LĪGAVIŅA

tādi tautiski motīvi nez kāpēc ienāca prātā...bet iznāca dzejolis...

deg spožais mēness
slepus logā skatās
redz skumju princesīti
asaras kam līst
pa vienu ceļu
tā kā jūra platu
div dūjiņas jau atkal
uzskrien debesīs

tur tālu projām
tālāk vēl par galu
skan kāda dziesma
klusi rāmi skan
un dūjas pavadot
uz sapņu salu
sēž krauklīt’s ozolā
un bites viršos san

vēl tikai viena
tautasdziesma svēta
ko likten’s lēmis
nebūs ļaudīm jaukt
ir mēness bāleliņš
sev līgaviņu ņēmis
tā tagad izredzēta
debesīs var traukt