Klusums

Klusums ir biežs nakts pavadonis. Laikam tāpēc man tā patīk naktis... Tās ļauj atpūsties no dienas steigas un trokšņiem, ļauj netraucēti iegrimt pārdomās un atmiņās... Šis dzejolis gan nav veltījums klusumam, tomēr ar klusumu tam ir daudz kopīga...

Pustonis iesmeldzas pakrūtē
Klusums ir sāpju simfōnija
Vakardienas ardievas
Vēl dzīvajam līķim

Es kļūšu par noti
Un sapīšos stīgās
Tu nāksi kā pauze
Pēc nostaļģijas

Piano pianissimo
Ir daudz par skaļu
Lai atrastu ceļu
Uz klusēšanu

Visas stīgas
Ved mani pie Tevis
Pat pārcirstas pušu
Vēl atgādina...


(2004.gada 17.-18.oktobris)