Skats no objektīva

Lielākā daļa, šajā portālā esošie fotogrāfi, pazīst tās sajūtas, kad fotoaparāts "iekāpj" rokās ieraugot to pašu parasto, taču ārkārtīgi skaisto, jūru. Un nav svarīgi vai fotogrāfs ir iesācējs, amatieris vai profesionālis.

Pastāstīšu par savām sajūtām fotogrāfējot to, kas vieno visu pasauli.
Jūra- uz turieni vienmēr braucu ar savu uzticamo fotoaparātu somā.Jo zinu, ka roka knipsēs automātiski, un fotoaparātam noteikti būs vēlme palutināt savu objektīvu ar šiem skatiem. Jau sperot pirmo soli mīkstajās, drūpošajās smiltīs, šķiet ,ka laiks kļūst mūžīgs, un atmiņa un baterija aparātā arī.
Ziniet, jūra ir lieliska modele, jo tā no visām pusēm izskatās lieliski un vienmēr formā. Pat stiprā vētrā tās valdonīgums ir skaists. Varbūt liekas, ka jūra ir apnicīgs dabas skats, ko fotogrāfēt,jo vienmēr gandrīz izskatās vienādi, taču tieši tur mēs varam ieraudzīt visdažādākās emociju izpausmes. Ne tikai tajā, bet arī cilvēkos, kas šļaksta ūdeni gan priekos, gan bēdās. Kuri viļā pa rokām jūras smiltis, cerot iegūt laiku kaut kam. Bērnus,kuri bauda bērnību. Pārus, kuru sirdīs no jauna tiek iešauta amora bultiņa, līdz ar jūras gaisu. Un putni.Neaizmirsīsim arī par tiem, kas jūrai ir tas pats, kas punkts uz I, kā palīgteikums virsteikumam, cimds un roka. Ik viens tur ir personība,un ik vienam tur ir nozīmīga vieta, ik viens ir viņš pats.
To visu es redzu pie jūras gan caur objektīvu, gan savām acīm un izjūtām.Vienalga kuras, Vidzemes vai Kurzemes, tā katra man sniedz emocijas, kuras nespēju aizmirst. Vieta ,ko fotogrāfēt vienmēr būs kā izdzīvotu vēl vienu dzīvi.