Gaujas ūdeņos

Nobeigums kādam ceļojumam pa gauju..............................

Nākamā diena paiet vienā sasprindzinājumā.Upes līkumi pilni līdaku,brekšu un sapalu bariem.Ar ko gan visu mēs necentāmies uzmānīt uz āķa-viss velti.Tika mainīti vizuļi,ēsmas.Tikpat nelaimīgi bija arī satiktie zvejnieki-zivīm gavēnis.Tā trenkājot zivis no viena līča otrā sasniedzām Cēsis.Pec vēsajām naktīm,no rīta grūti izlīst no teltīm.Labākais miedziņš uznāk kad saule sasilda telts sānus.Līdz pusdienām tiek apstaigāta pilsēta,iepirkts nepieciešamais un tikai tad sēžamies braucamajos.Vienpadsmit kilometrus zem Cēsīm Gaujai pievienojas slavēnā ūdenstūristu pērle-Amata.Aiz tās Čūču klintis un krāces.Krāčainais posms ir atkal neliels baudījums.Klintīs uzraksts-Lai latvju saule nenoriet--.Pabraucam garām Spriņģu iezim un tuvojamies Līgatnes pārceltuvei.No Līgatnes upes nāk tāds aromāts ka zivis šeit droši vien nerādās tuvumā.Pie pārceltuves taisamies pusdienot.Trīs stundu laikā esam nobraukuši 18,5 km,Tāds ātrums mums vēl nebija sasniegts.Turpmākais ceļš līdz Braslas upei interesants gan ar klintīm,gan ar nelielām krācītēm un strujtecēm.Nometnes tuvumā pagadās jauki saimieki,dabūnam gan malku,gan pienu,gan saknes.Uz ugunskura gatavojas piena sakņu zupa.Ir satumsis-upē paradās laivas ar karbida lampām priekšgalos un žeberkļainie vīriem uz tām-lašu briesmas. Nākamais posms lidz Siguldai jau manāmi vienmuļāks,galvenā nodarbošanās-airēšana.Izvingrinam kājas pa pilsētas centru,atgriezušies atbildam uz uzbāzīgo apmeklētāju jautājumiem,ļaujam fotografēt mūsu virsskaņas gliemežus un taisamies pēc iespējas ātrāk prom.Driz sasniedzam Velna alu un,griezdamies uz vietas,izpētam to no upes.Šādā rakursā tā nav redzēta,vienmēr no augšas.Neredzam nevienu dzīvu dvēseli,laikam jau tāpēc ka darba diena un nav tūristu pieplūduma.Pateicoties normālai straumei,ceļavējam un airu izturībai,sasniedzam dienas rekordu.Sasniedzot Murjāņu tiltu esam nobraukuši36.kilometrus.Mūsu gala mērķis tuvojas acīm redzami.Pēc mūsu aprēķiniem jau parīt jābūt Dzirnezerā. Tālākais posms līdz Ādažu tiltam kļūst arvien neinteresantāks.Laikam tādēļ ka tuvojamies mājām,arī airus vicinam veiklāk.Saule sevišķi iecienījusi mūsu degunus,tiem nepārtraukti kaut kas jālīmē virsū.Zivju bari joprojām tracina mūsu nervus.Gaujā daudz saliņu,bieži jāgudro pa kuru pusi braukt.Upe vairs nav tik līkumota,straume knapi manāma.Šur tur upē redzami plostu rāmji,kuri savu misiju beiguši.Laiks uz vakara pusi paliek vēsāks,parādās aizdomīgi mākoņi.Upe vietām paliek tik sekla ka nākas kugus vilkt.Laicīgi ceļam teltis,Knapi paspējam paēst vakariņas kad parādās pirmās lietus lāses.Nogurums un māju tuvums liek sevi manīt. Aust pēdējā ceļojuma diena.Līdz brauciena beigām palikuši pēdējie desmit kilometri.Tie liekas ļoti gari,upe sekla,pretvējš.Zobus sakoduši airējam.Pēc vieniem sasniedzam Dzirnupīti un pusstundas braucienā pa to sasniedzam Dzirnezeru.Tramvajnieku telšu pilsētiņas teritorijā kāpjam krastā.lēnā garā novācam kuģus,nokalpojušos kuģu rāmjus pievienojam malkas grēdai un savākuši visu kas vedams mājās,dodamies stacijas virzienā.Neliels brauciens ar elektisko vilcienu un esam mājās.