ceļojumi-Karēlija

Nobeigums Karēlijas zivju izēšanās tūrei.........................

Otrdiena-pēdējā slapināšanās diena.No rīta tāda migla ka neredz otru upes krastu.Ātri noskaidrojas,uzspīd saulīte un varam krāmēties puspliki.Dežurants piecēlies agri,pievārījis pilnu ķipi ar kartupeļiem.Kartupeļi esot negaršīgi,gaļa nav,bet katliņš parāda dibenu varen ātri.Pie mums ciemos atnāk kāds čigāns.Interesants vīrs,viņam79.gadi.Cienājam viņu ar tēju,izprašņājam par čigānu dzīvi agrāk,tagad.Zigis ar pātagām atkal ņemas gar krastu.Man uz astes kaula,no sēdēšanas,uzmeties bumbulis.Visi ir pārliecināti ka man sākot augt aste.Jurīša kompass nez kāpēc saaudzis ar karamelēm.Vienas problēmas.Tikai pusdivpadsmitos sēžamies laivās.Upe palikusi pavisam lēna,pāris bālu krācīšu.Lidostas tuvumā savācam mantiņas un dodamies iestiprināties.Visu nevajadzīgo nododam bagāžas glabātavā un dodamies uz autobusu,meklēt ekskursiju objektus.Ar nez kādas iekšējās balss un intuīcijas palīdzību atrodam naksmājas.Kā vēlāk izrādās vienā pusē ir kapsēta,otrā-pilsētas izgāztuve,trešā-zvēraudzētava ar izteikti piedienošu smaržu buķeti,ceturtā-armijas daļa,kurā visu laiku spēlē muzika,pie tam pretīga.Vakariņās kartupeļi ar olu kulteni.Dakterītis mūs šodien nolēmis iepriecināt ar groka porcijām,uzkodām izteikti pārpiparotas zivju maizītes.Pēc groka un maizītes labu laiku sēdējām atvētām mutēm ,grābstīdamies pēc tējas bļodiņām.Jau divpadsmitos esam guļammaisos.Pēc sātīgām brokastīm dodamies uzPetrazavodsku.Gaidam kad atvērs kases,lai dotos uz Kižiem ar kuģīti.Fotografējamies ar Pēteri pirmo kurš uzrāpies uz akmens bluķa.Kā izrādās visi ātrie kuģīši jau aizgājuši.Atliek doties uz autoostu un pamēģināt piekļūt KIvačas ūdenskritumam.Stundas brauciens un esam pie Končezera.Esam uz ceļa ,kuram vajadzētu iet mums vajadzīgajā virzienā. Mašīnas,ka sazvērējušās,neviena nepietur.Apmēram 20.kilometrus kātojam kā uzvilktas atsperes.Beidzot esam pie mērķa. Priecājamies kā mazi bērni,ūdenskritumi ir bezkaunīgi skaisti.Izpriecājušies,safotografējuši,netālu zem ūdenskritumiem brienam pāri upei.No neierastās staigāšanas,visiem kājas tulznās.Ar lielām mokām tiekam pāri pa asajiem akmeņiem.Tikko apaunam kājas,klāt zapovedņika priekšnieks.Izrādās ka esam ienākuši zonā no aizliegtās puses.Nākas iet līdzi uz kabinetu.Tiek pārbaudīti dokumenti un lasīta man politinformācija.Tad sāku runāt es un nebija ne soda,ne ziņošanas Rīgas tūristu klubam,šķīrāmies kā čomi.Vēl vairāk.Zonā bija iebraucis kāds žurnālistu savienības autobus ar semināra dalībniekiem,skatīties Kivaču.Tajā tad arī mēs tikām sasēdināti.Pavicinam rociņas no autobusa IKARUS_LUKS.Tālu mēs netaisamies braukt.Pie pagrieziena uz Marceaļnije Vodi lecam ārā.kādus divus kilometrus nogājuši apstājamies pie neliela ezeriņa.Kur bijis,kur ne uzrodas kaut kāds inspektors-pašdarbnieks.Kamēr viņš aiziet uzvikt formas blūzi,mēs pazūdam krūmos.Beidzot atrodam vietiņu,kur klusi varam uzcelt teltis,piesist puncīšus un likties slīpi. Brokastis tā kā būtu gatavas,bet ārā no telts kādu dabūt grūti,jāņem palīgā gruzdošas pagales.Šodien pēdējā diena Karēlijā,jāplāno dienas darbi.Kā parasti nebeidzas debates par slinko dežurantu,slikto ugunskuru,negaršīgo rīsa putru,burkšķošo Jurīti,murkšķošo Aivaru un tt.Kādam piesolās taisīt klizmu.Vispārībā ēšanas laikā runā visi,nav kas klausās.Divpadsmitos beidzot sākam kātot uz sanatorijas pusi.Garāmbraucošās mašīnas nepietur,nākas paļauties uz savām tulznainajām kājām.Pie sanatorijas neliela baznīciņa,paviljoniņš ar Pētera pirmā krūšutēlu.Tad sākās minerālavotu būdiņas,nomēģinam četrus no tiem.Viens priekš apetītes,otrs aknām,trešais nierēm,ceturtais nenosakāmām vainām.Kāds tantuks mūs pārbiedē,ūdeņus varot dzert tikai ar salmiņu.Dzerot no glāzes ūdens saskaras ar zobiem un varot sākt krist ārā blombes.Atpakaļceļā paveicas ar kādu strādnieku busiņu kurš mūs aizrauj līdz pašai Petrozavodskai.Nometni ceļam tai pašā vietā kur beidzām braukt pa upi. Šodien jābūt mājās,esmu auša jau piecos.Pagrozos pie ugunskura un ielienu atpakaļ teltī.Kad pamostos otreiz,veči sit zolīti.Top nenosakāma satura putra.Divpadsmitos dodamies uz mantu glabātuvi pēc laivām.Sākās lielā paunošanās.Visu kas savu nokalpojis vienā kopējā kaudzītē,pārējo mugursomās.Ļehs iesaka visu sabērt guļammaisā un nest kā rokas bagāžu.Spriežam kā izmukt no maksas par lieko bagāžu.Brīvajā laikā dažš vēl sadomājis mazgāties.Jurītim peldoties,priekš pilnas laimes,nosper bikses.Atkal galvassāpes.Beidzot visi esam kārtībā un dodamies uz lidostu.Par vimpelīti izdodas piebraukt pieņēmējai,tiekam cauri bez piemaksas.Kad kāpjam lidmašīnā tiek nopētīti mūsu bārdainie mūļi un noprasīts vai daudz esam sapelnījuši.Nevienam normālam cilvēkam taču neiestāstīsi ,ka šīs lielās somas stiepjam sava prieka pēc,neviss lai nopelnītu.15-15 izlidojam.Kamēr savelkam rēķinus lidmašīna jau riņķo virs Rīgas jūras līča.