Gravitācijas spēks.
Vai atceries kā bija vakar? Tad, kad debesis bija zilas un zāle zaļa, bet saule spoža un liela bumba...
Vai atceries kā bija vakar? Tad, kad debesis bija zilas un zāle zaļa, bet saule spoža un liela bumba...kad suns skrēja pakaļ kaķim, bet putni traucās debesīs pretī laimei...kad bite nesa medu un taurenis lidoja no zieda uz ziedu. Es atceros! Bet šodien...šodien viss ir savādāk. Debesis ir skumjas, bet zāle ir apsegusies ar sniega segu...suns guļ savā būdā, kaķis pie siltās krāsns, bet putni...putnu vairs nav, tie netraucas pretī laimei, tie nedzied rīta dziesmas. Jā, tāda ir šodiena. Cilvēki staigā pelēki, pa dubļiem, kas pēc sāls garšo. Pilnīgi noteikti, pasaule ir kājām gaisā!
...kāds cilvēks tik agri no rīta vēl gulēja...skaņa nebija, lai nedzirdētu bļāvienus pēc elektriskās barības ... vibrators nestrādā
...sk
Kur palika tie mīļie vārdi un tās maigās rokas? Kur ir tās dzirkstošās acis un nerimstošais smaids? Nav, nav un nebūs...nav un nebūs kamēr...kamēr pasaule atgriezīsies atpakaļ. Kamēr cilvēks stāvēs ar kājām uz zemes, kamēr cilvēks atkal gribēs dzirdēt un redzēt. Un kad tas notiks, tad atkal viss būs tāpat kā vakar.
REX | 22:16 16.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
"Cilvēki staigā pelēki, pa dubļiem, kas pēc sāls garšo".... as...:))
Nevajag ēst dubļus, ja kādā rītā pēkšņi izrādās, ka vibrators nedarboj
Ja nav neviena, kas saka mīļus vārdus un pieskaras maigām rokām, cilvēkam pašam jādod maigumu citiem, un tad viss nostāsies uz kājām:)