Dabas foto
Izskanēja lūgums pēc foto tapšanas apraksta, tātad.... Lūdzu!
Laiks- marta beigas. Aizgāju kā parasti uz mežu paķerta kādu pavasara vīterotāju. Staigājot pa mežu uzgāju tādu kā neielu klajumiņu, kurš no trīs pusēm bija ieskauts ar bebru uzpludinātiem grāvjiem. Nu tādiem, lai tiktu pāri ir jāmetās peldus. Lauces vidū aug divas egles. te pēkšņi kad es biju pietuvojies eglēm, attālumā kaut kadi 20m, te no koku apakšas izlec mežacūka, paskrien gabaliņnu sānis, aizšķērsojot man vienīgo izeju, nostājas ar skatu pret manīm un dusmīgi sāk rūkt. Es tikpat dusmīgi sāku bļaut viņai pretī, tā mēs katrs kādas trīs reizes viens uz otra uzbrēcam un mežacūka aizskrien. Kad mani nervi nostājas atpakaļ vietā man ienāca prātā- vajag apskatīties kāda izskatās miga meža cūkam, man ne prātā neienāca ka tur kāds dzīvo. Kad piegāju midzei ieraudzīju kaut ko mazu. Sāku šo bildēt, nesanāk, zem koka pārāk tumš. pielieku zibeni, jau labāk, bet šitais acis ver ciet, atkal nav labi. Pēc kaut kāda 20 kadra sanāk ar acīm vaļā, lieliska bilde. Pa to laiku man pa gaļvu šaudās doma, kādēļ mežacūkai tikkai viens sivēns?
Un te pākšņi man aiz muguras.... RĒCIENS,pēc skaņas iepriekšēji rēcieni, bija čuksti...
Ātri sapratu ka nu laiks laist kājām vaļu. Sajūta tāda ka ar divem, tim soļiem nolecu kādus 30-50 metrus cauri brikšniem. To ka bija brikšņi konstatēju pēc tam kad nervi atkal bija vietā.
Paskrējis gabaliņu notupos, lai redzētu kas notiek un drusku nomierinātos. Pēc pāris sekundēm zem mazo eglīšu zariem, kā izrādījās biju pārskrējis pāri laucei, parādījās televizora izmēra mūlis, un daudz mazu kājiņu, lūk arī pārējā saime.
Tad sapratu a nu laiks liktis mierā.
Vēlreiz šas sastapu kādu nedēļu pirms Jāniem kad vecāki šos un pagājušā gada sivēnus bija izvedusi laukā no meža pabaroties pa labības laukiem.
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
forelljjanka | 12:00 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Aga,pats šitā lavijos klāt,bet tur bij klajums,a man tikai 200 mm,eju skatos uz kokiem(bij daži bērzeļi) un bildēju.Būtu jūs redzējuši manu sprintu kad cūka pamanija un paskrēja uz manu pusi,pēc 50 m sapratu ka tomēr neseko ,bet perpendikulāri man ,ar visu baru attālinās!:DD
armands_z | 12:08 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Varu pamēģināt tevi peivest līdz kaut kādiem 30-40m drošā attālumā.
Bet pie manis rajonā.
Anonymous | 12:23 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
bet smuks gan:):) stāsts labais
Anonymous | 13:03 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Laimīgs tomēr esi, ka uz māju pats savās ūzās gāji :):):)
Tas pats ir ar aļņu mati, kad teļš vēl lāgā piecelties nevar... bedīgi var dikti iziet :)
Bet suvēns pa smuko !!!
Anonymous | 17:40 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Un kādi secinājumi? Secinājums viens - dabā nevar atdoties tikai bildēšanai jāklausās arī ar pakausi:). Pašam nav nācies, bet par meža cūku mātītēm dzirdēts gana. Forši aprakstīts piedzīvojums.
burkans | 18:42 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Nu tiešām labs pastāsts! Un kā, vai ar biksēm nekādas problēmas nebija? :D
Pukiite | 22:07 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Miiljs stastinjs, ta ka pasacinja uz nakti... Labi palasiit, kad esi maajaas un durvis ciet... :) Atceros, pirms vair`akiem gadiem biju liidziigaa situ`acijaa, tikai gaaju naktii pa lauku celju absoluutaa tumssa, un tikai ruk`s`ki aiz muguras! Pretii neruksk`eju, metos beegt un sirds pa muti aaraa! ;))))
keibi | 12:55 04.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
perfekts raksts. Lasot speju izteloties sevi tur skrienam, izjuutot to visu :)
Anonymous | 16:42 04.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Labs stāsts un laba bilde. Tā vien šķiet, ka lai uztaisītu pieklājīgu bildi ir arī japapūlas.
Anonymous | 23:06 04.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
paldies.....
ak34 | 23:23 04.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
stāsts jau labs, tomēr apzināti kaitināt dzīvniekus nav stilīgi. viena no lietām, kas jāņem vērā dabas foto ir neradīt nevajadzīgu stresu "modelim." šeit izskatās pēc apzinātas kaitināšanas, lai varētu pabildēt mazās cūkas
wibi | 23:59 04.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
ei nost labs
imgfoto | 07:24 05.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Nu Latvijā vienīgais meža zvērsk, kas ir nopietni bīstams sēņotāja
Anonymous | 12:20 05.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Karlis70- nesaki viss, mums ir ari laci:):)
armands_z | 00:42 06.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
nekas nebija apzināta kaitināšana tas vienkārši nottika viss pāris min, visas sajūtas tika rekonstruētas pēc tam.
NilsS | 12:20 06.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
Karlis70
Nu Latvijā vienīgais meža zvērsk, kas ir nopietni bīstams sēņotāja
ne velna, mežakuilis TĀ spēj apstrādāt......
Lachux | 22:07 06.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
lasīju kaut kur, ka vajagot palekt sāņus kad mežacūka skrien virsū. ja izdodas, tad ar to arī pietiekot-cūka pārsvarā ar vienu reizi liekoties mierā.
NilsS | 12:37 07.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
vot ar prieku no drošas vietas aplūkotu tavas matadora spējas
armands_z | 11:24 03.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |
P.S.
Ne