Līdz pusnaktij 5 minūtes

Sen man nav tā bijis, kad diena ir vienkārši un stereotipiski MELNA. Tā kā filmās vai grāmatās, kad galvenajam varonim pārspīlēti neveicas. Līdz pusnaktij vēl 5 minūtes un es neesmu drošs, ka šajās 5 minūtēs nenotiks kas slikts.

Piecēlos šodien vēlu. Vakardienas tusiņš pie Haiduka pirtī, kā arī (un jo īpaši) nakts "razborkas" blogā ar mreini un killbornu atstāja iespaidu uz manu šī rīta reakciju uz modinātāja zvanu.

Pamošanās nebija diez ko iepriecinoša. Konstatēju, ka ir nokavēta viena tikšanās un neizdarīts viens sev solītais darbs. Aizbraucot uz darbu un izlasot meilus atklājās, ka ir notikušas vēl dažas nepatīkamas lietas, kuras steidzamā kārtā nācās risināt un cerēt uz to labāko. Bet neko. Vakarā paredzēts koncerts, jākoncentrējas uz to.

- atkāpe - Koncerts deju grupai "Buras" privātajam pasākumam, kur man jādejo gandrīz nezināma deja, kas steidzamā kārtā bija jāapgūst 2 mēģinājumos.

Pieparkojoties pie Melngalvju Nama (koncerta norises vieta) apskrāpēju ar durvīm blakusstāvošo bumeri, kurā pie tam aiz melniem stikliem sēdēja saimnieks. Atvainošanās it kā tika pieņemta, bet drošība par to, ka atgriežoties pēc koncerta, mašīnai nebūs sašvīkāts ar atslēgām sāns, galīgi nebija.

Koncerts padevās apbrīnojami slikts. Sākot ar to, ka biju aizmirsis paņemt līdzi deju kurpes, kuru dēļ nācās negaidīti improvizēt, beizdot ar to, ka deju grīda vispār bija pret mums un pat ļoti pieredzējuši dejotāji no mūsu grupas pieļāva kļūdījās tur, kur tām vispār nebūtu jābūt.

Pēc koncerta devos mājup paķerot līdzi vienu deju-kolēģi, kuram diezgan steidzami bija jānokļūst mājās. Sāns mašīnai par laimi nebija apšvīkāts, bet bumeristu atriebība nelika gaidīt. Braucot pāri krustojumam pie tiko iedegušās zaļās gaismas tiku "nonests" no ceļa ar pie sarkanās gaismas nesušos BMW. Par apbrīnojamu laimi, bumeris manam minivenam tikai noskrāpēja nedaudz aizmugurējo bamperi, kaut gan pašam visa priekša izskatījās kā apstrādāta ar kuvaldu.

Skadirs, ka kolēģa "pēc iespējas ātrāk" pārvērtās par "nu jau nav kur steigties". Kamēr tikām galā ar formalitātēm sakarā ar avāriju, pagāja krietns laiciņš.

Visbeidzot, tuvojoties savam Salaspils rajonam, es pamanu, ka visapkārt ir aizdomīgi tumš un mājās konstatēju, ka visam mikrorajonam ir izslēgta elektrība. Jāpriecājas vēl, ka neesmu jusietis, kas "tik ekstrēmos" apstākļos, kā elektrības padeves traucējumi, krīt panikā. Kādu laiku padzīvoju pie svecītēm, līdz mirgojoša lampiņa monitora apakšā paziņo, ka elektrība ir atgriezusies.

Ir palikušas 5 minūtes līdz pusnaktij un es ļoti gaidu, kad šī diena beigsies. Bet ja aizdomājas par to cik daudz sliktu lietu ar tevi var notikt piecās munūtēs...