Grēku piedošana

Lietus līst un līst... Dienu un nakti...
Pāršķirstīju savus dzejoļus un atradu šo...
Noskaņa mazliet sasaucas ar laiku ārā...

Manu grēku piedošanas lietus
Šonakt nolijis pār pilsētu
Visas duļķes, sārņi, dubļi
Dziļās peļķēs ieskaloti
Ielas tīras [kā jaundzimušie]
Ielas baltas [kā pēc pirts]
[Es esmu brīva atkal grēkot]

Biju alkatīga... [piedod]
Dzēru no saldenās pudeles
[Tas tuksnesis iekšā tā dedzina]
[Mīlestības eliksīrs...]
Pudelē palika tikai duļķes
Skāņas kā sirdsēsti
Un nebaudāmas...
[Atstājies, kārdinātāj!]

Tā arī paliku [iz]slāpusi
Nelīdz ne ūdens, ne alus
Sirdī kā melnajā caurumā
Izžūst ik rasas lāse
Sārņi un dubļi
Pēc uguns - grēka
Krāsmatas vien
Un pelni...
[Piedod... Vēl mīlu.]


(2004.gada 31.augusts)