blogs.gif
22:26 21.07.2009

Verduna 1916

Autors: foreman
Verduna 1916
Verduna 1916

Nogurums, dubļi, nemitīga bombardēšana, līķi, sāpes, slāpes un ievainojumi. Tādu franči atceras Pirmo pasaules karu pie Verdunas, kur palika simt un septiņdesmit tūkstoši. Un tikpat vācu, lai atminamies Remarka romānu.


Lai gan nav jau kam vairs atcerēties - pēdējais franču WWI veterāns jau gadu kā miris. Tad tā nu ir, ka par desmit mēnešus ilgo slaktiņu turpat vai simt gadu atpakaļ, kad ķeizars mēģināja likvidēt republiku un veči ar Mauser-enēm pierādīt savu pārākumu pār večiem Lebel-enēm, šodien liecina vairs tikai kapsētas. Glīšas, sakoptas. No tūristiem varētu pat ieejas maksu prasīt.

Taču ne tikai tās. Ceļmalas daudzviet joprojām viļņainas kā jūra, ar pieturvietām un norādēm, ka reiz še dzīvoja cilvēki. Trīsdesmit kilometru frontes iecirknī, kur pilnībā tika nonesti deviņi ciemati, mežā šur un tur pazib trakie ar metāla detektoriem. Šances kautko uziet, ņemot vērā uz katru kvadrātmetru kādreiz nokritušo tūkstoti artilērijas lādiņu, pat šodien ir labas. Izrādās, ka vēlēšanos ar savām rokām atrakt vēsturi, nomākt nespēj pat tūkstotis un + eiro naudassodi.

Lauki ar tūkstošiem baltu krustu un musulmaņu kapu plākšņu. Tā grūti aptvert, ka reiz ir bijis kāds, kas spiedis šos visus doties bedrē. No sākuma ierakumā un tad tajā otrā. Ideja, pārliecība, piedzīvojumu romantika vai fanātisks skolotājs kā Remarkam.

Milzu kapličā karavīru vārdi iegravēti uz sienām. Radinieki šķirsta kaut kādus milzīgus, noputējušus reģistrācijas žurnālus, velk ar pirkstu un rāda bērneļiem. Un vakarā – velk uz nakts teātra izrādi par lielo karu. Nauda pilsētai nāk griezdamies - laikam taču vecvectēvu pūliņi nav bijuši velti. Visādā ziņā.

Labi, pietiks – jāiet uzpīpēt. Kā rakstīja Ēriks Marija par sajūtām uz karalauka– kas zin, kas mani gaida? Es iekārtojos, lai būtu ērti un guļu. Ēdu tik, cik man lien iekšā un dzeru un smēķēju nezaudējot laiku. Dzīve ir īsa.


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM

Verduna 1916
Verduna 1916
Verduna 1916
Verduna 1916
Verduna 1916
Verduna 1916
Komentāri:

versatile | 22:30 21.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

biju siiks - gadi mosh 9 vai 10 - kad lasiju Remarku. Tris draugi nepatika, bet Fronte atstaja iespaidu... to realitates sajuutu atceros joprojam. parlasit negribu, bail vilties.

Shadow | 00:50 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

lielisks raksts!

JuZZ | 07:11 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Tiem ,kas lasa krieviski varu ieteikt ''последний солдат третьево рейха '' autors Gi Sajers / Guy Sajer /. Baigi skarbais gabals, jāviļās nebūs. tur gan ir par WW2.
Droši vien šo grāmatu var kaut kur dabūt arī angliski, bet nu krieviski viņa ir dabūnama Rīgā pa mazām naudiņām.

foreman | 09:29 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

tencinu.
versatile - tieši to nesen kā izdarīju - pārlasīju. jāviļās nebij, tacču viens gan - pēc moderniem hollywood rīkrāvējiem un visādiem Spīlberga saving private ryan u..c, Remarks šķiet tāds neglābjams romantiķis:)

Lunis | 10:41 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Oi cienītie , ir kādus gadus sanācis padzīvot tai pusē . Kad sačupojies tuvāk ar tiem ļautiņiem tad saproti KĀPĒC šiem topā ir Verduna 1916 un lidzīgas fiškās . To spilgti raksturo savulaik Feldmaršala Keitela pārsteigums parakstot Vacijas kapitulāciju viņš esot ienācis un ar patiesu pārsteigumu isaciies "Izrādās Francijai mēs ar esam zaudējuši" , es viņu pilnībā saprotu JO istnibā jau WW2 kopš franči padevās 1940 šie bija dzelžains Vacu sabiedrotais un friči pat karaspēku tur neturēja nekādu īpašo , tik Lamanšu sargāja , Vācu frontes vienības visu karu brauca uz Francijas kurortiem drošā "Aizmugures atvaļīnājumā" un par tādu DeGolu lidz šis 1944 gada uzradas neviens pat i dzirdējis nebija. Lielākā "Anekdote" ir saucamā pretošanās kustība kura pat pēc padomju matereāliem ir "No nometnēm izbēguņies autrumu karagūstekņi @ slapstošies ebreji" kurus regulāri Gestapo un vietējai policijai nostuči un izdod VIETĒJIE IEDZIVOITĀJI :):)

foreman | 11:06 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Lunis - nu ja, un kur tad vēl vietējĀS franču (p)iedzīvotĀJAS:) Kā viena nesen publiski izteicās par okupācijas gadiem, izsaucot vispārēju "šašjutumu"- "man dzīvē nekad nav tik forši gājis kā okupācijas gados. Okupācijas nachtis bija fantastiskas". un tā vācu karavīru un vietējo iedzīvotāju sadarbības rezultātā piedzima 200 tūkst bērnu

NilsS | 11:50 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

man šķiet, ka mūsu valodā to vietu sauc VerdEna, nevis VerdUna

InTi | 13:21 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

viena bezjēdzīga lieta - karš, bet ja jau radītājs ik pa laikam tos pieļauj... tā kunga ceļi ir neizdibināmi...

Lunis | 13:29 22.07.2009 | Atbildēt uz komentāru |

InTi : Ja runa par Eiropas kariem sākot no kautkāda 15-16 gadsomata lidz Pirmajam pasaules karam , tie 90% gadijumu bija "Ģimenes skandaliņi" jo vairums eiropas valdija TUVI RADINIEKI ķuri mēdza kašķēries savā starpā un darija to REGULĀRI , un MIERU līga tikpat atri kā sāka kašēties. TIKAI PĒC pirmā saules kara šis lietas ieguva IZTEIKTI "Idioloģisku" fišķu , pirm atam plēsās par MANTU / SLAVU



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklet:

kategorija

RAKSTA INFO:

Nosaukums: Verduna 1916
Autors: foreman
Kategorija: Pārdomas par lietām, dzīvi
Datums: 22:26 21.07.2009
Reitings: 11
Skatīts: 5486
Balsots: 3

Šobrīd online (0):