10:37 12.06.2009
Mhm
Autors: Klusa_Marionete
Shim dzejolim jau kaadi gadi 3 vai 4, bet tas, kas rakstiits no sirds, nekad nenoveco.
Un atkal es sheit staavu
Ielas otraa pusee
Un redzu tavu staavu blaavu
Kas logaa staav un klusee
Es maaju tev ar roku
Bet liekas neredzi tu mani
Tu it kaa redzi spoku
Vai tieshaam man caurspiidiigi saani?
Es staavu un skatos tev aciis
Tavaas dzidrajaas, zilajaas aciis
Bet es nemaaku tevi miileet
Un kas gan to man maaciis
Es tev dotu savus spaarnus
Ja man taadi buutu
Bet man tik ragi un nagi
Ra
Es dedzinu sho lapu
Uz kuras shito raxtu
Te sadeg mani sapnji
Kurus citi uztver kaa maakslu
Es pagriezjos un saaku iet
Bet es tomeer atskatos
Kaut dzilji sirdii gribas man skriet.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Komentāri:
Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!
gurka | 09:14 16.06.2009 | Atbildēt uz komentāru |
kā šizofrēns es atāvu ielas abās pusēs
un skatos, kā džeks tai logā līdis klusē
domājot par savu sānu caurspīdumu
es kā spoks medī' tavu acu atspīdumu
un kas gan mācīs man to mīlas mākslu
ja radītājs ir kļūdījies, mani veidojot par ākstu
bet mākslai pagriežoties uz citu pusi
sirds nejaukā ,vairs negrib jārēt klusi .....