Dienvidurāli

ceļojums pa Dienvidurāliem,Baškīrijas teritoriju kājām un ar laivu

Pirmajā dienā pārāk neforsējam un ātri veidojam nometrni.Pamodos piecos no rīta-kāds briesmīgi rībināja mūsu katlus.Izrādās šeit zirgi un govis staigā sagvvaļā,kaklā tikai zvaniņi.Pēc tiem saimnieks atšifrē kur viņa lopiņš klejo.Kad kāda no uzbrucējām sāka raustīt telts mietiņus,nācās līst ārā no telts un nodibināt kārtību.Grūtāk gāja gotiņai kura bija iesprūdusi mūsu tējas katlā.Otreiz pamodos kad kāds sāka kutināt man kājas,brokastis esot gatavas.Izrādās ka pie govju bara varoņdarbiem pieskaitāms vēl viens.Viņu zobos bija nonākuši mūsu kaklautiņi ar grupas emblēmām uz stūra.Mākslinieku krāsa tā iepatikusies ka nožļampātas emblēmas un lakatiņu stūri kā siets.Palēnam sākam kustināt kājas un drīz sasniedzam mūsu pirmo orientieri.Nākošais posms uz klintīm-Stabi-..Pēc šīs pārejas sasniegšanas pagriežamies uz pāreju-Čirkova-.Līdz ieplānotajai upei Ķihaja tomēr netiekam,metas krēsla.Uzbāzīgos dundurus nomaina knišļi,odus kā par brīnumu nemana.Patikamākais moments ir klāt-sāk sprēgāt ugunskurs un smaržot vakariņas.Pēc tām steigšus teltīs.**Līdz Inzerai palikuši 15.km.Taka ved reizēm pa garu zāli,reizēm pa krūmājiem,mežu.Nepārtraukti dunduru,šodien arī odu uzbrukumi.Sitam pa labi un pa kreisi,slapjām mugurām.Ap sešiem vakarā sasniedzam pārejas-Osinovij-nogāzi.Satiekam meža strādniekus ,ievācam noderīgu informāciju un,reizē ar lietus gāzi,esam augšā pārejā.Satiekam kādu kājnieku grupiņu,tie iepriecina,līdz upei stundas gājiens.Tā arī notiek.Upīte neliela,platums ap septiņiem metriem.Ūdens līmenis knapi l.īdz potītēm,pa ko mēs brauksim.Atkal tuvojas melni mākoņi-veikli pazūdam teltīs.**Nākamā diena paiet priekšdarbos.Meklējam kokmateriālus rāmjiem,airiem.It kā mežš visapkārt,bet lietas koku maz.Pablandamies arī pa apkārtējiem pakalniem un vakars pienāk nemanot.Šodien pankūku kārta.Putra sanāk tik daudz ka ar cepšanu noņemamies līdz vienpadsmitiem vakarā.Bija to vērts.**Rīta pusē esam ieplānojuši apciemot Dienvidurālu augstāko virsotniJamantao-1640 metri.Visai drīz zaudējam gan taku,gan virzienu.Nolemjam laiku nekavēt,bet sēsties laivās.Augštecē Inzera tipiska līdzenuma upe,plūst pa purvainu apvidu.Visai drīz upes raksturs strauji mainās.Kritums seko kritumam.Pie lielāka ūdens līmeņa šeit droši vien viena balta putra,bet mums ūdens par maz.Brienam un velkam savus braucamos no vienas trepes uz nākošo.Terasēs upes akmeņi noauguši ar pamatīgām kāpostu lapām.Lielas lapas uz pamatīgiem kātiem.Kaut ko tādu nācās satikt Kuriļu salās tikai uz divmetrīgiem kātiem.Diena virzās melnā darbā.Vakars pienāk ar mežonīgiem odu bariem,nelīdz nekādas smēres.Tā turpinās arī nākošajā dienā,tikai ar to starpību ka vareni silda saule un svīstam kā somu pirtī.No vienas puses tīri interesanti,gabalu pabraukt,tad atkal fiziski pastrādāt.Tā ,bez pārmaiņām,novergojam četras dienas.Neparādās neviens ciematiņš,neviena dzīva dvēsele.Sākam rēķināt mūsu virzīšanās ātrumu.Tas izrādās smieklīgs no 350 līdz 700 metriem stundā.Nāk klāt jauna nodarbošanās-līmēšana.Mūsu jaunajiem katamaraniem parādās neskaitāmi ielāpi.Brīnums ka vēl tik ilgi izturējuši šito šļūkāšanu pa akmens platēm.Vakaru galvenā nodarbošanās protams ir vakariņu gatavošana,odu dauzīšana un makšķrēšana.Neko lielu jau protams nesaķeram,bet savs prieciņš jau nu tiek.