kugji dabuujaam berzt 3x nedeeljaa, tiirs vai netiirs - jaaberzj - redz - atnaaks "chiekurs" "izpi*is". sauca to par discipliinu gada garumaa. a uz poligonu 2x gadaa peec uchebkas varbuut tika aizbraukts. nu lab, te jau nav ko saliidzinaat ar tiem laikiem, bet ir lietas, laikam, kas nemainaas.
vairaak shitaadus staastus! forsji palasiities! :)

Fons | 21:05 13.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Es arī "ģedovščinu" īpaši nejutu, jo pirmo 1/2-gadu biju Ventspilī, seržantu skolā, kur visi jauniņie. Pēc tam pastāvīgā dienesta vietā jau biju seržants - tanka komandieris un kautkādi jefreitori vai ierindnieki mani izrīkot neatļāvās.

Anonymous | 21:06 13.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

tieshaam forshi palasīties!! :)

ENS | 21:25 13.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Forši palasīties un atcerēties tās izdarības,kas jau bija sākuša piemirsties.

Peeteris | 22:37 13.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Es krievu laikos dienēju Baltkrievijā.Arī man gadījās tā "laime"služīt paraugpulkā.Ziemā diezgan bieži gadījās ka sniegs nokusa pārāk ātri un ja tas gadījās tajā laikā kad gaidīja ierodamies kādu pārbaudītāju tad mūs sūtīja uz tuvāko mežu( apm 20kmattālumā)kur mēs grābstījāmsniega paliekas un vedām uz daļu kur to akal bērām ārā un kaisījām vienādā biezumā gar ceļa malu pa kuru brauks dižie vīri

VaKu | 00:02 14.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Vai gadījumā ar smarts@78.84.28.229 | 20:27 13.02.2009 mēs neesam kaut kur mācībās bijuši blakām tālajos 70-tajos. Es tieši to pašu esmu piedzīvojis kaujas mācībās pie Palangas uz AZP - 57mm.

jensen | 00:27 14.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

nu vells šitos vajag vēl. pats pateicoties armijai, jeb pareizāk sakot lai nebūtu jāiet armijā - tiku pie maģistra grāda. ceru, ka tā smilšu strīpa gar ceļu, tiešām sasniedza vajadzīgo rezultātu :)

Lunis | 02:24 14.02.2009 | Atbildēt uz komentāru |

He he , mja jums gan draiska rutīna. Es sai zinja nevareju zeloties jautrība sita auxstu vilni . Man pat formas un pakapes nebija tikai "Specālists" :):)



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Cepumiņu?

Saīsnes:

meklet:

kategorija

RAKSTA INFO:

Nosaukums: Tankisti
Autors: Fons
Kategorija: Pārdomas par lietām, dzīvi
Datums: 19:23 13.02.2009
Reitings: 18
Skatīts: 3704
Balsots: 5

Šobrīd online (0):