Sajāni

Neliels atskats uz kādu savu pārgājienu Sajānos...................

Nolēmu iegrimt atmiņās par kādu atvaļinājumu,ceļojumu Sajānos.Esam salasījušies seši dalībnieki ar vienādām vēlmēm redzēt Sajānus.Ierasta kravāšanās,dokumentu kārtošana,laivu,pārtikas savākšana,salasīšanās lidlaukā,lidojums un esam Krasnojarskā.Laika starpība ar Rīgu četras stundas.Palieku parkā ar mantām,jo kādreiz jau šeit esmu bijis,pārējie dodas iepazīties ar pilsētu.Sagaidam savu nākošo pārlidojumu uz Āzijas centru Kizilu.Arī šeit vis notiekās bez starpgadījumiem.Nākamās dienas vakarā iekārtojamies uz gulēšanu turpat lidostā.Nākošajā dienā sāksies cīņa ar neredzamo.***Sešos no rīta esam jau augšā un dodamies uz tūristu klubu.Sākums daudzsološs-kāds vīrs no kontroles-glābšanas dienesta mums apstāsta situāciju.Vajagot aiziet uz mežniecību,saņemt atļauju un lido laimīgs.Pēc neliela laika esam jau norādītajā iestādē un sākam cīņu ar birokrātiju.Visi tādi kungi un priekšnieki ka nav ko pasūtīt.Vārdu sakot pasūta mūs.Dodamies atpakaļ uz turistu klubu.Auditorija šoreiz lielāka,neviens nesaprotot kuru laižot kuru nē.Piepūšam vaigus un dodamies uz ministru padomi.Pa ceļam satiekam vēl vienu grupiņu kuri tēmē uz KA-hemu.Līdz sekretārei nokļūstam bez piepūles,bet lielais tovarišč atsakās mūs pieņemt.Tas iekārtojies aiz dubultīgām spoguļdurvīm,iespaids ka pie sienas stāv vienkāršs skapis.Un tomēr zvaigznes mums pagriezušas vaigu un tiekam cauri skapim.Ieraugam pamatīgi nobarotu mūli un metamies tam virsū.Sākam tam meimuram skaidrot tūrisma lielo nozīmi un tamlīdzīgas anekdotes.Klārējam ka uzņemam filmu par viņa skaisto novadu un tā tiks rādīta Latvijas televīzijā.Beidzot viņu nokausējam un viņš sāk lasīt instrukciju kā mums jāuzvedas.Tiekam ielaisti laimes luteklīšu vidū.Tiek pacelta telefona klausule,mēs pazūdam skapī.Šoreiz mežniecībā mūss sagaida kā mīļus un gaidītus ciemiņus.Viss butu labi,bet pazudis lielais zīmogs.Bet ,kā saka,kas meklē tas atrod.Atrodas kāds papīrītis un kura ir vajadzīgā štempele,teksts tiek pievienots.Atpakaļ uz tūristu klubu,tad uz lidlauku.Tur mums liek ierasties nākošajā dienā,izpalīdzēšot ja būšot lidošanai labvēlīgs laiks.Beidzot tiekam pie sengaidītām pusdienām.Vakars paiet patīkamā bezrūpībā,šodien taču izcīnītas tādas kaujas pa augstiem apartamentiem.Esam taču runājuši ar pašu ministra vietnieku-kādi malači.***Ar pirmo autobusu esam vajadzīgajā lidlaukā un sākam medīt nākošo priekšnieku.Pirmajā momenta tas iepleš acis un liekas ka nesaprot pat krievu valodu.Negrib mūs ne redzēt ne dzirdēt.Izmantojam klusāku momentu un ieslīdam priekšnieka kabinetā.Noliekam galdā Rīgas melno balzamu un sarunas var sākties.Ņepomažeš ņe pojeģeš.Vispirms tiek zvanīts uz ministriju tovariščam,viņa atļauja doties uz pierobežu tiek apstiprināta.Momentā tiek zvanīts administratorei,lai pēc četriem dienā tiek ziņoti laika apstākļi un iespējas lidot.Parādās jau kaut kādas konkrētas cerības.Ap lidostu iekārtojušās piecas tūristu grupas visas ar cerībām.Uz mūsu reisu gan neviena nav,jo labāk priekš mums.Ēdnīcā patīkams pārsteigums-kasierīte latviete.Kādreiz aprecējusies un pārbraukusi pie vīra.Iet vaļā sarunas,ēdnīcā atveras visi zemletes labumi,mūs baro ar pašu labāko.Beidzot mani izsauc pa rādio,naudu zobos un uz kasi prom.Mums piešķir specreisu,jāmaksā par lidmašīnu turp.atpakaļ-210 rē.Kā nekā bagāžā vien mums 277kgrami.Labi ka nav līdzi metāla rāmji,varam paņemt četrus vietējos.Lidojums ilgst stundu un desmit minūtes.Trāpās jautri lidotāji,pa vienam varam iet kabīnē.Starp pilotu sēdekļiem tiek uzlikts dēlis un skats paveras kā pasakā.Visa kukuruzņika priekša vienos stiklos.Panorāma dievīga.Lidojam pa upju ielejām.Liekas ka spārni tikai pāris simts metrus no koku galiem.Laiks vienreizējs-saule staigā pa zemes virsu.Nemanot esam Uš-Beļdirā.Nometni iekārtojam netālu no lidlauka-vairs nekādas steigas-esam izejas punktā.Odi mudž,spēj tik dauzīt.