Rēgi

Zvaigzne krita un sapinās koka zaros. Tā palūkojās apkārt.. Viņai te patika. Nokļuvusi zemē tā nolēma palikt te pavisam.
Kritusi, bet ne pa visam.. Radās rēgs..

Ir tik grūti pamosties, kad žalūzijas aizvilktas ciet. Tālumā skan spiedzošas, nepatīkamas balsis. Pār rudo paklāju noskan soļi. Noklaudz durvis. Šī māja ir apmāta. Durvju ailes liekas lielas, gaiteņi gari, istabas tukšas. Viņas rēgs izplūdis, izpūris. Viņa rēgs iztukšots, aptumšots. Atslēgas nokrīt pie manām kājām. Spiedziens, kritiens, atsitiens. Rēgi iesūcas grīdā. Atvelkas aiskari. Tālumā gaudo vējš. Galva iespiesta rokās. Man bail. Rūciens, dusmas, pērkons. Atkal rēgi Tie smejas... (laikam par mani) Lai pēc brīža atkal ķertos viens otram pie rīkles...
Mēs taču tiekam galā, tad, kāpēc..?

Ir tik grūti pamosties, kad žalūzijas ciet... atkal...